SEB: banku rādītāji ir objektīvi
SEB: banku rādītāji ir objektīvi
Ieva Mārtiņa, Db
27.04.2009
Banku zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī ir objektīvi un atbilstoši pašreizējai Latvijas situācijai. Tā pēc SEB Bankas 1. ceturkšņa darbības rādītāju paziņošanas un prognozējot banku tirgus attīstību nākotnē, Db atzina SEB Bankas vadītājs Ainārs Ozols.
Kā vērtējat SEB grupas 1. cet. rādītājus, par ko tie liecina?
Zviedrijas SEB grupa uzrādījusi stabilu rezultātu - 1.8 mljrd. SEK peļņu (ap 115 milj. eiro), lai gan mājas tirgus ekonomikas uzrāda mīnusus, sākot ar Zviedriju, Baltijas valstīm, Vāciju.
Kurš tirgus SEB grupā strādājis ar peļņu?
Pamatā Skandināvijas tirgus. SEB grupai ir daudz lielo uzņēmumu klientu, tie ir stipri Skandināvijas uzņēmumi, kuriem iet salīdzinoši normāli vispārējās pasaules krīzes apstākļos. Tos apkalpojot, SEB gūst labus rezultātus. Latvijā 9.5 milj. Ls zaudējumi ir mūsu aplēšu rezultāts tam, ko varam sagaidīt no mūsu kredītportfeļa. Mēs izveidojām uzkrājumus potenciālajiem kredītu zaudējumiem 27 milj. Ls apjomā un tas ir daudz. Tik daudz mums nekad nav bijis. Uzkrājumi veido 2.7 % kopējā kredītu apjomā.
Cik kopējā kredītu portfelī ir kavētie kredīti ?
Ar termiņu virs 90 dienām tiek kavēti 6.1 % kredītu, kas ir krietni vairāk nekā pērn. Domāju, ka tā ir objektīvā patiesība un tāda ir visiem, kas dod kredītus. Tur nav ko slēpt. To arī parāda dažu citu tirgus spēlētāju straujās atklāsmes: mums bija labi un tagad pēkšņi tik slikti. Jautājums: ja tagad slikti, vai tad pirms mēnešiem bija labi? Laikam nebija, bet bija citādāka filozofija, ko vajadzētu un ko nevajadzētu stāstīt. Kredītu kavētāji aug un augs, turklāt ņemot vērā, ka tagad bezdarbs ir 10 %, bet prognozē 14 % un 15 %. Skaidrs, ka tie, kas zaudē darbu, kļūst par kavētājiem, tur neko nevar darīt.
Uzkrājumos ir tie kredīti, ko ņēmis bezdarbnieks ?
Kad kredīts ir pārstrukturēts un klients var maksāt, nekavē, tad šim kredītam uzkrājumus neveidojam. Ja klients nevar maksāt kādu laiku, banka iedod brīvdienas uz 6 mēnešiem vai gadu, tad, protams, veidojam uzkrājumus, jo, lai arī klients cer, ka dabūs darbu, tomēr mēs nezinām, vai tā būs. Kopumā, es domāju, ir svarīgi problēmu atzīt, jo tad rezultāts veidojas puslīdz sabalansēts, kas ir svarīgi lielai bankai, kāda esam. Ja ir līdzsvarota attīstība, tad ir mazāk stresa vadībai, varam racionāli rīkoties.
Iepriekš bankām vairāk problēmu radīja nekustamo īpašumu attīstītāji. Vai šobrīd problēmas ir tikai bezdarba pieauguma dēļ vai turpinās arī ar nekustamā īpašuma tirgus darboņiem?
Gan tā, gan tā. Neesam vēl sasnieguši ekonomikas lejupslīdes vēlo fāzi, esam vidējā agrā fāzē. Saskaņā ar metodoloģiju būtiska lieta, lai novērtētu kredīta uzkrājumus, zaudējumus, ir nodrošinājuma vērtība, sevišķi nekustamā īpašuma finansēšanā. 2008. gadā nokritās nekustamā īpašuma cenas, bet šogad 1. ceturksnī tās nokritās vēl straujāks. Tas nozīmē, ka arī nodrošinājuma vērtība strauji gājusi uz leju un tas viss vēl ir procesā.
Tas nozīmē, ka jāpārvērtē kredītportfelis un jāveido papildu uzkrājumi ?
Jā. Šajos 27 milj. Ls daļa ir tā dēļ, ka mūsu komercobjektiem ķīlas vērtība būtiski sarukusi. Pēc iepriekšējās pārvērtēšanas domājām, ka varam dzīvokļus pārdot par 1000 eiro m2, bet tagad domājam, ka varēsim pārdot par, piem., 600 eiro. Līdz ar to kredītam nodrošinājums kļuvis par trešdaļu mazāks, bet mūsu risks lielāks, arī pārdošana neiet, līdz ar to mums par pusmiljonu uzkrājumi jāpalielina.
Ja nekustamā īpašuma tirgus cenas šogad nekristos un būtu, piem., 2008. gada beigu līmenī, tad uzkrājumi būtu.... ?
Tad jaunie uzkrājumi būtu mazāki. Pēc krīzes bankām līdz 10 gadiem notiek uzkrājumu atgriešana caur ārkārtas ieņēmumiem. To var darīt tad, kad kredīts atmaksāts. Atmaksās, ja dzīvokļus iztirgos, un tā tas notiek 99 % gadījumu. Pastāv iespēja, ka atmaksā no citiem ieņēmumiem, bet, būsim reālisti, tas gadās reti. Jāstabilizējas ne tikai cenai, bet arī tirgum kopumā. Objektam neveidosim vairāk uzkrājumus, ja cena stabilizēsies, bet tie kā ieņēmumi atgriezīsies, ja tirgus atjaunosies. Uzkrājumi, ko tagad veidojam, attiecas uz mūsu 2009. g. rezultātu. Ja ekonomika puslīdz atdzīvosies, tas vēl nenozīmē, ka nekustamā īpašuma tirgū cenas pieaugs, tas nozīmē, ka varbūt iztirgos dzīvokļus un mums nebūs negatīva iespaida uz 2010. un 2011. gada rezultātu, jo atlikusī kredīta daļa būs kļuvusi par normālu kredītu.
Banku tirgū šis būs grūts gads?
Universālām bankām, kas uzņēmušās kredītu risku, šis gads noteikti būs grūtākais Latvijas banku sistēmas vēsturē.
Grūtāks nekā pēc Krievijas krīzes?
Jau tagad esam krietni pāri Krievijas krīzes smagākajiem rādītājiem. Turklāt, ja paskatāmies uz visu no augšas, tad kopumā saistību līmenis Latvijas ekonomikā ir ļoti augsts – valsts, privāto aizņēmēju kredītu apjoms sasniedzis 150 % no IKP.
Tas ir pārlieku augsts, lai ekonomika varētu funkcionēt. Kad ekonomika sāks griezties, aizņēmumu apjoms kritīsies un šī nokrišana notiks caur to, ka banku kredītportfelis mazināsies un, tas būs objektīvs kritums. Kredītu pieaugums nesanāk vienkārši ne makroekonomiski, ne matemātiski. Emocionāli sanāks, ka tā banka nekreditē un šitā banka nekreditē, un tāpēc mums grūti. Drīzāk grūti ir tāpēc, ka mēs par strauju kreditējām dažus gadus atpakaļ. Tādējādi ir objektīvi viss, kas tagad notiek, piem., tas, ka kredītportfelis 1.cet. samazinājies par 1 %. Šādas tendences kādu laiku saglabāsies. Arī globāli neviens neiepludinās naudu tur, kur saistību īpatsvars rādās stipri par lielu. Tad pludinās naudu citur.
Vai uzkrājumu līmenis varētu sasniegt FKTK prognozētos 10 % un 15 % no kopējā kredītu portfeļa ?
Es būtu uzmanīgs prognozēs. 10 % uzkrājumu līmenis atkarīgs no tā, cik ilgi mocīsies ekonomika. Ja ilgstoši mokās, nevaram izslēgt nekādu rezultātu. Primārā lieta, ko mums prasa starptautiskie investori - vai un kad valsts sakārtos fiskālo disciplīnu? Vai būs aizdevums? Ja starptautiskās institūcijas aizdevuma sniegšanu apstādinās, tad pat baidos prognozēt, kā būs. Tad varam plānot fantastisku bezdarba pieaugumu, biznesa apstāšanos, tad neizslēdzu nevienu ciparu, būs dramatisks pasliktinājums.
Cik dzirdēts un var noprast, ka nepieļaus aizdevuma nesaņemšanu ?
Mēs domājam, ka nepieļaus. Tomēr, ja arī nepieļaus, tam var būt dažāda komunikācija. Viena: Latvijā ir slikti, bet, lai nepieļautu pilnīgu sociālo katastrofu, mēs pusi no kredīta iedodam. Šajā gadījumā vienalga ir slikti. Otra vēlamā komunikācija: Latvijā veiktas būtiskas strukturālās reformas, ir pamats labai attīstībai un mēs iedodam aizdevumu pilnā apmērā ar domu, ka pilnībā to nemaz nevajadzēs izmantot. Ja procesi attīstīsies pozitīvi un pasaulē neturpināsies lejupslīde, tad šie FKTK minētie cipari nepiepildīsies. Līdz 10 % vēl ļoti tālu patiesībā. Ja mums 27 milj. Ls ir zem 3 % kopējā kredītportfelī, tad cik miljoni vajadzīgi, lai sasniegtu 10 % un 15 %? Daudz.
FKTK arī lēsa, ka Skandināvijas bankām 10 un 15 % gadījumā vajadzēs papildu kapitālu?
To jau nav grūti izrēķināt. Pie tāda scenārija jebkurai bankai, kas nodarbojas ar kreditēšanu, kapitāla pietiekamības rādītāju neizpildīs diezgan droši. Nākamais jautājums - cik ir stipra finanšu grupa, mātes kompānija, kāds ir tās kapitāls?
Ko praksē nozīmē jūsu teiktais? Vai tas nozīmē, ka iedzīvotājam tagad nedos kredītu trīsistabu dzīvoklim centrā par, teiksim, 10 tūkstošiem eiro?
Tirgus tomēr ir dinamisks un nebūs tā, ka nedosim aizdevumu. Mēs katru mēnesi izsniedzam ap 100 jaunus hipotekāros kredītus. Tiesa, pērn ap šo laiku izsniedzām 4 – 5 reizes vairāk. Mēs redzam, ka arī cilvēku vajadzības šobrīd ir piezemētākas. Cilvēki ņem kredītus remontam, bet remontē pieticīgāk. Dzīve iet uz priekšu un, ja izkrīt durvis, tās taču jāieliek. Daudz arī diskutē par uzņēmumu kreditēšanu. Ir objektīvi rādītāji, kreditējot, piem., apgrozāmos līdzekļus. Kredītlīnijas lielums ir atkarīgs no uzņēmuma apgrozījuma. Mēs nekreditējam preču iegādi nolikšanai noliktavā, bet gan tālākai pārdošanai. Ja apgrozījums sarucis par 30 - 40 % un lai tas nenotiktu uz mūsu sāpju rēķina, tad kredītlīnijai jāmainās. Tad seko dažādas reakcijas. Vienā gadījumā klients pats rēķina un rīkojas, redzot, ka krājumus neizdosies pārdot par iepriekš plānoto cenu. Tad arī mēs varam attiecīgi rīkoties. Klasiski sliktākais piemērs, kad, piem., kredītlīnija par miljonu, prece noliktavā samazinājusies, bet naudas nav, jo var gadīties, ka dzīve spiež naudu novirzīt citur. Ja nauda novirzīta ilgāka termiņa aktīvos, ar kuriem neko nevar darīt, tad grūti, jārisina daudz jautājumu. Ja viens saka, ka nauda ieguldīta krājumos, bet apskatāmies, ka krājumu nav, tad uzņēmums nav bijis godīgs. Uzņēmumam skumji, jo bankas prasa atmaksāt aizdevumu, bet nav kur ņemt, - rodas emocijas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/04/27/SEB_banku_raditaji_ir_ob
