Mūsu parādu nasta
Aleksejs Dunda, 25.04.2014
Cik daudz naudas mūsu valsts iedzīvotāji un uzņēmumi ir parādā? Cik akurāti Latvijas aizņēmēji kārto savas saistības? Kā nonākt kredītu nemaksātāju melnajā sarakstā un, pats galvenais, kā no tā izkļūt? Par to visu pastāstīs žurnāls "Kvadrātmetrs" un portāls varianti.lv.
Latvijas Bankas ēkas Valdemāra ielā 16 otrajā stāvā nav ne zelta stieņu, ne naudas paciņu, nedz arī monētu kalnu. Tomēr tas, kas šeit glabājas, ir ne mazāk vērtīgs. Šeit, Latvijas Bankas Kredītu reģistrā, ir apkopota informācija par aizņēmējiem un viņu parādiem. Tomēr te nav nekādu parādu maisu vai bezgalīgu plauktu ar mapju kaudzēm. Tas ir parasts birojs, kurā strādā daži speciālisti. "Visas ziņas ir apkopotas elektroniskā datu bāzē. Visa informācija ir šifrēta un to aizsargā vairākpakāpju aizsardzība. Uzlaušanas mēģinājumu pagaidām nav bijis", — stāsta Kredītu reģistra Maksājumu sistēmu pārvaldes nodaļas vadītāja Laura Ausekle.
Kredītu reģistrs ir salīdzinoši jauna iestāde. 2014. gada 1. janvārī pagāja seši gadi kopš tās izveidošanas, bet normatīvie akti, kas reglamentē tās darbību no A līdz Z, likuma spēku ieguva tikai 2012. gada decembrī. Jāsaka, ka reģistrs tika izveidots, kad, kā mēdz teikt, boržomi dzert bija jau par vēlu (šeit atsauce uz krievu parunu "Par vēlu dzert boržomi, kad nieres jau atteikušas"). Lēmumu par fizisko un juridisko personu kredītsaistību datubāzes izveidošanu 2007. gadā pieņēma Aigara Kalvīša valdība cīņas ar inflāciju plāna ietvaros. Tas ir, lēmums tika pieņemts laikā, kad kreditēšanas apjomi bija sasnieguši maksimumu, un nekustamo īpašumu cenu burbulis bija sasniedzis tādu lielumu, ka taisījās pārsprāgt. Līdz tam darbojās tikai slikto kredītu reģistrs.
Kas notiek ar informāciju par mūsu kredītiem?
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Kredītu reģistrā tiek apkopotas ziņas, kas saņemtas no finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem. Informācijas sniedzēju sarakstā pavisam ir 102 avoti. Pirmkārt, tās ir 23 Latvijas bankas un septiņas ārzemju kredītiestāžu filiāles. Otrkārt, tās ir šo pašu banku meitas uzņēmumi — dažādas līzinga kompānijas. Treškārt, krājaizdevu kooperatīvās un apdrošināšanas biedrības. Visām šīm institūcijām ir pienākums iesniegt ziņas par visām jaunajām saistībām, ko uzņemas to klienti. Šīs pašas institūcijas izmanto apkopoto informāciju, pastāvīgi iesniedzot pieprasījumus par potenciālo klientu kredītvēsturi. Ik mēnesi reģistrs saņem aptuveni miljonu pieprasījumu. Šī iestāde tiek uzturēta no iemaksām, ko reizi mēnesī iemaksā tās pašas bankas un līzinga kompānijas. Jāsaka, summas nav lielas — vislielākā mēneša iemaksa ir aptuveni 900 eiro.
Te gan jāpiebilst, ka populāro tā saukto sms kredītu izsniegšanas kantoru Kredītu reģistra partneru sarakstā tikpat kā nav. Viens no retajiem izņēmumiem ir kompānija "aizdevums.lv". Šis uzņēmums pieder Zviedrijas banku grupai Marginalen AB, kā arī InCredit un Gelvora UAB. Tajā pašā laikā aktīvi reklamētie smscredit.lv, vivus.lv, icredit.lv un daudzi citi nebanku kreditēšanas tirgus dalībnieki, kas piedāvā aizdevumus ar milzīgām procentu likmēm, reģistra darbībā nepiedalās un ar informāciju par saviem parādniekiem nedalās, un arī nesaņem ziņas no citām struktūrām par saviem aizņēmējiem.
Cik Latvijā ir parādnieku?
Tieši šī iemesla dēļ — tādēļ, ka nav pilnas informācijas par tā saukto sms kredītu ņēmējiem — nav iespējams nedz apgāzt, nedz arī apstiprināt daudzu mūsu valsts iedzīvotāju prātos cieši nostiprinājušos priekšstatu, ka mūsu tauta ir parādos līdz ausīm. Kredītu reģistra statistika sniedz šādu informāciju: pēc stāvokļa uz 2014. gada sākumu tā datu bāzē bija informācija par 1 030 355 personām, kam pašlaik ir vai agrāk ir bijušas parādsaistības. Lielākā daļa no tām — 953 408 — ir fiziskās personas. Juridisko personu parādnieku sarakstos ir 55 205. Vēl aptuveni 21 000 parādnieku ir nerezidenti, kuru saistības arī tiek iekļautas kredītu reģistrā. Tie ir, teiksim tā, vispārēji skaitļi, jo personu, kuru kredīti pašlaik tiek maksāti un atspoguļoti banku bilancēs, ir krietni mazāk — 675 011. Iznāk, ka mazliet vairāk par 355 000 fizisko un juridisko personu tā vai citādi savas saistības ir dzēsuši un jau ir brīvi.
"Kredītu reģistrā informācija par iepriekš ņemtajiem un vēlāk dzēstajiem aizņēmumiem tiek uzglabāta 15 gadus. Tāda ir vienošanās ar reģistra dalībniekiem. Šie dati palīdz Latvijas Bankai veidot makroekonomiskos apskatus, bet tirgus dalībniekiem — atsekot potenciālo klientu kredītvēsturi", — paskaidro Laura Ausekle.
Cik vēl jāmaksā?
Latvijas kreditēšanas tirgus atgādina alpīnistu, kas kāpj augstā kalnā. Ja laikā no 2004. gada līdz 2008. gada rudenim šis alpīnists rāpās pa stāvu klinti augšup, tad, sākoties krīzei un līdz pat šodienai viņš pa tikpat stāvu klinti rāpjas lejup.
2009. gada sākumā iedzīvotāju un uzņēmumu saistību apjoms bija 17,7 miljardi latu jeb 25,18 miljardi eiro. 2014. gada sākumā šis rādītājs bija samazinājies līdz 18,28 miljardiem eiro jeb par 27 %. Šādos tempos visu esošo parādu dzēšanai (neuzņemoties jaunas saistības) būtu vajadzīgi 14 gadi. Tiek prognozēts, ka Latvijas iedzīvotāju un vietējo uzņēmumu parādsaistību slogs kādu laiku turpinās samazināties: apdedzinājušies vienu reizi, cilvēki aizdevumus ņem ne tik labprāt kā vēl pirms 8–10 gadiem, un arī banku noteikumi vairs nav tik labvēlīgi un dāsni kā tā sauktajos treknajos gados. Uzņēmumu prasības ir pieticīgākas, un, joprojām izjūtot krīzes sekas, viņi pagaidām nesteidzas investēt attīstībā.
Un tomēr kredīti ir kļuvuši par Latvijas iedzīvotāju dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Nav brīnums, ka saskaņā ar reģistra rīcībā esošajām ziņām, par vispopulārāko aizdevumu veidu ir kļuvuši patēriņa kredīti. Kredītiestāžu klienti 459 149 reizes ir pirkuši televizorus, veļas mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, datorus un citus mūsu ikdienas dzīves tehniskos atribūtus. Otrajā vietā ir kredītkartes: iedzīvotājiem uz rokas ir 310 299 kredītkartes ar iespēju "iekrist mīnusos". Trešajā vietā ir hipotēkas aizdevumi: mūsu iedzīvotāji, piesaistot banku aizdevumus, ir iegādājušies 138 675 nekustamā īpašuma objektus. Tieši hipotēkas kredīti ir līderi pēc kopējās summas apmēra — neatmaksāto un dzēšamo kredītu summa ir 5,3 miljardi eiro.
Ievērojumu summu — 3,2 miljardus eiro — saviem kreditoriem parādā ir uzņēmumi, kas ir izvēlējušies papildināt savus apgrozāmos līdzekļus uz aizdevumu rēķina. Pēc parādu apjoma (3,18 miljardi eiro) tikai nedaudz atpaliek kredīti, kas ņemti komerciālo nekustamo īpašumu iegādei.
Kas ir melnajā sarakstā?
Līdz 2008. gadam, kad valsti plosīja ekonomikas un finanšu krīze, Latvijas komercbankas un pārējās kredītiestādes varēja tikai apskaust — tik akurātu parādnieku kā Latvijā nebija nekur citur. Kavēto aizdevumu īpatsvars nepārsniedza 5% no kopējā kredītu apjoma. Taču treknie gadi beidzās, un bankām sākās nopietnas problēmas, jo iedzīvotāji un uzņēmumi sāka ievērojami sliktāk pildīt savas saistības: slikto kredītu apjoms 2009. gadā sasniedza 14,4%. Šeit jāpaskaidro, ka par sliktajiem kredītiem tiek uzskatīti kredīti, kuru maksājumi tiek kavēti par vairāk nekā 90 dienām. Prakse rāda, ka šādus parādus, neiesaistot tiesu izpildītājus un parādnieku mantas izsoles, nav iespējams atgūt.
"Ja aplūkojam kredītus, kuru maksājumi tiek kavēti vairāk nekā par 90 dienām, tad arī šodien šādu aizdevumu ir 14,4%. Tomēr slikto kredītu summa ir samazinājusies par apmēram trešdaļu. Tādēļ nevar apgalvot, ka situācija nepavisam nav mainījusies uz labo pusi", — stāvokli nedramatizē Laura Ausekle.
Kredītu, kas būtu nokavēti kaut vai par piecām dienām, vidējā summa nav nemaz tik liela — pagājušajā gadā tie bija 1623 eiro. Tas skaidrojams ar to, ka ļoti daudzi iedzīvotāji aizmirst papildināt savas kredītkartes vai samaksāt patēriņa kredītu maksājumus, kuros figurējošās summas ir salīdzinoši nelielas.
Vislielākās problēmas bankām sagādā darījumi ar uzņēmumiem. Piemēram, vidējā kredītu summa, kas ir izsniegta komerciālo nekustamo īpašumu iegādei un kam tiek kavēti maksājumi, sasniedz 55 000 eiro. Speciālisti apgalvo, ka pēc cenu burbuļa pārplīšanas šādus aizdevumus atgūt ir sarežģīti.
Lai sabojātu savu kredītvēsturi, pietiek nokavēt maksājumu par 60 dienām. Kredītiestādes tieši pēc šāda termiņa beigām piecu dienu laikā iesniedz Kredītu reģistram informāciju par pārkāpumiem. Iekļūt nepunktuālo maksātāju sarakstos par, piemēram, viena eiro parādu nav iespējams, jo informācija tiek apkopota tikai par pārkāpumiem, kuros figurējošā summa ir lielāka par 150 eiro. Tomēr, ja kādam piemirstas savlaicīgi samaksāt pat pavisam neliela aizdevuma maksājumus, agri vai vēlu var "salasīties" tādi procenti un soda sankcijas, ka reputācija neizbēgami būs sabojāta.
Tomēr sabojātas kredītvēstures melnā zīme nav mūžīga. "Informāciju par pārkāpumiem mēs glabājam piecus gadus", — stāsta Laura Ausekle. Tāpēc apgalvojums, ka viens nokavēts maksājums var jums sabojāt visu atlikušo dzīvi, neatbilst patiesībai, protams, ja būsiet nokārtojuši savas saistības. Diemžēl mēdz būt gadījumi, kad reģistrā nonāk arī krāpnieku upuri — cilvēki, uz kuru vārda, viņiem pašiem to nezinot, ir paņemti kredīti. Šādos gadījumos, ja Kredītu reģistrs saņem informāciju par krāpšanos, nevainīgais cilvēks no saraksta tiek izdzēsts.
Lai iepazītos ar savu savu kredītvēsturi, pietiek aiziet uz Latvijas Bankas Kases ēku Valdemāra ielā un uzkāpt otrajā stāvā. Iedzīvotājiem uzziņas tiek izsniegtas bez maksas. To var izdarīt arī tīmekļa vietnē https://manidati.kreg.lv.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2570
