Raimonds Pauls: esmu dziļā... fuktukā
Andrejs Vaivars, 2012. gada 29. februāris
«Visu laiku saduros ar dažādām cūcībām. Visu laiku tieku ierauts kaut kādās tādās lietās, kas man ir visādā ziņā nepatīkamas – mans vārds tajās figurē, un ko lai es daru?» tā, sākoties intervijai ar biznesa žurnālu LD, retoriski jautā komponists Raimonds Pauls, kura vārds šobrīd tiek minēts saistībā ar teju katru otro skaļo notikumu Latvijā.
Jūs tiekat minēts kā viens no tiem Latvijas Krājbankas noguldītājiem, kurš ir nolēmis vērsties Satversmes tiesā (ST). Tā ir jūsu iniciatīva vai arī, būdams populārākais no šiem noguldītājiem, esat nolikts priekšplānā?
Es ļoti labi paredzu, ka nekāda rezultāta tur nebūs. Esmu diezgan stingri par to pārliecināts. Mēs – vairāki tā saucamie cietēji – satikāmies. 20 gadus caur šo banku gāja manas autortiesības un citi ienākumi. Tā tas bija jau kopš padomju laikiem, jo tā bija banka, kas nesa Latvijas vārdu.
Līdz kraham daudzi pat nezināja, ka šī banka nav valsts īpašums...
Jā! Visi, kas ir nolēmuši vērsties ST, ir godīgi cilvēki. Vienkārši aizskaroši ir tas, ka daži mūsu tā sauktie finanšu darboņi un vēl viens otrs izteicās, ka mums esot vajadzējis zināt, kurās bankās glabāt savu naudu. Vai tad mēs neesot zinājuši, ka tā banka ir kaut kādiem kriminālajiem elementiem pārdota, starp citu, ar valsts iestāžu atbalstu, jo bez tā šādu kompāniju nemaz nevarēja nopirkt. Kā šo valsts iestādi sauc, mēs visi labi zinām. Paradoksālākais ir tas, ka gadījumā, ja arī kaut kādu naudu izdosies atgūt, to atdos tai iestādei, kura faktiski ir vainīga bankas krahā. Turpmāk es savā žargonā vairs neteikšu, ka esmu dziļā ... Es teikšu, ka esmu dziļā fuktukā! (FKTK jeb Finanšu un kapitāla tirgus komisija – red.) Ar kādām tiesībām to visu pieļāva cilvēki, kuri saņem milzīgas algas – līdz pat astoņiem tūkstošiem latu mēnesī? Turklāt tas viss notika, kad nebija pagājuši ne trīs gadi kopš Parex bankas kraha, kas bija viena no lielākajām bankām.
Ja reiz jums ir pārliecība, ka no vēršanās ST nekāda labuma nebūs, kāpēc tomēr to darāt?
Lai vismaz kaut kur parādās šī problēma. Mani interesē, kā reaģēs ST. Ja ST pateiks, ka viss ir kārtībā, es sākšu domāt – mīļie cilvēki, te var zagt un darīt, ko grib. Nesaprotu, kāpēc nauda atgūšanas gadījumā nepienākas tieši noguldītājiem. Lai man tikai paskaidro, vai tā var darīt. Kur tagad ir ģenerālprokurors? Neviens netiek ne apcietināts, ne tiesāts. Neko citu jau mēs nevaram panākt.
Pieņemot, ka ST lēmums būs jums pozitīvs, vai nevar izveidoties situācija, ka nauda, ko ir piesavinājušies noteikti cilvēki, noguldītājiem tiek izmaksāta no visu nodokļu maksātāju naudas?
Bet tā jau visu laiku ir noticis. Kas tad tā bija par naudu, kas aizgāja, lai glābtu airBaltic? Pēc tam konstatēja, ka ir kaut kādas problēmas ar radariem un vēl visu ko. Taču tie jau ir tikai sīkumi. Krājbankai taču bija diezgan liels apgrozījums. Par tādu Antonovu es agrāk neko nezināju. Par viņu uzzināju tikai tad, kad sākās ažiotāža presē.
Kā esat iecerējis rīkoties tālāk saistībā ar šo problēmu?
Un ko man darīt tālāk? Neko. Nesen tika pasludināts spriedums, ka ar Bankas Baltija noguldījumiem viss esot kārtībā. Nu, mīļie cilvēki… Cik tūkstoši cilvēku tur tika apzagti? Toreiz tās bankas īpašniekus vismaz uz kādu laiku iesēdināja, bet vai cilvēkiem kāda nauda tika atdota? Tagad rodas pavisam cits jautājums – kur radās līdzekļi Parex bankas glābšanai?
No nodokļu maksātājiem...
Nu ja. Un ar to viss ir kārtībā – visi gali ūdenī, vai ne?! Kaut kas tajā visā ir aizdomīgs.
Visu interviju lasiet biznesa žurnāla LD jaunākajā numurā!
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/bankas/raimonds-pauls-esmu-dzila-fuktuka-252736
