Šī nenovērtējamā maksātnespēja
Šī nenovērtējamā maksātnespēja
Aleksejs Vekšins
28.08.2009
Cilvēki, kuriem radušās nopietnas problēmas ar hipotekāro parādsaistību izpildi, var izmantot Latvijā vēl pietiekami neizplatītu instrumentu - pasludināt savu maksātnespēju. Un nu jau vairāki desmiti fizisko personu ir pieņēmušas šādu lēmumu, kaut gan problēmas ar kredītu atdošanu ir desmitiem tūkstošu aizņēmēju. Kāpēc maksātnespēja nekļūst par glābiņu?
2009.gada pirmās puses nogalē parādnieku skaits, kuri bija izlēmuši pasludināt savu maksātnespēju, bija 55 cilvēki. Tajā pašā laikā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, uz 2009.gada 1.jūniju problēmas ar kredītu atdošanu bija radušās 43000 fizisko personu, kuru kopējā parādu summa sastādīja vienu miljardu latu.
Process daudzu gadu garumā
Lai izprastu, kāpēc Latvijā nedarbojas fiziskās personas maksātnespējas mehānisms, būtu jāatceras, kā 2006.gadā tika pieņemts jaunais likums „Par maksātnespēju”. Pati normatīvā akta izstrādāšana ilga trīs gadus. Pa to laiku nomainījās Maksātnespējas administrācijas, kura gatavoja dokumentu, vairāki vadītāji, bet 2005.gada beigās likumprojekts tika iesniegts izskatīšanai valdībā. Bet tad, kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, nāca Komercbanku asociācijas paziņojums, kas asi nokritizēja normatīvo aktu, nosaucot to par blēžu instrumentu un piedraudot, ka pēc tā pieņemšanas kredītu procentu likmes varētu pieaugt par 2-3 procentu punktiem. Tomēr likums stājās spēkā, ņemot vērā Asociācijas viedokli.
Tika pieņemts sekojošs maksātnespējas personas statusa iegūšanas algoritms. Izputējušajai fiziskajai personai pirmām kārtām bija jāpieņem darbā maksātnespējas administrators, kuram bija obligāti jākontrolē visas klienta finanšu plūsmas. Kopīgi ar viņu un kreditoriem cilvēkam bija jāsastāda jauns maksājumu grafiks, turklāt, lai samazinātu parāda summu, pārdošanai tika izstādīta absolūti visa manta, ko bija ieķīlājis parādnieks. Pats maksātnespējas process ilgst 7 gadus. Visa šī termiņa laikā bankrota pasludinātājam tiek aizliegts iegādāties dārgas lietas (tādas, kuru vērtība pārsniedz iztikas minimuma summu) bez kreditoru un administratora atļaujas. Ja persona nav pārkāpusi līguma noteikumus, tad pēc 7 gadu ilgā termiņa notecēšanas banka noraksta tās atlikušo kredīta daļu – līdz pat 30% saistību.
VIP personu bankrots
Iepazīstoties ar fiziskās personas bankrota noteikumiem, rodas iespaids, ka šī statusa pretendentam ir jābūt ļoti turīgam cilvēkam. Parēķiniet paši. Sākotnēji, lai pieņemtu darbā kaut vai to pašu administratoru, viņam ir jāizmaksā vienreizēja prēmija 5 minimālo darba algu (900 latu) apmērā, bet pēc tam vēl ik mēnesi alga triju minimālo darba algu (540 latu) apmērā.
“Bija jāievieš barjera, kura neļautu fiziskās personas maksātnespējas procesu izmantot masveidā un savtīgiem mērķiem. Pretējā gadījumā zaudētu jēgu pati kreditēšana, jo kāpēc gan būtu jāaizdod nauda, ja cilvēks var jebkurā brīdī pasludināt savu bankrotu. Tieši tāpēc arī ir parādījušās šādas summas,” tā paskaidroja viens no likuma „Par maksātnespēju” izstrādātājiem, bijušais Maksātnespējas administrācijas vadītājs, jurists Aldis Gobzems.
Starp citu, no 2009.gada 1.jūnija maksa par administratora pakalpojumiem tika samazināta.Tiem piešķiramā vienreizējā prēmija tagad ir 3 minimālās darba algas (540 latu), bet alga – viena minimālā darba alga (180 latu). Bet, vienalga, par visu maksātnespējas periodu – 7 gadiem – tikai administratora darba algai vien būs jāiztērē 15120 lati. Un šeit būtu jāņem vērā arī tas faktors, ka maksātnespējas process ļauj cilvēkam norakstīt tikai aizdevuma daļu (kaut arī tā ir nozīmīga). Pašai bankrota pretendenta parādsaistībai ir jābūt ne mazākai par 50000 latu, – tikai šādā gadījumā bankrota izmaksas kopā ar aptuveni 70% pamatsummas izmaksu līdzināsies uzņemtajām saistībām. Taču tas ir tikai teorētiski, jo praktiski bankai nomaksājamajam parādam ir jābūt ievērojami lielākam, - izņemot darba algu administratoram, bankrota pretendentiem rodas arī citi izdevumi, kas saistīti, piemēram, ar mantas pārdošanas izsoļu organizēšanu. Nedrīkstētu aizmirst arī to, ka potenciālajam bankrotam visu 7 gadu laikā būs nepieciešams pašam elementāri eksistēt: ēst, braukt, iegādāties apģērbu u.tml. Minimālais iztikas minimums valstī uz patreizējo brīdi sastāda 168 latus mēnesī.
Rezultātā maksātnespēja kļūst patiesi izdevīga tikai tāda kredīta gadījumā, kas pārsniedz 100000 latu. Un arī bankrota pretendenta ikmēneša ienākumiem ir jābūt aptuveni 1000 latu apmērā.
Cita starpā, par pirmo maksātnespējīgo fizisko personu Latvijā tika atzīts students-uzņēmējs Jānis Āboliņš, kura parāds bankai sastāda 800000 latu.
Nabagiem te nav vietas
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, jau pieminēto 43000 cilvēku, kuriem radušās nopietnas problēmas ar parāda atmaksu bankām, parāda vidējais apmērs sastāda 24000 latu.
Tas ir, viņiem nebūtu ieteicams uzsākt maksātnespējas procesu. Tā vietā, lai ietaupītu uz izmaksām un galu galā izkļūtu no parādjūga bez saistībām un ar tīru sirdsapziņu, šie cilvēki samaksās ievērojami vairāk: tikai administratoram vien tiem 7 gadu laikā nāksies atdot gandrīz 65% no sava kredīta pamatsummas. Un diez vai cilvēki, kuri nevar nokārtot pat ikmēneša maksājumus 150 – 200 latu apmērā, spēs kaut kur atrast 180 latus administratora algas izmaksai.
Kā turpmāk dzīvot?
„Fiziskās personas maksātnespējai būtu jākļūst par galēju, ārkārtēju un pēdējo problēmas risinājuma variantu. To drīkstētu izmantot vienīgi tad, kad citu mehānismu un instrumentu vairs nav,” šādu viedokli kataloga „m2” redakcijai izteica Latvijas komercbanku asociācijas priekšsēdētājs Teodors Tverijons.
Viņaprāt, tie, kuri aicina vienkāršot maksātnespēju un padarīt to pieejamu plašam cilvēku lokam, neizprot kādu ļoti vienkāršu lietu, – procesa gaitā tiek pārdota parādnieka ieķīlātā manta. “Tas ir, ja kredīts ticis ņemts vienīgā dzīvokļa iegādei, kurā mitinās ģimene, šis dzīvoklis tiks pārdots. Tādējādi, maksātnespējīgās personas statusa iegūšana zaudē savu jēgu, – kāpēc būtu jāuzsāk procedūra, ja mājoklis, vienalga, tiks pārdots un ģimene tiks izmesta uz ielas,” piemetināja Teodors Tverijons.
Turklāt Banku asociācijas vadītājs uzsver, ka pēc izkļūšanas no maksātnespējas stāvokļa pēc 7 gadiem cilvēks vairs nevarēs saņemt hipotekāro kredītu jauna dzīvokļa iegādei, jo viņa kredītreputācija būs uz visiem laikiem sabojāta, un neviena banka vairs nepiešķirs viņam jaunu aizdevumu.
Zemojieties banku priekšā
Diemžēl vietējie varas orgāni kredītu buma laikā tā arī nebija radījuši efektīvus mehānismus iedzīvotāju parādu restrukturizācijai. Fiziskās personas maksātnespējas process, kas agrāk ticis piedāvāts kā pārrāvums minētajā virzienā, to aplūkojot tuvāk, nav izturējis realitātes pārbaudījumus.
Faktiski parādnieks šodien var risināt savas problēmas tikai kopīgi ar banku un kopīgi ar to meklēt kompromisus. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, ir restrukturizēti 69% no fizisko personu problemātiskajiem kredītiem. Tas ir, tiem ticis palielināts dzēšanas termiņš, kas izraisa ikmēneša maksājuma samazinājumu, un ieviestas brīvdienas procentu nomaksai (tajā skaitā arī uz laiku, kad cilvēks ir bezdarbnieks) utt. Šī kredītam relatīvi labvēlīgā klimata veidošanu var panākt no bankām pārrunu ceļā. Bankas arī ir ieinteresētas, lai, kaut vai ar novēlošanos, tomēr atgūtu dzīvonaudu, nevis vērtību zaudējušo nekustamo īpašumu, kuru turklāt vēl nav iespējams pārdot.
Naudas nav un nebūs
Saeima tikai jūlija sākumā ir ķērusies pie mehānismu izskatīšanas, kuri sniegtu atbalstu finansiālās grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Tiek ieteikts sekojošs instruments -- valsts sniegs garantijas bankām tajā gadījumā, ja aizņēmējs nevarēs tikt galā ar savām saistībām.
Tiesa, šim nolūkam bankai ir jārestrukturizē parāds, iesaldējot 20% no kredīta summas (no minētās daļas aizņēmējs nemaksās nedz pamatsummu, nedz arī procentus par to). Turklāt pēc visiem pārrēķiniem parādnieka ikmēneša iemaksu summa nedrīkst pārsniegt 40% no tā ienākumiem. Ja banka piekrīt, tad valsts garantē to, ka, ja parādniekam rodas atkārtotas problēmas, kuras saistītas ar viņa materiālā stāvokļa pasliktināšanos, tad viņa ikmēneša iemaksas tiks veiktas no valsts budžeta.
Atsevišķos gadījumos uz valsts atbalstu varētu pretendēt arī tie aizņēmēji, kuri zaudējuši darbu, bet tuvākajā laikā cer atjaunot savu maksātspēju. Bankām tiek piedāvāts uz piespiedu “dīkstāves” laiku iesaldēt 50% no kredīta, bet pēc iekārtošanās darbā — restrukturizēt parādu, atbilstoši parādnieka faktiskajai maksātspējai.
Lai realizētu šo programmu, valsts budžetā tai ik gadus būtu jāatvēl ap 40 miljoniem latu.
„Rakstīt var jebkuras programmas. Taču, lai tās būtu efektīvas, ir vajadzīgs tāds sīkums, kā nauda,” tā šo iniciatīvu komentēja Teodors Tverijons.
Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, uz parlamentāriešu aicinājumu uzsākt programmas īstenošanu jau šoruden, atbildējis lakoniski: „2009.gada budžetā līdzekļi tai nav paredzēti.” Arī 2010.gadam tās finansējums pagaidām vēl ir miglā tīts.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/1126
