Pētījums: Lauksaimniecībā izmantojamā zeme gadā sadārdzinās par 12%
Žanete Hāka, 2014. gada 7. aprīlis
Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.
Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.
Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Pēdējo gadu lauksaimniecībā izmantojamā zeme cenu pieauguma tendences: vidēji Vidzemes reģionā – 28% gadā, vidēji Latgales reģionā – 17% gadā, vidēji Kurzemes reģionā – 22% gadā, vidēji Rīgas reģionā – 22% gadā, vidēji Zemgales reģionā – 0% gadā jeb bez būtiskām izmaiņām.
Pārskatā secināts, ka faktori, kas ietekmē lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenu, ir atbalsta maksājumi, kreditēšanas atbalsts un lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugums.
Spekulatīvā kapitāla klātbūtne vairumā gadījumu vērtības neietekmē un nav jauna nekustamā īpašuma burbuļa veidošanās pazīmes. Izņēmums ir – pilsētu tuvumā, kur spekulatīvais kapitāls ceļ vērtības, cerot, ka nākotnē lauksaimniecības zemes varētu būt transformētas par apbūves zemēm. Starp LIZ pārdevējiem praktiski nav zemnieku saimniecības, kas saistīts ar to, ka visdrīzāk zemnieku saimniecības ir LIZ lietotāji, spekulatīvais kapitāls LIZ tirgū ieplūst caur SIA vai fiziskām personām.
Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda, ka nevar pilnībā piekrist VZD secinājumiem, ka zemes cenas pieaugumam ir racionāli uz ekonomiku balstīti faktori – atbalsta maksājumi, kreditēšanas atbalsts, produkcijas cenu pieaugums. Pirmkārt, tad visos Latvijas reģionos zemes cenu pieaugumam bija jābūt līdzīgam. Kreditēšanas atbalsta programmas ir pieejamas visos reģionos, maksājumi starp reģioniem nedaudz atšķiras. Nevienā no lauksaimniecības nozarēm nav bijis ikgadējs 12% produkcijas cenu pieaugums, piena sektorā cena ir pamazām cēlusies un sasniegusi pirmskrīzes piena cenu, graudu sektorā straujš cenu pieaugums 2012. gada otrā pusgadā, kam sekoja straujš kritums par 25–30 %.
Bet zemes cenu izmaiņas, piemēram, Vidzemes reģionā ir 28% gadā. Cenu pieaugums ir pārāk straujš, lai tam būtu objektīvi iemesli, atsevišķos reģionos tam ir vairāk spekulatīvs raksturs, norāda eksperte, uzsverot, ka to atzīst arī VZD pētījums, ka ir parādījies jauns produkts – apvienotu zemes gabalu paketes. Šis produkts pārsvarā ir pieejams ārvalstu investoriem un lielajiem zemes īpašniekiem, saka M. Dzelzskalēja.
Viņa izsaka cerību, ka šobrīd Saeimā esošie grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos palīdzēs mazināt interesi par šo jauno biznesu tirgot zemes pakas un stabilizēs darījumus ar zemi, padarot to pieejamāku arī mazajiem un vidējiem zemniekiem.
Viņa uzsver, ka VZD pētījums apgāž vienu no valdošajiem mītiem, ka Latvijas zemes cena ir zema un tālu no ES valstu lauksaimniecības zemes cenām. Vidējās cenas atbilst ES jauno dalībvalstu zemes cenām un atsevišķos reģionos zemes cena ir pietuvojusies tādu valstu kā Francija un Zviedrija zemes cenai. Ņemot vērā to, ka maksājumu līmenis lauksaimniekiem tuvākajos gados strauji nepieaugs, un pārtiks cenu pieaugums iet roku rokā ar ražošanas cenu pieaugumu, nav pamatojuma būtiskam lauksaimniecības zemju cenu pieaugumam, ja vien izdodas ierobežot spekulatīvos gadījumus.
Tāpat Zemnieku saeimas pārstāve paredz, ka tuvāko gadu laikā palielināsies savstarpējā konkurence starp nozaru saimniekiem, jo ir nozares, kurās var ātrāk nopelnīt, savukārt citās nozarēs peļņa tiek iegūta nedaudz lēnāk – tā būs konkurence par resursu, kas ir krietni limitēts. Jebkurā gadījumā, zemes cenai ir jābūt saistītai ar to, cik auglīga un cik peļņu nesoša tā ir, uzsver M. Dzelzkalēja.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/ipasums/petijums-lauksaimnieciba-izmantojama-zeme-gada-sadardzinas-par-12-proc-413055
