Pētījums: īres tirgus Baltijā investoriem nav diez ko pievilcīgs
Pētījums: īres tirgus Baltijā investoriem nav diez ko pievilcīgs
Ingrīda Drazdovska
[email protected]
18.09.2009
Mājokļu īres tirgus Zviedrijā, Dānijā, Francijā un Vācijā pašlaik institucionālajiem investoriem varētu būt pievilcīgs, ko nevar teikt par Baltiju, ziņo europe-re.com, atsaucoties uz PATRIZIA Immoblien AG.
Savukārt mājokļu īres tirgus Lietuvā, Ungārijā, Polijā, Igaunijā un Austrijā investoriem nav īpaši pievilcīgs.
Finanšu krīzes dēļ institucionālie investori atkal sākuši pievērst uzmanību mājokļu tirgum, paudusi kompānija. Tā salīdzinājusi dažādu valstu tirgus pievilcību, vērtējot to īres tirgu, privātīpašumu attiecību, iepriekšējo pieredzi, mājsaimniecību lielumu un iedzīvotāju pieauguma/samazinājuma tendenci, urbanizāciju, būvniecības projektu īpatsvaru utt.
Vērtējot vidējā un ilgtermiņa perspektīvas, pieprasījums pēc mājokļiem ļoti lielā mērā būs atkarīgs no demogrāfiskajām tendencēm. Prognozes par to, kā pieaugs vai samazināsies iedzīvotāju skaits no 2005. līdz 2050. gadam, tādējādi ir būtiski atšķirīgas Eiropas ietvaros. Tiek minēts, ka Latvijā iedzīvotāju skaits varētu samazināties par 23 %, bet par teju 50 % pieaugt Īrijā. Kopumā Eiropā būs raksturīga iedzīvotāju novecošana. Vidējais mājsaimniecības lielums būs stabilizējošs tirgus faktors tajās valstīs, kur paredzama iedzīvotāju skaita sarukšana, kur toties varētu palielināties dzīvojamā platība uz vienu cilvēku. Tas varētu būt raksturīgs Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm.
Arvien notiek iedzīvotāju migrācija no lauku teritorijām uz pilsētām, kas arī ietekmē pieprasījumu pēc mājokļiem. Kompānija gan norāda, ka urbanizācijas procesi tomēr nenovērsīs iedzīvotāju skaita samazināšanos Baltijas valstu, Polijas un Čehijas lielpilsētās. Tomēr iedzīvotāju skaita kritums pilsētās būs relatīvi mazāks nekā kopumā valstīs.
Tālāka urbanizācija visā Eiropā tiek paredzēta līdz pat 2050. gadam. Iespējams, tas nozīmēs debesskrāpju renesansi nākotnē, pieļauj pētnieki. Pašlaik gan dzīvojamās augstbūves daudzviet Eiropā pārsvarā asociējoties ar depresīvu sociālo vidi.
Valstīs, kur ir augsts privātīpašnieku īpatsvars (piemēram, Spānijā, Īrijā, Lielbritānijā) no 2003. līdz 2007. gadam bija vērojams straujākais cenu kāpums. Cenu lēciens izraisīja daudz spekulatīvu aktivitāšu, tostarp projektu attīstību spekulatīviem mērķiem. Kompānija lēš, ka šo aktivitāšu augstākais punkts sasniegts 2007. gadā, kad Eiropas tirgū tika iepludināti vairāk nekā 2.6 miljoni dzīvojamo vienību. Teju trešdaļu no šī piedāvājuma veidoja īpašumi Spānijā. Savukārt jauni mājokļi Vācijā, kura ir lielākā tautsaimniecība Eiropā, veidoja vien 8 % no kopējā skaita. Tāpēc neesot brīnums, ka Spānija piedzīvojusi iespaidīgāko cenu korekciju, savukārt valstīs, kur raksturīgs augsts īrēto dzīvokļu īpatsvars, tirgus bijis relatīvi stabils (piemēram, Vācijā, Šveicē).
Kompānijas pētnieki uzskata, ka augsts mājokļu privātīpašumu īpatsvars var palēnināt ekonomikas attīstību. Šādos tirgos ir daudz augstāka cenu burbuļa uzpūšanās iespējamība. Turklāt tas padara darbaspēku mazāk elastīgu attiecībā uz tā mobilitāti, rada grūtības vienkopus savākt nepieciešamos darbiniekus. Tāpēc aktuāla kļūst īres mājokļu tirgus attīstība. Aktīvs īres tirgus var palīdzēt valstu ekonomikai.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/a/2009/09/18/Petijums_ires_tirgus_Bal2
