Rīgā termināļi smird mazāk, māju skursteņi vairāk
Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma, ar ko rudenī tika biedēti Sarkandaugavā smirdošie naftas termināļi, tā arī nav pārrakstīta. Pilsētas attīstības departaments izmisīgi vēlas atbrīvoties no šā pienākuma un cer, ka brāķa dokumentu izlabos Mājokļu un vides departaments.
Arī Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš, piekrīt, ka tas būtu loģisks solis. Pirms četriem gadiem veiktā reorganizācija, vides politikas jautājumus nododot Attīstības departamentam, bijusi stratēģiska kļūda. Taču tagad esot jāatrisina organizatoriski jautājumi – jāpārņem atpakaļ pārceltie darbinieki un jāgroza budžets. Reāli ar to neviens nenodarbojas, tāpat kā ar gaisa kvalitātes programmu, kuras spēkā esošo versiju sacerot par termināļiem vispār aizmirsts. Laimīgā kārtā šī birokrātiskā kasīšanās notiek uz salīdzinoši laba gaisa kvalitātes fona.
Gaisa kvalitāte uzlabojusies
Pēc tam, kad septembrī Valsts vides dienests uz trim dienām apturēja SIA Man-Tess darbību, un tagad pasācis arī naktīs un brīvdienās reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām, Sarkandaugavas termināļi smakas izplata piesardzīgāk. Vismaz dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova vērtē, ka gaisa kvalitāte Rīgas brīvostas apkārtnē ir būtiski uzlabojusies.
Jāatgādina, Man-Tess ir terminālis, kas atrodas vistuvāk dzīvojamajām mājām un arī Tvaika ielā izvietotajai monitoringa iekārtai OPSIS. Tam allaž tiek lielākā grēkāža loma, kaut gan arī pārējie seši te mītošie termināļi pārkrauj smirdošas vielas.
Lielais skandāls sākās, kad iedzīvotāju hronisko sūdzību pamatotību apstiprināja mērījumi – tika konstatēts, ka gaisā ir daudzkārt paaugstināts kancerogēnās vielas benzola saturs.
Pietrūkst normatīvu
Benzols gan automātiski nenozīmē smaku un smaka nenozīmē benzolu, tomēr šī ir vienīgā viela, kurai ir noteikti vismaz kaut kādi normatīvi. Rīgas domes Gaisa un ūdens aizsardzības nodaļas galvenā speciāliste Dace Danilāne skaidro, ka smird arī sērūdeņraži un merkaptāni, taču «benzols ir vienīgais, kam var pieķerties». Turklāt arī tas ir problemātiski, jo Latvijas akceptētie Eiropas Savienības normatīvi paredz rēķināt tikai vidējo gaisa piesārņojumu gada garumā. Padomju laikos tika rēķināts arī vienreizējs maksimālais piesārņojums 20 minūtēs, un teorētiski tas ļāva operatīvi reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/riga/87810-riga-terminali-smird-mazak-maju-skursteni-vairak.htm
