"Rietumu banka": Jāatvieglo uzturēšanās atļaujas saņemšana turīgajiem investoriem
Nedrīkst veikt ekonomiski nepamatotus grozījumus attiecībā uz uzturēšanās atļaujām, būtu pat jāatvieglo pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšana turīgajiem investoriem, medijiem nosūtītā paziņojumā norāda "Rietumu bankas" valdes loceklis Renāts Lokomets.
"Rietumu bankas" pārstāvis uzsver: "Latvija, pieņemot programmu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemju investoriem, ir gājusi civilizēto valstu - Francijas, Spānijas un daudzu citu - pēdās - tur tiek radīti maksimāli labvēlīgi apstākļi turīgo ārzemnieku piesaistīšanai."
Lokomets atsaucas uz nesen publicētajiem kompānijas "Deloitte" pētījuma datiem, kas liecina - ar programmu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu turīgajiem ārzemju investoriem Latvija ir piesaistījusi investīcijas 545 miljonu latu apmērā, no kuriem tiešie valsts budžeta ieņēmumi bija 145 miljoni latu. Atbilstoši "Deloitte" prognozēm nākamo piecu gadu laikā valsts tādā veidā saņems 1,2 miljardus latu.
"Kā mēs tagad redzam, šīs priekšrocības tiek ievērotas un novērtētas - vairums no tiem, kuri noformējuši Latvijas uzturēšanās atļauju, ierodas šeit kopā ar savām ģimenēm vismaz uz 1-2 mēnešiem gadā. No tā jau tagad ir ekonomiskais efekts - attīstās nekustamo īpašumu joma, transporta nozare, tirdzniecība, privāto lidmašīnu, jahtu, pārstāvnieciskās klases auto apkalpošanas serviss, restorānu uzņēmējdarbība un daudz kas cits," paziņojumā raksta Lokomets.
Ar banku subordinēto aizdevumu piesaistīšanu uzturēšanās atļauju saņemšanai tiek palielināta arī Latvijas banku sektora finanšu bāze, kas tiek izmantota kreditēšanai Latvijas tirgū un ļauj piešķirt resursus vietējās uzņēmējdarbības attīstībai, skaidro bankas valdes loceklis.
Pēc viņa domām, cita pozitīva tendence saistīta ar to investoru skaita palielināšanos, kuri izvēlas Latviju par pastāvīgu dzīvesvietu. "Rietumu bankas" pārstāvis uzsver: "Saskaņā ar mūsu aplēsēm pašlaik aptuveni 20% investoru ir pārcēlušies vai jau pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Tādējādi būtiski papildinās maksātspējīgo patērētāju pulks pakalpojumiem ar augstu pievienoto vērtību, palielinās pieprasījums pēc maksas izglītības, medicīnas pakalpojumiem, nekustamo īpašumu apkalpošanas, kā arī apgrozījums šajās jomās."
Lokomets skaidro, ka lielākā daļa šo jauno "ekspatriantu" ir ekonomiski aktīvi - viņi atver Latvijā savu uzņēmumu birojus, veido meitasstruktūras, pārceļ uz Latviju daļu uzņēmējdarbības, kas nozīmē jaunas darba vietas, nodokļus, eksporta palielināšanos. Saskaņā ar "Lursoft" datiem Latvijas uzņēmumu kapitālā līdzekļus ieguldījuši jau gandrīz 5000 Krievijas investoru.
"Esmu pārliecināts, ka tad, ja būs labvēlīgi apstākļi, šādu uzņēmējdarbības "ekspatriantu" skaits augs. Visi galvenie apstākļi tam jau ir radīti. Toties krasa un nepārdomāta imigrācijas likumdošanas maiņa var atbaidīt tos, kuri vēlas šeit veikt ieguldījumus, un izpostīt Latvijai tik labvēlīgu tendenci," pārliecību pauž Lokomets.
Viņaprāt, būtu jārīkojas tieši otrādi un vajadzētu padomāt par to, kā var vienkāršot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas procedūru. Lokometa ieskatā, būtu arī pareizi, ja tiktu paredzēta iespēja saņemt Latvijas pilsonību tiem investoriem, kuri veikuši būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikā, izveidojuši Latvijā jaunas darbavietas un veicinājuši tās attīstību.
Kā ziņots, 2010.gada vidū tika pieņemti un stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, ļaujot ārzemniekiem un viņu ģimenes locekļiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā pret investīcijām šeit esošā nekustamajā īpašumā vai uzņēmumā vai arī pret noguldījumu bankā.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai!"/LNNK šovasar aicinājusi pārtraukt piešķirt uzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Šī prasība ir viens no priekšnoteikumiem, lai nacionālā apvienība atbalstītu nākamā gada budžetu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/news/show/11631
