Šīns: Nekustamā īpašuma nozares izpratnē lats joprojām ir kā risks
LETACeturtdiena, 2013. gada 20. jūnijs 09:39 19 komentāri
Eiro ieviešana radīs drošību ārvalstu investoriem par Latvijas ekonomikas prognozējamību, savukārt lats joprojām, pēc investoru domām, ir nestabilitātes un riska faktors, aģentūras LETA biznesa portāla «Nozare.lv» un «Firmas.lv» rīkotajā diskusijā «200 dienas līdz eiro» atzina uzņēmēji.
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns norādīja, ka nekustamā īpašuma nozare pēc būtības eiro ir ieviesusi jau līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) 2004.gadā.
Tas ir skaidrojams ar iespējamām nepatikšanām, ko varētu izraisīt lats. Šajā jomā jau kopš tā laikā nozares dalībnieki domā eiro kategorijā. Tas attiecas uz visām ar īpašumu un arī banku industrijas sadarbības jomām.
«Tiem īpašniekiem, kam pieder ienākumus ģenerējoši īpašumi, tiem eiro ieviešana būs laba ziņa, kas transformēsies cenas pieaugumā, no kā nozarei kopumā būtu labs ieguvums. Nozares izpratnē lats ir tāds kā risks, papildu risku faktors. Proti, ārvalstu investoram teju vienmēr ir tāda kā neziņa par to, kas var notikt ar latu - devalvēties, svārstīties,» skaidroja Šīns.
Viņš atzīmēja, ka pēc eiro ieviešanas, piemēram, tiem ārvalstu investoriem, kas patlaban pērk nekustamo īpašumu Latvijā, vairs nebūs bažu un vajadzības mēģināt sevi pasargāt no lata, kā tas ir patlaban. Nekustamā īpašuma nozare sagaida, ka, pazūdot riskam, ko var radīt lats, pazudīs arī investoru rūpes par šiem riskiem.
Runājot par nozares gatavību eiro ieviešanai, Šīns teica, ka gatavība ir mērāma teju 90%.
Uz nedrošību attiecībā par lata stabilitāti norādīja arī Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš, sakot, ka, piemēram, skandināvu partneri interesējušies par to, vai lats devalvēsies vai nē. «Tas ir skaidrs apliecinājums un signāls tam, ka ārvalstu investoriem nav drošības un pārliecības par lata stabilitāti.»
Taču, pievienojoties eirozonai un esot kopā ar eirozonas valstīm, tas skatījums un vērtējums no ārvalstu sadarbības partneriem uz Latvijas stabilitāti noteikti būs pozitīvs. Šajā gadījumā runa ir par prognozējamību, kas ir būtisks nosacījums ilgtermiņa sadarbības veidošanā un investīciju veikšanai, atzina Rantiņš.
Runājot par nozares gatavību eiro ieviešanai, viņš teica, ka metalurģijas nozarē 70% no tirgus ir eirozonas valstis un vairāk nekā 80% no kopumā saražotā ir eksports. Arī izejvielas tiek iepirktas, galvenokārt norēķinoties ar eiro. Tādējādi nozarē nav tādu būtisku problēmu, kas vajadzētu veikt milzu investīcijas. Lielākā mērā nozare ir gatava eiro ieviešanai.
Savukārt Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs un Loģistikas un muitas brokeru asociācijas valdes loceklis Krūmiņš atzīmēja, ka viņa pārstāvētajās nozarēs liela izmaksu daļa notiek latos, bet ieņēmumi - eiro.
«Nozarē ir liels daudzums to darbinieku, kas rēķina to, kas notiks valūtu svārstību gadījumā, jo Latvijā vēl joprojām ir valūtas risks,» atzina Krūmiņš, piebilstot, ka tie, kas līdz eiro ieviešanai būs rēķinājuši riskus, pēc tam varēs rēķināt potenciālu nākamajiem klientiem.
Diskusija tika organizēta, gatavojoties nākamā analītiski prognozējošā izdevuma «Latvijas biznesa gada pārskats» izdošanai.
Jau ziņots, ka «Latvijas Tālruņa», «Firmas.lv» un «Nozare.lv» veidotais «Latvijas biznesa gada pārskats 2012» ir unikāls izdevums, kurā apkopota informācija par uzņēmumiem, kas rada 95% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma. Apskatītajos uzņēmumos strādā vairāk nekā 485 000 darbinieku, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem ir 65% no kopējā darba ņēmēju skaita.
«Latvijas biznesa gada pārskatā» iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti apgrozījuma secībā - «Top 10» uzņēmumi 17 industrijās, «Top 25-50» uzņēmumi 63 virsnozarēs un visi uzņēmumi 472 nozarēs.
Latvija plāno ieviest eiro 2014.gada 1.janvārī.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/sins-nekustama-ipasuma-nozares-izpratne-lats-joprojam-ir-ka-risks/573297
