Mājokļu kredītportfelis sasniedzis zemāko līmeni kopš krīzes sākuma, taču stabilizējas
LETA
Sestdiena, 2012. gada 8. decembris
Mājokļu iegādes kredītportfelis patlaban sasniedzis zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2008.gada beigās, kad banku sektora izsniegto mājokļu kredītu portfelis sāka dilt, taču 2012.gads iezīmē kredītportfeļa stabilizāciju, norāda «Nordea» bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača.
Mājokļu iegādes kredītu apjoms banku sektorā šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni samazinājies nedaudz - par 2%. Arī «Nordea» bankas attiecīgais segments šajā periodā uzrāda tādu pašu kredītportfeļa samazinājumu. Tas ir zemākais līmenis kopš krīzes sākuma 2008.gada beigās, kad banku sektora mājokļu kredītu portfelis sāka dilt. Maksimālo apjomu tas sasniedza 2008.gada 31.novembrī ar 5,068 miljardu latu apjomu. Kopš augtākā punkta mājokļu kredītportfelis ir samazinājies gandrīz par 25%, patlaban sasniedzot 3,8 miljardus latu.
2012.gads iezīmē banku sektora kredītportfeļa stabilizāciju, jo atsevišķos mēnešos pret iepriekšējo mēnesi tas jau spēj uzrādīt pieaugumu ar nelielu plusa zīmi, atzīmē Rasnača.
Latvijas Komercbanku asociācijas publicētie Latvijas banku darbības trešā ceturkšņa noslēguma statistikas rādītāji liecina, ka kopējais banku sektora kredītportfeļa apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām kopā bija 11,99 miljardi latu. Tai skaitā privātpersonām izsniegti kredīti 4,83 miljardu latu apmērā. No šī apjoma privātpersonu rezidentu kredīti mājokļu iegādei ir 79%.
«Nordea» bankas apkopotā informācija liecina, ka šā gada trešā ceturkšņa beigās «Nordea» mājokļu iegādes kredīti veidoja 19% no kopējā banku sektora attiecīgā segmenta apjoma rezidentiem, tādējādi ieņemot trešo vietu tirgū. Lielāko apjomu no visiem privātpersonām izsniegtajiem kredītiem joprojām veido tieši mājokļu iegādes kredīti.
«Nordea» mājokļu kredītu portfelī vislielākais īpatsvars joprojām ir dzīvokļiem, un tā tas arī saglabāsies, jo Latvijas dzīvojamā fondā aptuveni 70% veido tieši šis segments. Ja Rīgā un Pierīgā dzīvokļu iegādes darījumi ar kredīta palīdzību ir 78%, tad reģionos - 61%. Rīgā un Pierīgā privātmāju iegādes kredīti ir 19%, pārējā Latvijā - gandrīz puse no kredītportfeļa.
Rasnača norāda, ka zemes iegādei kredīts tikpat kā nav nepieciešams, jo darījumi notiek ar nelielām summām, taču novērots, ka pēc krīzes arī zemes iegādes darījumi atkal atjaunojušies.
Bankas speciālistu novērojumi liecina, ka jaunizsniegtajiem kredītiem ir līdzīga proporcija. Lielākoties iedzīvotāji izvēlas mājokļa kredītus nelielu, ekonomisku dzīvokļu iegādei, pirms tam cītīgi izpētot visas izmaksas, kas saistītas ar īpašuma ekspluatāciju. Īpaša uzmanība tiek pievērsta apkurei, vai mājai ir savs apkures katls. Tāpat svarīgs ir faktors, vai zeme ir īpašumā pārdevējam vai trešajai personai.
Parādījusies tendence, ka arvien aktīvāk cilvēki izvēlas pārdomātus un saprātīgu cenu robežās esošus dzīvokļus jaunajos projektos, jo banku meitasuzņēmumu piedāvājums patlaban ir pievilcīgs. Pārdošanas cenas atsevišķos projektos pat ir tuvas būvniecības pašizmaksai, tomēr piedāvājums vēl joprojām ir ierobežots.
Bankas speciālisti novērojuši, ka mājokļu kredītus izvēlas klienti ar stabiliem ienākumiem, plānojot papildu «drošības spilvenu» neparedzamām finanšu situācijām nākotnē. Tie ir cilvēki, kuri nepaļaujas uz bankas maksimālo pieļaujamo 40% ienākumu novirzīšanu kredīta mēneša maksājumam, bet atstāj papildu rezervi nebaltām dienām.
Šogad «Nordea» bankā, izmantojot mājokļa kredītu, dzīvokļus, privātmājas un zemi visbiežāk iegādājušies augsta vai vidēja līmeņa speciālisti, 74% aizņēmēju ir augstākā izglītība, savukārt to ieņēmumi 67% gadījumu pārsniedz 500 latus mēnesī. Summa, ko kredītņēmēji aizņemas īpašuma iegādei Rīgā un Rīgas rajonā ir vidēji 45 000 eiro (31 630 lati) dzīvoklim un 79 000 eiro (55 520 latu) privātmājai. Savukārt citur Latvijā aizņēmumu summas ir ievērojami zemākas - vidēji 25 000 eiro dzīvoklim (17 570 latu) un 50 000 eiro (35 140 latu) privātmājai.
Tirgū vērojams intereses pieaugums gan par īpašuma iegādi, gan mājokļu kreditēšanu. Īpaši tas vērojams atsevišķos segmentos un pārdomātos, atbilstošas kvalitātes jaunajos projektos par adekvātu cenu, kuros rezervācijas atkal notiek pirms to nodošanas ekspluatācijā. Tāpat vērojams potenciālo pircēju apmeklējuma pieaugums atvērto durvju dienās.
«Nordea» speciālistu novērojumi liecina, ka lielākais pieprasījums ir pēc divistabu dzīvokļiem jaunajos projektos, ar pilnu apdari un platību līdz 70 kvadrātmetriem ēku trešajā vai ceturtajā stāvā. Tāpat novērota tendence, ka klienti vēlas pārcelties no sērijveida dzīvokļiem uz jaunajiem projektiem, meklējot mazus, lētus dzīvokļus, bez apdares. Vērojama arī liela interese par banku un to meitasuzņēmumu īpašumā esošiem projektiem. Vidējā pārdošanas cena dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgas mikrorajonos ir 1100-1200 eiro (773-843 lati) kvadrātmetrā.
Banka prognozē, ka nākotnes perspektīvas un prognozes mājokļu kreditēšanas tirgus attīstībai atkarīgas gan no vispārējā sabiedrības noskaņojuma, gan arī no tā, kā banku sistēma Eiropā un Latvijā piemērosies jaunajām starptautisko regulatoru prasībām. Tāpat kredītportfeļa apjoma pieaugums vai samazinājums būs atkarīgs no nerezidentu turpmākās intereses iegādāties īpašumus Latvijā un banku sektora intereses tos finansēt. Joprojām būtisku lomu kredīta portfeļa apjoma pieaugumā spēlēs banku meitasuzņēmumu atsavināto īpašumu pārdošanas aktivitātes tirgū.
Ņemot vērā to, ka bankas pārskatīs savas pakalpojumu cenošanas stratēģijas, pielāgojoties jaunajām starptautisko regulatoru prasībām, mainot cenrāžus, procentu likmes, iespējams, potenciālie pircēji pagarinās lēmumu pieņemšanu attiecībā uz jauna mājokļa iegādi vai tā vietā izvēlēsies īres iespējas, prognozē «Nordea» banka.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/majoklu-kreditportfelis-sasniedzis-zemako-limeni-kops-krizes-sakuma-tacu-stabilizejas/543933
