«Nira fonds»: 2012.gada otrajā pusē nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā auga par 11%
LETA
Ceturtdiena, 2013. gada 31. janvāris
Nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā un Rīgas rajonā pēdējos gados pieaug. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem 2012.gada otrajā pusē Latvijas galvaspilsētā tika reģistrēts par 11% vairāk pirkuma-pārdevuma līgumu nekā 2012.gada pirmajā pusē, Rīgas rajonā - par 18%, liecina nekustamā īpašuma kompānijas «Nira fonds» sagatavotais tirgus pārskats.
Pozitīva dinamika veidojas gan pateicoties vietējiem, gan ārzemju pircējiem. Par to liecina situācija dzīvokļu segmentā, kas nodrošina darījumu pamatapjomu Rīgā. 2012.gada pēdējos mēnešos darījumu skaits ar nerezidentiem pieauga un veidoja 8% no visiem darījumiem ar dzīvokļiem Latvijas galvaspilsētā, teikts pārskatā.
2012.gada oktobrī-decembrī nerezidenti reģistrēja Zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz vairāk nekā 170 dzīvokļiem Rīgā, 65% darījumu Rīgā ar ārzemju pircējiem tika noslēgti par dzīvokļu iegādi tālajā centrā vai mikrorajonos.
«Zemesgrāmatas dati norāda, ka sarunas par nerezidentu īpatsvaru pašos prestižākajos galvaspilsētas dzīvojamo platību segmentos ir nedaudz pārspīlētas. Ja izpēta piecus lielākos Zemesgrāmatā reģistrētos dzīvokļu iegādes līgumus oktobrī, novembrī un decembrī, tad Rīgā rezidenti vai tiem piederoši uzņēmumi piedalās septiņos darījumos. Pirkuma-pārdevuma līgumi ar ārvalstu pircēju piedalīšanos rāda, ka ievērojami paplašinās nerezidentu nekustamā īpašuma atrašanās vietas izvēle,» norāda «Nira fonda» valdes locekle Jevgēnija Markova.
Pagājušā gada nogalē Rīgā oktobrī ar ārzemniekiem noslēgti 53 darījumi, novembrī - 63 un nedaudz mazāk par 60 darījumiem decembrī.
Rīgas dzīvokļu tirgus 2012.gada otrās puses galvenā tendence - ārzemnieku intereses pieaugums par tālo centru un mikrorajoniem. Vecrīgā, klusajā centrā un to tiešā tuvumā oktobrī tika reģistrēti 10 darījumi ar nerezidentiem, novembrī - 19, decembrī - 24. Tas parāda, ka 55%-65% gadījumu ārzemnieki iegādājās dzīvokļus centra nomalē un mikrorajonos gan jaunceltnēs, gan sērijveida mājās, norāda «Nira fonds».
Lielākā daļa ārzemju klientu darījumos ar nekustamo īpašumu iekļaujas summā, kas tikai nedaudz pārsniedz 143 000 eiro (100 000 latu) - tas ir minimums, kas saskaņā ar likumu «Par imigrāciju» ļauj tiem pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Prestižajā centrā par šo pirkuma maksu ne vienmēr var atrast savām vēlmēm atbilstošu objektu, tāpēc nerezidenti ar strikti ierobežotu budžetu sāka meklēt dzīvokļus tādās ielās kā Katoļu, Lugažu, Tallinas, Eksporta, ko pieņemts uzskatīt par tālo centru, teikts pārskatā.
«Mikrorajonos nerezidenti pērk vai nu divus trīs dzīvokļus jaunceltnē - vienu pašu vajadzībām, otru - iznomāšanai, vai arī vairākus sērijveida dzīvokļus, kuri pēc tam tiek izīrēti, nodrošinot regulāru naudas plūsmu. Pēc 2012.gada pēdējā ceturkšņa darījumiem varam redzēt, ka liela daļa dzīvokļu, kurus iegādājās nerezidenti, maksā mazāk nekā 100 000 latu. Iespējams, tas ir saistīts ar vēlmi diversificēt riskus,» norāda Markova.
Par tirgus līderiem pēc 2012.gada otrajā pusē nerezidentiem pārdoto dzīvokļu skaita kļuva jaunie projekti Antonijas ielā 16a un Alauksta ielā 9.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/nira-fonds-2012-gada-otraja-puse-nekustama-ipasuma-darijumu-skaits-riga-auga-par-11/551941
