Mājokļi zaudē piekto daļu no cenas
Mājokļi zaudē piekto daļu no cenas
Arnis Kluinis
14.04.2009
Mājokļu cenu krituma neapstrīdamo tendenci vainago nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate dati, ka Rīgas sērijveida dzīvokļu cenas martā kritušas par 21,8 procentiem.
Pēc Arco Real Estate aprēķiniem, vidējā sērijveida dzīvokļu cena martā Rīgā bijusi 606 eiro par kvadrātmetru. Šī cena atbilst 424 Latvijas latiem, kas izceļas ar savu stabilitāti uz vērtību zaudējošo valūtu fona. Pretstatā latiem mājokļu cenas Latvijā martā samazināja savu vērtību zem vēl vienas robežlīnijas – zem 500 latiem par kvadrātmetru.
Arco Real Estate iepriekšējos pāris gados nav izcēlusies ar aprēķiniem un secinājumiem par ļoti strauju nekustamo īpašumu cenu sarukumu. Tikai tagad tās dati gandrīz sakrīt ar Latio datiem, pēc kuriem datiem vidējā mājokļu cena ir 628 eiro jeb 430 latu par kvadrātmetru. Cenu krituma tempu martā Latio novērtējusi tikai –9,6% apmērā, jo Latio uzskatīja, ka daudz straujāks šis temps bijis februārī (–15%). Tobrid tas bija kaut kas neparasts - ar divciparu skaitli izteiktas mājokļu cenu izmaiņas viena mēneša laikā. Tagad ir pārsniegta nākamā cenu krituma tempa robežlīnija - pārdesmit procenti atkal viena mēnesa laikā.
Kā jau parasti, augstāku cenu mājokļiem uzrāda Balsts. Pēc šīs firmas datiem, vidējā cena mēneša laikā sarukusi no 814 līdz 743 eiro par kvadrātmetru, tādējādi ar 520 latiem vēl noturoties virs 500 latu atzīmes. Šīs cenas gan prasa atrunu par slimnīcas pacientu vidējo temperatūru, kas varētu neatbilst nevienam no nedaudzajiem reālajiem darījumiem, kuri Rīgā martā notikuši. Saprotams, ka nekustamo īpašumu saimnieki cenšas nešķirties no saviem īpašumiem, ja vien tas iespējams, bet potenciālie pircēji gaida vēl zemākas cenas.
Pēc Arco Real Estate datiem, ārpus Rīgas lielākajās apdzīvotajās vietās cenu kritums martā bijis vēl straujāks nekā galvaspilsētā. Izcēlusies Jelgava ar sērijveida dzīvokļu cenu samazināšanos par 30 procentiem. Kauguros un Ogrē cenas samazinājušās par 25 procentiem, bet Salaspilī – par 24 procentiem.
Firmas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka cenu diapazons ir visai plašs. Dažos gadījumos pircēji esot ar mieru maksāt virs 800 eiro par kvadrātmetru, bet dabūjami arī dzīvokļi par 550 eiro kvadrātmetrā. Pirms mēneša A. Zariņš apgalvoja, ka mājokļu tirgū februārī dominējuši darījumi 800 eiro līmenī. Marts nācis ar jūtamu cenu nobīdi uz leju, bet zemākais cenu līmenis, pēc A. Zariņa domām, tik un tā vēl neesot sasniegts.
Tālākās cenu korekcijas varētu notikt, kad noskaidrosies, ko iesākt ar bankās ieķīlātajiem dzīvokļiem, par kuriem banku parādnieki maksāt vairs nespēj, bet kurus bankas neļauj pārdot, jo to pārdošana par tagadējām cenām liktu bankām atzīt zaudējumus.
Šobrīd dzīvokļus var atļauties pārdot cilvēki, kuri tos pirkuši bez kredītiem vai arī ar kredītiem, bet par tādām cenām, kādas valdīja līdz 2005. gadam. Tad cilvēki iegūst naudu, ar kuru pārcelties pie radiem Rīgā, uz laukiem Latvijā vai arī uz ārzemēm, bet 2006.–2007. gadā dzīvokļus pirkušajiem cilvēkiem jāpaliek savos dzīvokļos kā ķīlniekiem, ka kāds kaut kad turpinās par šiem dzīvokļiem maksāt.
Valsts Saeimas personā šajā laikā cenšas iegrozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā normas, kas mazinātu banku iespējas piedzīt naudu no hipotekāro kredītu ņēmējiem. Latio vadītājs Edgars Šīns gan atgādina, ka Latvijā nemaz nav hipotekāro kredītu citās valstīs pieņemtajā nozīmē, jo kredīti skaitās segti nevis ar ieķīlāto īpašumu, bet gan ar kredītņēmēja ienākumiem kaut vai daudzas paaudzes uz priekšu. Tagad Saeimas deputātiem jāizdomā, vai iespējams atrast saskaņu starp mājokļu kredītu pārvēršanu par īstiem hipotekārajiem kredītiem, no vienas puses, un tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, no otras puses. Bankas vēlētos, lai valsts sargātu kredītņēmējus nevis uz banku, bet gan uz sava, t.i., uz visu nodokļu maksātāju rēķina.
Apmēram pirms mēneša šķita, ka bankām izdosies pierunāt valdību izsniegt galvojumus par šaubīgo mājokļu kredītu atmaksu pārsimts miljonu latu vērtībā, bet šādiem galvojumiem zūd jēga līdz ar aizdomām par galvotāja – Latvijas valsts – maksātnespēju.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.nra.lv/zinas/20532-majokli-zaude-piekto-dalu-no-cenas.htm
