Mājokļa nodokli piecpadsmitkāršos!?
Nākamā gada 1. janvārī jāstājas spēkā grozījumiem likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kuri atļaus pašvaldībām par jebkuru īpašumu noteikt 3% likmi ar dažiem izņēmumiem – tajos drīkstēs noteikt arī 4,5% likmi.
Saeima pieņēmusi un Valsts prezidents izsludinājis, ka 2013. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, atbilstoši kuriem likuma trešā panta pirmā sadaļa sākas šādi: «Nekustamā īpašuma nodokļu likmi no 0,2 līdz 3 procentiem no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības nosaka pašvaldība.» Pašlaik īpašnieki maksā 1,5% likmi par zemi un par ēkām, kuras nav dzīvojamās ēkas. Savukārt dzīvojamās ēkas tiek apliktas ar 0,2–0,4–0,6% likmi atkarībā no ēku jeb mājokļu vērtības. Tagad, vadoties no likuma burta, mājokļa nodokli paredzēts piecpadsmitkāršot. Likme 4,5% uz iedzīvotājiem attiecas mazāk, jo tā tiktu uzlikta tādiem dīvainiem graustiem, kuri atrodas uz neapstrādātas lauksaimniecības zemes. Interesanti gan, kā šāda kombinācija iespējama. Pie šīs tēmas derīgi atgādināt, ka graustu kadastrālā vērtība mēdz būt nulle. Finanšu ministrijas ierēdņi vismaz pēc Neatkarīgās atgādinājuma solīja apdomāt, vai pašvaldību ieņēmumi un graustu īpašnieku izdevumi patiešām pieaugs un dos audzinošu efektu, ja ar augstāku nodokļa likmi tiks aplikts nulles vērtības īpašums.
Mājokļa nodokļa piecpadsmitkāršošana ir valdības mērķis, kas jāsasniedz pakāpeniski. «Parunājiet ar ekonomistiem,» Neatkarīgo aicināja Finanšu ministrijas preses pārstāvis Aleksis Jarockis. «Viņi pateiks, ka īpašuma nodokļi ir jāpalielina vēl vairāk.» Vairāk – tas ir attiecībā pret divarpus reižu pieaugumu, ko Finanšu ministrija gatavo tieši uz 2013. gadu. Tādējādi A. Jarockis ļāva ielūkoties spēkā esošā likuma grozījumos, kurus Finanšu ministrija vēl tikai gatavo. Jau citētās likuma redakcijas pārejas noteikumu 45. punkts gan prasīja, lai likuma grozījumi tiktu iesniegti Saeimā līdz šā gada 1. jūnijam. Paredzēto grozījumu mērķis bija ierobežot pašvaldību iespējas noteikt katram mājoklim atšķirīgu nodokļa likmi 0,2–3% koridorā «pēc deguniem», kā īsi un skaidri teica A. Jarockis: katras pašvaldības priekšniekiem, kā arī viņu radiem un draugiem 0,2%, bet viņu kaimiņiem kaut vai vienas un tās pašās ēkas vienā un tajā pašā kāpņu telpā – maksimālos 3%. Tas pavisam viegli nokārtojams, jo informācija par nodokļu maksātājiem Latvijā ir pasludināta par lielu noslēpumu.
Pašvaldību ieņēmumu pieauguma pamats būs nodokļa likmju noteikšana, vadoties pēc tā, kā iedzīvotāji maksā komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī īpašuma nodokli pēc līdzšinējām likmēm. Komunālie maksājumi kā Latvijas iedzīvotāju caurmērā augstās maksātspējas rādītājs pazibēja tad, kad finanšu ministrs Andris Vilks un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis kopīgi informēja par abu pušu sarunu rezultātiem: «Tomēr valsts un pašvaldību ieņēmumu pieaugums ir pietiekams, lai abas puses visus jautājumus šobrīd risinātu miera un saticības garā,» šo sarunu atstāstījumu rezumēja Neatkarīgā 3. augustā. Patiešām, iedzīvotāju parādi komunālajiem uzņēmumiem nozīmē pilnīgi pretējo tam, kā šo faktu parasti pasniedz. Tie nozīmē ne iedzīvotāju nabadzību, bet caurmēra pārticību, jo Latvijā atrodas cilvēki, kuri ar saviem maksājumiem spēj šos uzņēmumus uzturēt, maksājot gan savā, gan citu cilvēku vietā. Uzņēmumi taču sen būtu izputējuši, ja savos tarifos nebūtu iekļāvuši zaudējumus par tās pakalpojumu daļas sniegšanu, kas netiek apmaksāta.
Līdzīgu maksātspējas testu iedzīvotājiem ir uzlicis Latvenergo, kas tieši iedzīvotājiem pārdod elektrību par mākslīgi paaugstinātu cenu. Proti, tarifi ir noteikti tā, lai uzņēmums tiktu pie trīsdesmit vai vairāk miljoniem latu gadā, kuri uzņēmumam nav vajadzīgi, bet tiek atdoti valdībai. Ja šie miljoni tiek savākti, tad iedzīvotājiem ir daudz liekas naudas. Tās konfiskācija ir pasākums, kas veicina Latvijas atbilstību eirozonas kritērijiem.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/ekonomika/latvija/78256-majokla-nodokli-piecpadsmitkarsos.htm
