SEB Mājokļu cenu indikators: iedzīvotāju prognozē mājokļu cenu kāpumu
Kā liecina SEB Mājokļu cenu indikatora janvārī, noskaņojums attiecībā uz cenu maiņu atkarīgs no iedzīvotāju ienākumiem - cenu kāpumu prognozē 55% iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem un 38% ar zemiem ienākumiem. Savukārt 2010. gada janvārī cenu kāpums prognozētāju skaits bija 15% gan starp iedzīvotājiem ar augstiem, gan zemiem ienākumiem, portālu «Apollo» informēja Sanda Purviņa, SEB bankas sabiedrisko attiecību speciāliste.
Jau ceturto mēnesi pēc kārtas nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju skaits nav mainījies – 38% respondentu uzskata, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas nekā patlaban.
Salīdzinot ar 2010.gada janvāri, Mājokļu cenu indikators palielinājies par 40.8 punktiem.
SEB Mājokļu cenu indikators janvārī palicis iepriekšējā līmenī – mēneša laikā fiksēts 0.1 punkta palielinājums līdz 22.0 punktiem (iepriekšējā mēnesī indikators bija 21.9 punkti). Arī cenu kritumu prognozētāju skaits nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo aptauju – 16% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgū cenas gada laikā kritīs. Mainīgs palicis arī neitrāli noskaņoto iedzīvotāju skaits. Mazliet vairāk nekā 29% respondentu (iepriekšējā mēnesī arī aptuveni 29%) pauda uzskatu, ka mājokļu cenas 12 mēnešu laikā nemainīsies un pēc gada tās atradīsies pašreizējā līmenī.
Noskaņojums atkarīgs no iedzīvotāju ienākumiem – iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem ir noskaņoti pozitīvāk attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu nekā iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem - 55% respondentu ar augstiem ienākumiem uzskata, ka cenas gada laikā palielināsies, 14% prognozē cenu kritumu, savukārt 21% domā, ka nekustamā īpašuma cenas pēc gada būs tādas pašas kā šobrīd. Šajā respondentu grupā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuriem nav noteikta viedokļa – 9% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem nesniedza konkrētu atbildi par potenciālo mājokļu cenu dinamiku tuvākā gada laikā. Savukārt starp respondentiem ar zemiem ienākumiem cenu kāpumu prognozē 38%, cenu kritumu sagaida 16% iedzīvotāju, bet 26% šīs grupas respondentu uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā nemainīsies. Šajā iedzīvotāju grupā salīdzinājumā ar citām ienākumu grupām ir visvairāk to iedzīvotāju, kuriem nav noteikta viedokļa – 20% iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem nesniedza konkrētu atbildi par potenciālo mājokļu cenu dinamiku tuvākā gada laikā.
Pēdējā mēneša laikā mazliet mainījušās respondentu atbildes sadalījumā pēc izglītības – ja iedzīvotāju grupā ar pamatizglītību pieaudzis cenu kāpumu prognozētāju skaits, tad iedzīvotāji ar augstāko izglītību kļuvuši mazāk optimistiski, samazinoties cenu kāpumu prognozētāju īpatsvaram. Pēc gada augstākas mājokļu cenas sagaida 38% iedzīvotāju ar augstāko izglītību, 38% ar vidējo un vidējo speciālo izglītību un 42% ar pamatizglītību. Visvairāk cenu kritumu prognozētāju ir starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību - 20% respondentu ar augstāko izglītību prognozē, ka pēc gada mājokļu cenas būs zemākas nekā šobrīd. Mājokļu cenu kritumu sagaida 16% respondentu ar vidējo un vidējo speciālo izglītību un 17% ar pamatizglītību.
Savukārt nemainīgas cenas pēc gada prognozē 31% iedzīvotāju ar augstāko izglītību, 30% iedzīvotāju ar vidējo izglītību un 23% aptaujāto iedzīvotāju ar pamatizglītību. Respondentiem ar pamatizglītību ir vislielākā neziņa attiecībā uz mājokļu cenām – 19% šīs grupas respondentu nevēlējās vai nevarēja sniegt konkrētu atbildi par potenciālo mājokļu cenu dinamiku tuvākā gada laikā.
Aptaujas tehniskā informācija: Aptauja Latvijā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Aptaujas veikšanas laiks: 11.12.2010. - 29.12.2010. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1004 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/226814
