Pašvaldība neprot apsaimniekot savas muižas
Pašvaldība neprot apsaimniekot savas muižas
Antra Gabre
15.04.2009
Rīgas domes deputāti 22. aprīlī plāno lemt, vai nodot privatizācijai Nordeķu muižu, kas atrodas Iļģuciemā, Buļļu ielā 16. Šis ir viens no labākajiem piemēriem, kā privāts investors spējis atdzīvināt pašvaldības īpašumā nonākušu graustu.
Vairākas muižas ēkas, kas atzītas par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, un zem tām esošais aptuveni 1,2 hektārus lielais zemesgabals pieder pašvaldībai, bet apsaimniekošana nodota uzņēmējam Artūram Ozoliņam. Viņš šo īpašumu sāka nomāt 1997. gadā un tajā ieguldījis vairāk nekā 150 000 latu. Uzņēmējs vēlas turpināt muižas sakārtošanu un padarīt to publiski pieejamu. Pirms vairākiem gadiem viņš kala plānus, ka muižas ēkās varētu ierīkot viesnīcu, kokapstrādes darbnīcu un konferenču zāli. Pret muižas pārdošanu iebildis gan Pilsētas attīstības departaments, gan Vides departaments, kas norādīja, ka īpašuma apsaimniekošana jāveic pašvaldībai. Taču domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas vadītāja Helmī Stalte iebilst – kad muiža bija pašvaldības īpašumā, tā izskatījās pēc grausta. "Saprotams, ka nomnieks grib apsaimniekot to ar visām juridiskajām tiesībām!" viņa izsaucas. Diemžēl šīs muižas atjaunotāja ērkšķainais darbs parāda vēl kādu absurdu, proti, Latvijas Republikas likumi neparedzēja, ka kultūras piemineklim, kas ir saimnieciski izmantojams, tiktu piešķirtas atlaides apsaimniekošanā. Kaut arī Nordeķu muižā dzīvot un saimniekot nevarēs vēl ilgi, nodokļu atlaides tās nomnieks nesaņēma. Vēsturiskā īpašuma atjaunotājs tikmēr jau bija nomainījis kanalizāciju, ūdenspievades sistēmu, iztīrījis Nordeķu parku un dīķus, kā arī pirmais Latvijā ar ķīļu palīdzību pacēla iegrimušu muižas dzīvojamo ēku par 70 centimetriem, neizbojājot griestu gleznojumus. A. Ozoliņš vēsturiskās telpas atjauno lēnām un pamatīgi. Pašvaldība nav ieguldījusi ne santīma, tāpēc uzņēmējs vēlas nopirkt divas ēkas un parku 1,2 hektāru platībā. "Tas būtu briesmīgs precedents, ja dome tagad teiktu – hohoho, re, kas izdarīts, paņemam muižu sev!" šķendējas deputāte.
Rīgas domei ir visas iespējas pierādīt savu varēšanu vēsturisku īpašumu apsaimniekošanā. Tādi ir Ziemeļblāzma, Hamaņu muiža, Arkādijas parka Šveices stila paviljons... Kā atzīst H. Stalte, līdz šim pašvaldības saimniekošana šajos objektos nav ritējusi veiksmīgi. Ziemeļblāzmai līdzās esošā Zaļā skola ir nosvilusi, tāpat kā Arkādijas paviljons, par kura atjaunošanu vairs nerunā. Hamaņu muiža pēc ilgas skandalēšanās ar tās nomnieku nu nonākusi domes pārziņā, taču – krietni papostīta, ugunsnelaimē izdega ap 200 kvadrātmetru. Naudas tās atjaunošanai nav – to neslēpj ne H. Stalte, ne Īpašuma departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs. Viņš uzskata – šī muiža jāatdod privatizācijai! "Pašvaldība taču nevar sēdēt kā suns uz siena kaudzes. Siens arī kādreiz sapūs," piebalso H. Stalte.
Zēlustes muiža Juglas pusē jau nonākusi uzņēmēja Kaspara Viškinta īpašumā, viņš to atjaunojis par saviem līdzekļiem – vismaz miljons latu tur atstāts. Savukārt par Blokmuižu Torņakalnā ziņu nav, kopš tā pārceļojusi no viena īpašnieka pie cita. SIA Lido skaisto koka namu pārdeva, savulaik to solīja atjaunot SIA Tekstiliana, vēlāk šis uzņēmums iekļāvās SIA Capitolia Group, taču publiskie pieejamie telefoni pagājušajā nedēļā klusēja vai bija izslēgti. Skaidrības trūkst, kas notiks arī ar seno Drēzdena muižas ēku Daugavgrīvas ielas malā, kad brauktuve tiks paplašināta. Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans Neatkarīgajai atbild: "Jānoskaidro vēsturiskā vērtība ēkai Daugavgrīvas ielā 37/39. Tāpēc departaments ir pasūtījis šā nama arhitektoniski māksliniecisko izpēti, to pašlaik izstrādā SIA Arhitektoniskās izpētes grupa. Departaments to iesniegs Rīgas pilsētas būvvaldē, kas arī pieņems lēmumu šo ēku pārvietot vai nojaukt."
Arhitekts Pēteris Blūms norāda, ka pašvaldībai, lemjot par muižu privatizāciju, jāņem vērā Nordeķu muižas atjaunošanas laikā izveidojusies prakse: vispirms īpašumu nomā un sabiedrība un domnieki var pārliecināties, ka ir izstrādāts projekts, tiek ieguldīti reāli līdzekļi un tas darīts sabiedrības interesēs. Tikai pēc tam to drīkst privatizēt. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) nosūtījusi Pilsētas attīstības departamentam izmaiņas attīstības plāna grozījumos saistībā ar Rīgas muižiņām. "Ir cerība, ka tas varētu arī lielā mērā palīdzēt formēties pilsētas apkaimju struktūrai, bet galvenais – būt pieejamai informācijai par to, cik un kur muižas atrodas," uzsver P. Blūms.
Ko paredz VKPAI priekšlikumi? Pirmkārt, vēsturiskās muižiņas, kas ir kultūras pieminekļi, aizsargājamas un saglabājamas atbilstoši to teritorijas un aizsargjoslas robežām. Otrkārt, visām kartē apzīmētajām Rīgas vēsturisko muižiņu kompleksam piederīgajām ēkām un teritorijām, kas nav kultūras pieminekļi, pirms projektēšanas veicama arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un vēsturiskā izpēte. Treškārt, vajadzīgi projektēšanas nosacījumi. Ceturtkārt, Rīgas muižiņu un tām vēsturiski piederīgo teritoriju, apbūves attīstības, pārbūvju projektiem jānodrošina to autentiskuma un kopuma saglabāšana.
Piektkārt, muižiņu apbūves kompleksos pieļaujama jaunu objektu izveidošana, ievērojot vairākus strikti formulētus nosacījumus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/20609-pasvaldiba-neprot-apsaimniekot-savas-muizas.htm
