Rīgas Brīvosta tērē dāvanu kartēm, baseina celiņa un ložas īrei Arēnā Rīga
Db.lv, 2013. gada 18. februāris
Rīgas Brīvosta tērējusi aptuveni 60 tūkstošu latu lietām, kurām ar ostu darbu nav nekāda sakara. Draudziņas ģimnāzijā īrējusi sporta zāli, savu celiņu Olimpiskā centra peldbaseinā, trenažieru zāli, ūdens reklaksācijas centru un savu ložu Arēnā Rīga, kas vien izmaksā 37 tūkstošus latu.
Trešdienas vakarā, kad Arēnā Rīga spēlēja pašmāju Dinamo pret Prāgas klubu LEV, savā ložā ir Dinamo vadība – Aigars Kalvītis, Zigmārs Priede un Juris Savickis. Tikmēr Rīgas Brīvostas ložā ir nepiederošas personas. Tur hokeju skatās bijušais ostas vadītājs Andris Ārgalis ar dēlu un Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.
Ārgalis norāda, ka iespēju paskatīties hokeju viņš sarunājis ar ostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, tikmēr Elksniņš skaidro, ka saņēmis no ostas uzaicinājumu, vēsta raidījums Nekā Personīga.
Ja Rīgas brīvosta publiskotu savu darbinieku algu apmērus, atklātos, ka katrs brīvostas administrācijas darbinieks pie algas vēl saņem 50% piemaksu par labi padarītu darbu. Šādas piemaksas Leonīds Loginovs nodrošinājis visiem, nepārtraukti un pilnā apjomā. Ja ostas administrācijas darbiniekam nepieciešama automašīna darba un privātajām vajadzībām, brīvostai Grāmatvedības likuma prasības nav problēma. Pretēji tām 2011. gadā 35 darbiniekiem izīrētas ostas mašīnas par 8 – 35 latiem mēnesī. Paveicies arī tiem desmit darbiniekiem, kam ir sava personīgā automašīna – brīvosta viņiem piemaksā 20 latus, par to, ka darbinieks arī darba darīšanās izmanto savu braucamo, ostas darbu raksturo raidījums.
Krīzes laikā, 2009.gadā, kad maksāt prēmijas bija aizliegts, brīvosta izmaksājusi 590 000 latus prēmijām, dāvanu kartēm un lielākiem bērnu kopšanas pabalstiem, nekā to atļauj likums. Tai pašā gadā ostas valdes locekļi savā starpā sadalījuši 93 000 latus piemaksām par apgrozījuma pieaugumu. 2010. un 2011.gadā valdes locekļiem pretlikumīgi apdrošināta veselība par 6000 latiem, vēsta raidījums.
Kamēr dažādus tēriņus ostas vadība pamato ar labajiem darbībabs panākumiem, tiek noklusēts, ka galveno pieaugumu Rīgas Brīvostā veido ogles un ka Krievijai, paplašinot savas ostas, nepieciešamība pēc Rīgas Brīvostas ogļu eksportā atkritīs.
Pirms trim gadiem Ustjlugas ostas Krievijā vēl nebija, to tikai tad sāka celt. Šobrīd ostas apjoms jau pārsniedzis skaitļus Rīgas Brīvostā. Rīgas osta pērn pārkrāvusi 15 miljonus tonnu ogļu, Ustjlugas osta – jau teju 16 miljonus. Kopā Rīgas ostā 2012.gadā pārkrāva 36 miljonus tonnu kravu, Ustjlugā – 47 miljonus. Finanšu ministrs Andris Vilks ar Loginova darbu ir neapmierināts un uzskata, ka ostas attīstība ir apdraudēta.
«Tas redzējums ir saprotams, bet virzība uz priekšu notiek salīdzinoši lēni. Varētu būt dinamiskāka. Visur, kur ir Eiropas fondu apguve, vajadzētu būt ātrākiem. Tas ir svarīgi, kur Rīgas ostai nav pietiekami bijis tāds izrāviens, kaut kāda stagnācija, tas ir saistīts ar konteineriem. Tas ir svarīgs rādītājs ostā. Ja mēs skatāmies tieši pievienoto vērtību, lielākoties gandrīz visas lielākās dominējošās ostas jau dzīvo uz konteineriem,» saka Vilks.
Pēc viņa domām, ir radikāli jāmaina ostas vadība un jāievieš līdzīga sistēma kā lielajos valsts uzņēmumos, kur pie vadības ir daži profesionāļi, nevis politiska valde un atsevišķs pārvaldnieks.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/citas-zinas/rigas-brivosta-tere-davanu-kartem-baseina-celina-un-lozas-irei-arena-riga-388213
