Nekustamā īpašuma nodokļa ceturtdaļgadsimta ekvilibristika
Nekustamā īpašuma nodoklis 25 gadu laikā ir piedzīvojis gan tā likmju, gan aprēķina pārmaiņas, turklāt politiķi Latviju padarījuši par vienīgo Baltijā, kur šis nodoklis jāmaksā par dzīvojamām ēkām
To liecina AS BDO Latvia pētījums par nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām pēc Latvijas brīvības atgūšanas 1991. gadā.
«Sākotnēji bija īpašuma nodoklis, kura likme vienubrīd deviņdesmito gadu sākumā bija noteikta 4% no bilances vērtības, un tas radīja galvassāpes uzņēmējiem, savukārt iedzīvotājiem šī nodokļa maksājamais apmērs bija kapeiku līmenī, taču garo gadu laikā situācija ir radikāli mainījusies, jo pašlaik šī nodokļa maksājums vissāpīgāk pa kabatu sit tieši fiziskajām personām,» vērtē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš arī atgādina, ka gadu gaitā Latvija ir kļuvusi vienīgā valsts Baltijā, kurā dzīvojamās mājas tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli. (Lietuvā privātpersonu dzīvojamās mājas tiek apliktas ar šo nodokli 0,5% apmērā, ja tās vērtība pārsniedz 220 000 eiro, un 1%, ja šī vērtība pārsniedz 290 000 eiro, tātad tas nozīmē, ka šo nodokli maksā tikai dārgu īpašumu īpašnieki, kuru skaits ir ļoti neliels).
«Īpašuma nodoklis Latvijā tika ieviests no 1991. gada, un ar to tika aplikti pamatlīdzekļi, ēkas, būves, tostarp nepabeigtie celtniecības objekti, turklāt tā likme kādu laiku bija 4% apmērā, vēlāk tā piedzīvoja samazināšanu un diferencēšanu, taču sāpīgi sita pa tiem uzņēmumiem, kuriem bija liela saimniecība – tātad padomju laikos tapušajiem lielajiem uzņēmumiem, kuros strādāja daudzi tūkstoši un pat desmitiem tūkstošu darbinieku,» deviņdesmito gadu sākuma situāciju rāda J. Zelmenis. Viņš norāda, ka šis īpašuma nodoklis faktiski netraucēja darboties privātkompānijām, jo tās sākotnēji strādāja pakalpojumu, jo īpaši tirdzniecības sektorā.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/finanses/nodokli/nekustama-ipasuma-nodokla-ceturtdalgadsimta-ekvilibristika-464709
