No eiro uz Šveices frankiem?
Romāns Golubevs 12.2007
Ņemot hipotēkas kredītu eiro, to procentu likmju un, tātad, arī maksājumu palielināšanās liek mūsu valsts iedzīvotājiem meklēt iespējas samazināt šos izdevumus. Tādēļ viņi arvien biežāk interesējas par iespējām saņemt aizdevumus citās valūtās, tai skaitā arī Šveices frankos. Taču produktu šajā valūtā Latvijā piedāvā tikai viena banku struktūra - Nordea Bank Finland Plc. filiāle. Un arī tā šo pakalpojumu īpaši nereklamē.
Prioritāšu maiņa
Kuras ārvalsts valūtā ņemt hipotēkas aizdevumu – tas ir resursu izmaksu jautājums. Šīs desmitgades sākumā, kad sāka attīstīties hipotēkas programma ļoti populāri bija aizņēmumi dolāros. Tam bija savs loģisks pamatojums. 2003. gada jūnijā sešu mēnešu Libor indekss šai valūtai sasniedza savu vēsturisko minimumu – 0,98% (izsniegtā aizdevuma izmaksas ir atkarīgas no šī indeksa, kuram bankas pievieno pašas savu procentu). Starpbanku likme eiro valūtai tobrīd bija nedaudz vairāk par 2%. Protams, ka aizņemties naudu dzīvokļa pirkšanai izdevīgāk bija dolāros.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienība, ņemot vērā to, ka Latvijas bankas nopirka eiropieši, pirmajā plānā izvirzījās eiro. Tad arī dolāru aizdevumu likmes sāka kāpt straujāk, nekā apvienotās Eiropas naudas vienībai. Par labu eiro nospēlēja arī lata stingrā piesaistīšana eiro un mūsu politiķu možā spriedelēšana par rožainajām perspektīvām, kas pavērsies, Latvijai iestājoties eirozonā. Tā rezultātā, sākot ar 2005. gada beigām, aptuveni 80-90% visu hipotēkas kredītu mūsu valstī privātpersonām tika noformēti Eiropas valūtā. Bet nevis ar stingro likmi, bet gan ar peldošo, par ko daudzi aizņēmumu ņēmēji jau pēc 1,5-2 gadiem sāka nožēlot – pieaugot procentu likmēm, palielinājās arī maksājumi.
Par hipotēkas aizdevuma sadārdzināšanās mērogu ļauj spriest šāds konkrēts piemērs: ja 2005. gadā, paņemot 22 500 eiro kredītu uz 20 gadiem, aizņēmējs bankai ik mēnesi atmaksāja 137 eiro, tad šoruden tie bija jau gandrīz 169 eiro. Procentuālā izteiksmē maksājums pieauga par 22%. Tiem, kas bija paņēmuši 50 000 vai pat 100 000 eiro lielu kredītu, palielinājums bija visai ievērojams. Tas arī lika aizdomāties par to, kā samazināt maksājumus.
Īpašs produkts
Izrādījās, ka variantu nav daudz. Pirmais – palielināt hipotēkas atmaksas termiņu, tādejādi samazinot ikmēneša maksājuma lielumu. Taču tad būtiski palielinājās kopējā bankai pārmaksājamā suma. Otrais – pārkreditēties uz citu, no procentu likmju viedokļa lētāku valūtu. Lūk, tad arī zinoši cilvēki ierunājās par Šveices frankiem. Ne jau nejauši Polijā un Ungārijā, kas tāpat kā mēs tiecas uz eiro zonu, turpat 60% aizdevumu dzīvokļu un automašīnu iegādei tiek izsniegti tieši Šveices frankos. Taču ne Latvijā.
Kataloga „m2” veiktajā hipotekārās kreditēšanas programmu attīstošo Latvijas banku aptaujā noskaidrojās, ka tās visas piedāvā aizdevumus trīs valūtās – latos, eiro un dolāros. Izņēmums ir Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle, kuras kredītu piedāvājumos ir atradusies vieta Šveices frankiem. „Nevar runāt par masu interesi no Latvijas iedzīvotāju puses par kredītiem Šveices frankos. Par šo valūtu interesējas aptuveni 1% visu potenciālo pretendentu uz kredīta saņemšanu”, - „m2” apgalvoja šīs finanšu iestādes speciālists Juris Jansons.
Un ne jau tikai tāpēc, ka mūsu iedzīvotāji ir maz informēti. Daudz svarīgāk ir tas, ka somu bankas Latvijas filiālei nav mērķa padarīt Šveices franku par masu produktu. Šī valūta ir tikai papildus iespēja labiem klientiem. „Kā jebkura banka mēs gribētu, lai aizņēmēji ņemtu kredītus tajā valūtā, kurā saņem algu. Latvijā tie ir lati. Taču to likme pašreiz ir ne visai izdevīga. Ja runājam par aizdevumiem ārzemju valūtās, tad šeit priekšplānā iznāk valūtu riski. Eiro tie ir vismazākie, jo tam ir piesaistīts lats. Tādēļ akcents tiek likts uz eiro”, - paskaidro Juris Jansons.
Katalogs „m2” no savas puses var piebilst, ka vēl viens Šveices franku nepopularitātes iemesls ir tas, ka praktiski visām Latvijas bankām ir lieli savu eiro resursi. Aizdot tos ir vienkāršāk, nekā piesaistīt līdzekļus no malas.
Ja Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāles klients uzstāj uz aizdevumu tieši Šveices frankos, tad viņam vispirms nākas noklausīties informāciju par valūtas riskiem, kas viņam jāuzņemas. Cits moments, kas var mainīt pretendenta lēmumu ir hipotēkas aizdevuma Alpu republikas valūtā saņemšanas noteikumi ir mazliet stingrāki, nekā aizdevumiem eiro, dolāros un latos. Ja parasti ikmēneša kredīta maksājums nedrīkst pārsniegt 40% no maksātāja ģimenes kopējiem ienākumiem, tad gadījumā ar Šveices frankiem runa ir par 30%. Pārējie 10% ir valūtas koridors gadījumam, ja, nedod Dievs, Šveices franka kurss attiecībā pret latu pēkšņi „palēksies”. Tajā pat laikā pakalpojuma izmaksas un kredīta noformēšanas procedūra aizdevuma Šveices frankos neatšķiras no aizdevuma noformēšanas eiro.
Plusi un mīnusi
Tomēr, neraugoties uz nelielām grūtībām, kas saistītas ar saņemšanu, kredīts Šveices frankos šodien izskatās daudz pievilcīgāk, nekā eiro. Lai pārliecinātos par to, „m2” salīdzināja hipotēkas aizdevuma maksājumus eiro un Šveices frankos. Pēc palīdzības aprēķinu veikšanai griezāmies Latvijas Hipotēkas un zemes bankā. Par pamatu tika ņemti 15 000, 25 000 un 50 000 latu summas, atdošanas termiņš - 20 gadi, bet vidējā fiksētā likme, kuru uz šodienu piedāvā šī banka ir 7% gada likme.
Saņemtie aprēķini parādīja, ka, aizņemoties mazāko summu – 15 000 latu, maksātājam ik mēnesi jāatmaksā bankai 142,57 eiro, kas pēc valūtu kursa atbilst 100,20 latiem. Aizņemoties 25 000 latus, mēneša maksājums jau palielinās līdz 237,61 eiro (170 Ls), bet aizņemoties 50 000, tas ir 475,25 eiro (334 Ls).
Noteikumi, kurus pie tām pašām aizdevumu summām un atdošanas termiņa kredītam Šveices frankos piedāvāja Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, bija šādi: kopējā fiksētā likme – 3,74%, ikmēneša maksājums, aizņemoties 15 000 latu – 89,26 lati, 25 000 latu – 148,77 lati, bet 50 000 latu – 297,54 lati. Tādejādi, lai arī neliels, bet skaidri saredzams izdevīgums no aizdevuma pārcelšanas uz Šveices frankiem ir saredzams.
Tikai pirms doties uz banku, lai pārkreditētos, katalogs „m2” ieteiktu pievērst uzmanību šādai informācijai: nepilnu divu gadu laikā Šveices franka likme ir palielinājusies no 1,18% 2006. gada janvāra sākumā līdz 2,8% 2007. gada decembra sākumā. Šveices franka kursa pazemināšanās attiecībā pret latu no 0,452 latiem 2006. gada 3. janvārī līdz 0,426 latiem 2007. gada 30. novembrī tikai daļēji kompensēja iepriekšējo pieaugumu.
Kā atzīmē finanšu analītiķi, kredīta Šveices frankos izdevīgums lielā mērā ir atkarīgs no šīs valūtas svārstībām ilgtermiņa perspektīvā. Tā, protams, ir viena no pasaules stabilākajām valūtām un svārstās daudz mazāk, nekā dolārs, bet… Tiek uzskatīts, ka tuvākajā desmitgadē dolārs pakāpeniski kļūs lētāks, bet Eiropas valūtas, tai skaitā Šveices franks un eiro, nostiprināsies.
Ziņa publicēta sadarbībā ar www.varianti.lv
