Lietuvieši dzen cauri AES projektu
Brīdī, kad Lietuvā tiks iedarbināts Visagīnas atomelektrostacijas reaktors, savējos jau būs palaidusi arī Krievija – Kaļiņingradā un Baltkrievija – Ostrovcā. Nav šaubu, ka pēkšņā enerģijas pārbagātība tirgu ietekmēs, un aktuāls ir jautājums, vai Latvijai būs kāds labums no Visagīnas projektā ieguldītās naudas.
Lobēt Lietuvas stratēģiskās ieceres vakar Latvijā ieradās prezidente Daļa Grībauskaite. No viņas teiktā izriet, ka apmaiņā pret Latvijas atbalstu atomelektrostacijai Lietuvā Latvija saņemtu Lietuvas atbalstu Eiropas Savienības līdzfinansētajam sašķidrinātās gāzes terminālim Latvijā.
Taču šie projekti nav salīdzināmi investīciju mērogu ziņā, un šaubas par AES projekta lietderību no Latvijas viedokļa saglabājas. Tās veicina informācijas trūkums, jo pat nozares profesionāļiem vienīgie pieejamie skaitļi ir vien tie, kas izskanējuši medijos: ieguldām miljardu eiro, pretī saņemam 20% kopuzņēmuma daļu un no 2022. gada – teorētisku iespēju pārdot un atkal nopirkt šo elektrību caur Skandināvijas enerģijas biržu Nord Pool Spot. Par skandināvu diktētu cenu.
Sava AES būtu labāk
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas vadītājs Vilnis Krēsliņš secina, ka jautājums, vai Latvijai jāiegulda miljards eiro Lietuvas enerģētikā, ir stipri sarežģīts: «Ja domājam par Baltijas valstu ekonomisko attīstību, ražošana ir vajadzīga, un tā nav iespējama bez pietiekamām ģenerējošajām jaudām.» Taču problēma ir apstāklī, ka šis enerģijas projekts netiek īstenots mūsu zemē. Ar lielāko daļu skaitu to kontrolēs lietuvieši – viņiem būs 38%, stratēģiskajam investoram, japāņu Hitachi – 20%. Tātad kopā stabils vairākums. Arī daudzās darba vietas būs radītas tur.
Lielāka pārliecība par spējām ietekmēt uzņēmuma darbību Latvijai būtu, šādu projektu realizējot pašu mājās. V. Krēsliņš piekrīt, ka pašlaik Latvijas sabiedrība vēl nav gatava runāt par atomenerģiju. Īpaši jau pēc Fukušimas avārijas. Taču nozares eksperti lēš, ka ap 2030. gadu, kad valsts piedzīvos straujāku augšupeju, savas atomelektrostacijas būvniecība kļūs aktuāls jautājums. Starp citu – tas jau notika pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. AES bija iecerēts būvēt Kurzemē pie jūras, tikai Padomju Savienības sabrukums plāniem pārvilka strīpu. No drošības viedokļa tas arī labāk – jo stacija jaunāka, jo tai vajadzētu būt modernākai un drošākai.
Kāpēc jāatdod miljards?
Krievija jau paziņojusi, ka Kaļiņingradā būvējamā Baltijas AES drošības standartu ziņā pārsniegs Eiropas normatīvu prasības. Nule veiktie stresa testi parādījuši, ka stacija spētu izturēt Fukušimas notikumus – zemestrīci un cunami – turklāt ar ievērojamu drošības rezervi. Starptautiskā konferencē Nirnburgā to lielīja Krievijas Valsts domes atbildīgais pārstāvis Valērijs Jazevs un rekomendēja Eiropai jau plānot tās ražotās elektrības iepirkšanu. Arī Baltkrievijā būvējamā AES patiesībā pieder vairāk Krievijai, jo tiek būvēta par tās aizdotu naudu. Enerģijas tirgu to produkcija sasniegs attiecīgi 2016. un 2017. gadā. Visagīna plāno piepulcēties šim klubiņam 2019. gada beigās.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/73830-lietuviesi-dzen-cauri-aes-projektu.htm
