Meklēs labāko risinājumu Latvijas Nacionālā teātra paplašināšanai
Izsludināts Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkurss, informē Rīgas dome.
«Pateicoties Nacionālā teātra tagadējam izpilddirektoram Ojāram Rubenim nenotika teātrim līdzās esošā zemesgabala privatizācija, kā rezultātā pēc vairāku gadu tiesāšanās, ir iespēja teātrim paplašināties un nākotnē piedāvāt skatītājiem jaunu teātra repertuāru. Kopā ar Latvijas Nacionālo teātri esam sagatavojuši projektēšanas uzdevumu, kas ir profesionāli veidots un atbilst teātra vajadzībām un nodrošina pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, teātra dekorāciju uzglabāšanu un pārvietošanu, jauna pārvietojamo skatuvi, darbnīcas, noliktavas, kā arī mēģinājuma telpas. Tajā skaidri iezīmējas jauna, moderna teātra ēka, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un interesantiem zāles risinājumiem. Plānojam, ka pēc metu konkursa noslēgšanās, jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad arī būs beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.
«Skatītāju lielā interese par iestudējumiem mūsu mazajos spēles laukumos – Aktieru zālē un LMT Jaunajā zālē, apstiprina visā pasaulē esošo tendenci par skatītāju vēlmi izrādi vērot, atrodoties iespējami tuvu aktieriem un savā veidā būt izrādē iesaistītiem. Mūsu Aktieru zāle, kurā tiek spēlēti tādi izcili iestudējumi kā «Antigone», «Ezeriņš», «Indrāni», ir iekārtota teātra kādreizējā ogļu pagrabā, bet LMT Jaunā zāle ir ierīkota kostīmu noliktavā, līdz ar to, tās nav ērtas ne skatītājiem, ne aktieriem, nemaz nerunājot par to, ka galīgi neatbilst moderna teātra prasībām. Teātris un mūsu skatītāji jau ilgi izjūt nepieciešamību pēc jaunas, mūsdienīgas teātra zāles un tā jau tiek dēvēta par Nākotnes zāli,» komentē Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba.
Apbūves iecerei/metam ir jāietver jaunbūvējamās teātra ēkas arhitektoniskie risinājumi un teritorijas kopējā ģenerālplāna attīstības koncepcija atbilstoši pilsētbūvnieciskajai situācijai. Apbūves ieceri ir paredzēts turpmāk izmantot par pamatu attiecīgā būvprojekta izstrādei.
Konkursam iesniegto metu piedāvājumu vērtēs žūrijas komisija, kuru vadīs Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts Jānis Dripe. Žūrijas komisijas sastāvā darbosies Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs, Latvijas Nacionālā teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieks, arhitekts Juris Dambis, Rīgas pilsētas Būvvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis, arhitekti Uldis Balodis un Guntis Grabovskis, Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Juris Šumeiko.
Metu konkursa kopējais godalgu fonds ir trīsdesmit tūkstoši eiro.
Aizvadītā gada oktobrī valdība lēma nodot Rīgas pilsētas pašvaldības valdījumā pie Latvijas Nacionālā teātra esošos tenisa kortus, Kronvalda bulvārī 2B, lai tur uzbūvētu teātra piebūvi. Minēto īpašumu veido zemes vienība 3475 kvadrātmetru platībā un trīs būves - tenisa klubs 345,9 kvadrātmetru platībā un divi šķūņi 12,5 un 12,8 kvadrātmetru platībā. Uz nekustamā īpašuma vēl atrodas zemesgrāmatā nereģistrētas sešas inženierbūves.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/zinas/mekles-labako-risinajumu-latvijas-nacionala-teatra-paplasinasanai-487874
