Strādnieku izraisīti ugunsgrēki Latvijā nav retums
Kamēr eksperti nav nosaukuši precīzu Rīgas pils ugunsgrēka cēloni, spekulāciju līmenī tiek pieļauts, ka pie vainas varētu būt arī neuzmanīga rīcība ar uguni vai atklātu liesmu.
Tā ugunsdzēsēji dēvē remontdarbu laikā izcēlušos ugunsgrēkus, kādu nav retums par spīti stingrajiem noteikumiem. Tos vairs nevar dēvēt par negadījumiem, bet drīzāk – par sistēmu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele Neatkarīgajai atzīst, ka ugunsdzēsēju statistikā atsevišķi nav informācijas tieši par remontdarbu laikā izraisītiem ugunsgrēkiem, ugunsdzēsēji tos klasificē kā neuzmanīgu apiešanos vai rīcību ar atklātu liesmu. «Tādi ugunsgrēki ir samērā bieži, kad darbojas ar instrumentiem, kas rada dzirksteles,» viņa saka.
VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem arī īsu un kodolīgu nosaukumu – Ugunsdrošības noteikumi. Tajos ļoti sīki izskaidroti noteikumi ugunsdrošības prasībām, kas fiziskajām un juridiskajām personām ir jāievēro. Dz. Lagzdiņš vēlreiz uzsver it kā vispārzināmu patiesību – tad, ja tiek veikti, piemēram, metināšanas darbi, pastāv ugunsgrēka draudi. Tāpēc ir uzrakstīti jau minētie Ugunsdrošības noteikumi, kuros norādīts, ka darba vietas kontrole jānodrošina vismaz četras stundas pēc ugunsbīstamo darbu beigām un jānorobežo arī konstrukcijas. Noteikumos arī teikts, ka, veicot ugunsbīstamos darbus, aizliegts metināt, griezt, lodēt un karsēt ar atklātu uguni konstrukcijas un izstrādājumus, ja uz tiem ir nenožuvuši degtspējīgu materiālu pārklājumi, un tā tālāk. Pašlaik ugunsdzēsēji pateikuši vien tik daudz, ka ugunsgrēks Rīgas pilī, visticamāk, izcēlies bēniņos. Neatkarīgie eksperti izsmeļošāk informēšot šīs nedēļas beigās.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/97514-stradnieku-izraisiti-ugunsgreki-latvija-nav-retums.htm
