Lieli imigrācijas likuma piekritēji
Juridiskajā praksē ir termins «labuma guvējs». Vienkāršoti izsakoties, tas ir subjekts, kurš no kaut kā saņem vislielāko labumu. Vairāk nekā divus gadus ilgajā periodā, kopš likuma spēku ir ieguvuši imigrācijas likumu labojumi, kas ļauj ārzemju investoriem saņemt mūsu valsts uzturēšanās atļauju, par vislielāko labuma guvēju visbiežāk tiek uzskatīta Rietumu banka.
Šajā pieņēmumā ir daļa patiesības. Kā intervijā žurnālam m2 un portālam varianti.lv atzīmēja Rietumu bankas viceprezidents Renāts Lokomets, banka jau ir palīdzējusi iegūt uzturēšanās atļaujas vairāk nekā 600 investoriem un viņu ģimenes locekļiem. Taču galvenais ieguvējs, viņaprāt, ir mūsu valsts ekonomika, jo investoru ienākšana no NVS valstīm ar laiku piesaistīja Rīgai arī Rietumu biznesa uzmanību.
— Daudzi Latvijas mākleri uzskata, ka tieši Rietumu banka bija viens no visaktīvākajiem imigrācijas likuma labojumu, kas ļauj ārzemju investoriem pretendēt uz uzturēšanās atļauju saņemšanu, lobijs. Runā arī, ka jūsu pārstāvētā banka ir palīdzējusi teju vai trešdaļai ārzemnieku, kas ir izmantojuši šo pakalpojumu. Vai šie apgalvojumi atbilst patiesībai?
— Nezinu gan, cik pamatota ir lobēšanas jēdziena piesaukšana. Galvenais, mūsuprāt, ir tas, ka imigrācijas likuma labojumi pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Izanalizējot statistiku, kļūst redzams, ka kopš to darbības sākuma valstī ik mēnesi ieplūst vidēji 15—15 miljoni eiro tiešo investīciju, bet to kopējā summa tuvojas 400 miljoniem eiro. Solīds skaitlis! Tādēļ Rietumu banka vienmēr ir atbalstījusi šo likumu un vienmēr ir uzskatījusi, ka šādai Latvijas attīstībai svarīgai papildus iespējai — iespējai investēt un kļūt par mūsu valsts iedzīvotājiem — ir jāpastāv. Šīs programmas darbības pozitīvās ietekmes augstākais punkts vēl nav sasniegts. Kā mēdz teikt, apļi ūdenī tikai sāk izplatīties.
Runājot par mums, Rietumu banka jau laikus gatavojās imigrācijas likuma labojumu pieņemšanai un tādēļ mēs arī tik labi startējām. Mēs piedāvājām ārzemju klientiem kompleksu atbalstu uzturēšanās atļauju saņemšanai, un šis pakalpojums izrādījās pieprasīts. Līdz šim esam palīdzējuši vairāk nekā 600 ārzemniekiem.
— Kādu investīciju veidu visbiežāk izvēlas tie, kas vēršas pie jums pēc palīdzības uzturēšanās atļaujas saņemšanai: ieguldījumus subordinētajā kapitālā (bankā uz pieciem gadiem jānogulda 200 000 latu depozīts), nekustamā īpašuma iegādi (vismaz 100 000 latu Rīgā un Jūrmalā) vai investīcijas uzņēmumu kapitālā (vismaz 25 000 latu + ne mazāk par 20 000 latu gadā nodokļu maksājumos)?
— Mēs esam banka, un tādēļ ir tikai loģiski, ka lielākā daļa mūsu klientu noformē subordinēto ieguldījumu. Un, lūk, šeit Rietumu banka tiešām ir līderis. Mūsu bankas pakalpojumus izmantojuši aptuveni 95% ārzemnieku, kas uzturēšanās atļaujas saņemšanai izvēlējušies tieši šo investīciju veidu.
Tomēr to, kur un kā ieguldīt naudu, nosakām nevis mēs, bet gan klienti. Protams, ne visi, kas vēršas pie mums, izvēlas subordinēto ieguldījumu. Ir ārzemnieki, kas plāno bieži apmeklēt mūsu valsti un dzīvot Latvijā un tādēļ lūdz palīdzēt ar nekustamā īpašuma iegādi. Šim nolūkam mūsu štatā ir speciālistu komanda, kas darbojas gan paši, gan arī sadarbojas ar kompāniju Apella, kas piedāvā ekskluzīvus nekustamā īpašuma objektus galvenokārt Rīgā un Jūrmalā. Lietišķas attiecības mums ir arī ar vairākām citām profesionālu mākleru kompānijām, piemēram, NĪRA FONDS, Baltic Sothebys International Realty un Latio.
— Kāds jums ir labums no sadarbības ar mākleru struktūrām?
— (Aizrautīgi smejoties — m2) Atstājam uz klientiem labvēlīgu iespaidu un veidojam iestrādes turpmākai auglīgai sadarbībai. Ja runājam nopietni — mēs tiecamies sniegt mūsu klientiem visplašāko pakalpojumu klāstu, bet profesionālo mākleru specializācija papildina mūsu pakalpojumus. Šajā procesā, bez šaubām, pastāv arī savstarpējs izdevīgums, tostarp arī uz tā rēķina, ka šo klientu darījumus, ja viņiem nekustamā īpašuma iegādei ir vajadzīgs aizdevums, kreditē tieši Rietumu banka. Mēdz būt arī tā, ka ārzemju pircēji, sākot attīstīt Latvijā savu uzņēmējdarbību, vēršas pie mums pēc finansējuma. Tiesa, nevar izslēgt iespēju, ka ar laiku mēs paši sāksim piedāvāt pilnu mākleru pakalpojumu servisu.
— Vai daudzi ārzemnieki uzsāk šeit uzņēmējdarbību? Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde rudenī paziņoja, ka uz pastāvīgu dzīvi mūsu valstī pārceļas ne vairāk par desmito daļu uzturēšanās atļaujas saņēmēju, kam tā piešķirta uz imigrācijas likuma labojumu pamata. Iznāk, ka pārējiem uzturēšanās atļauja interesē tikai kā iespēja brīvi pārvietoties pa Eiropas Savienību.
— Pirmkārt, lai cik viņu būtu, tas vienmēr ir vairāk nekā nekas. Otrkārt, gan fakti, gan pašu novērojumi apstiprina, ka aizvien vairāk ārzemju investoru savu dzīvi saista ar Latviju. Paraugieties uz dažām Rīgas prestižajām skolām, tostarp arī uz starptautisko skolu. Tur jau tiek domāts par jaunu klašu atvēršanu — tik lielā mērā no vecāku puses, kas ieradušies no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Baltkrievijas un citām valstīm, ir pieaudzis pieprasījums pēc vietām Rīgas un Jūrmalas skolās.
Turīgu ārzemnieku un viņu ģimeņu pieplūdums labvēlīgi ietekmē daudzas jomas. Latvijā savus birojus atver Krievijas uzņēmumi un holdingu struktūras — tas rada jaunas darbavietas. Parunājoties ar modes apģērbu pārdevējiem, uzzināsiet, ka viņu apgrozījumu būtiski ir kāpinājuši tieši ārzemju pircēji. Daudzi maskavieši tagad brauc iepirkties nevis uz Franciju vai Itāliju, bet uz mūsu Rīgu. Un tie ir tikai atsevišķi segmenti, kas apvienojas kopējā pozitīvās ietekmes ainā.
Atkārtošu vēlreiz: imigrācijas likuma labojumi un investīciju plūsma no NVS valstīm ir nesusi Latvijas ekonomikai daudz pozitīva. Atgādināšu, ka 2007.—2008. gadā no Latvijas ļoti ātri pazuda skandināvu nauda. Tagad mēs redzam, ka uzturēšanās atļaujas ļauj bankām pakāpeniski izpārdot no hipotēkas parādniekiem pārņemtos mājokļus, kuru skaits sniedzas daudzos tūkstošos, un projektu attīstītāji sāk būvēt jaunas mājas.
Ir jāsaprot, ka pat tad, ja ārzemnieki izvēlas investēt savus līdzekļus banku subordinētajā kapitālā, tas nāk par labu mūsu valstij. Cilvēki vienalga divas trīs reizes gadā brauc uz Latviju, tērē naudu viesnīcās, restorānos, taksometros un aviobiļešu iegādei. Šāds Eiropas Savienības mērogos rets pakalpojums — pietiekami demokrātiska uzturēšanās atļauja investoriem — liek pievērst uzmanību mūsu valstij tiem, kas līdz šim šeit nekad nav bijuši. Atbraucot un iepazīstoties ar realitāti, viņi sāk domāt: «Kāpēc gan neuzsākt uzņēmējdarbību Latvijā?!». Bez mūsu neskartās dabas un Eiropā otrās labākās ekoloģiskās vides mums ir profesionāls iedzīvotāju kopums, kas runā daudzās valodās, stabila banku sistēma, iespēja saņemt atbalstu biznesa attīstīšanai no Eiropas fondiem un, pats galvenais — izeja uz Eiropas tirgu. Austrumu bizness pie mums izvieto savas ražotnes, kas savu produkciju pēc tam piegādā gan Krievijai, gan Eiropai.
— Mēs visu laiku runājam par Austrumu biznesu. Vai Rietumu biznesam Latvija vairs nav interesanta?
— Paradoksāli, bet uzturēšanās atļauju programma ir likusi arī Rietumu uzņēmējiem pievērst uzmanību Latvijai. Pati uzturēšanās atļauja viņus, protams, neinteresē. Toties viņi redz reālu uzņēmējdarbības atjaunošanu. Austrumu naudas ieplūšana piesaista arī naudas plūsmu no Rietumiem. Parādās daudz kopēju projektu. Eiropas Savienība jau veido vairākus fondus, kuru darbība ir vērsta uz jaunu un augošu uzņēmumu finansēšanu. Šo Eiropas fondu līdzekļi Latvijā mijiedarbojas ar Austrumu kapitālu. Un šis process tikai pastiprinās.
— Sarunas sākumā jūs pieminējāt apļus ūdenī. Latvija nav pasaulē pirmā valsts, kas mēģina piesaistīt investorus, piedāvājot uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi. Pasaules prakse rāda, ka šādas programmas pēc kāda laika parasti tiek slēgtas.
— Es saprotu, ko jūs ar to gribat teikt. Cik ilgi izplatīsies apļi? Nezinu. Nemēģināšu arī prognozēt valdības un Saeimas plānus. Tomēr saprātīga pieeja un pozitīva imigrācijas likuma labojumu radītās investīciju plūsmas uztvere ir nepārprotami redzama un jūtama.
— Daudzas Latvijas bankas 2009.—2010. gadā aktīvi veidoja meitu uzņēmumus un radniecīgas struktūras, kurām pēc izsolēm tika nodoti hipotēkas parādnieku īpašumi. Rietumu bankas uzņēmums, kas nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem, darbojas teju kopš 2004. gada. Tomēr, ja par citu banku meitas uzņēmumiem šodien runā daudz, tad par jūsējo tikpat kā neko nedzird.
— Mums nav milzīga nekustamo īpašumu portfeļa, kas būtu jāizpārdod. Citām bankām ir tūkstošiem objektu. Runāt par mūsu portfeli uz šāda fona ir pat kaut kā nepiedienīgi. Rietumu banka nekad nav bijusi mazumtirdzniecības banka. Mēs neizsniedzām hipotēkas aizdevumus 100 un pat 105% apmērā no objekta pirkšanas vērtības. Hipotēkas likmes pie mums vienmēr ir bijušas augstākas par tiem 0,2—0,7% plus Euribor, ar ko pirms cenu burbuļa pārsprāgšanas klientus centās pievilināt konkurenti. Mēs vieni no pirmajiem 2006. gada beigās sapratām, ka tirgus ir pārkarsēts. Mums ir ļoti maz dzīvokļu un māju, ko vēsturiski saņēmām krīzes periodā un kas potenciāli varētu interesēt privātos pircējus. Kaut kāda tirdzniecība notiek. Investīciju objektu — komerciālai apbūvei piemērotu zemesgabalu ar gatavu projekta dokumentāciju un jau darbojošos komerciālo nekustamo īpašumu — arī mums ir maz. To visu mēs tirgojam bez īpašas publiskas aktivitātes. Tas nav nepieciešams.
— Toties Jūrmalā pēdējos gados ir parādījušās vairākas lielas jaunceltnes, kas saistītas ar jūsu banku. Pie šiem projektiem uzstādītajos plakātos lieliem burtiem rakstīts, ka celtniecību finansē Rietumu banka.
— Jā, mēs finansējam vairākus jaunu daudzdzīvokļu māju attīstītāju projektus. Sākām to darīt agrāk par visiem, kad citi par to vēl pat nedomāja. Tomēr tagad ieturam pauzi un daudz piesardzīgāk izvērtējam Jūrmalas tirgus perspektīvas — pārāk daudz projektu šeit tiek būvēts. Summējot dzīvokļus jaunceltnēs, kas ir pārgājuši vai pāriet banku struktūru portfeļos, runa var būt par vairāk nekā 1 000—1 200 mājokļu vienību piedāvājumu. Ir jāsaprot, vai tirgus spēj tikt galā ar šādu apjomu. Jā, darījumi kūrortā notiek, tostarp arī ar dārgiem apartamentiem, tomēr palūkosimies, kā notikumi attīstīsies 2013. gadā. Jūrmalā ir iespējami divi scenāriji, kas tad arī parādīs, cik lielā mērā Latvija ir pievilcīga Austrumu investoriem. Ja tirdzniecības apjomi paliks iepriekšējā līmenī, tad uzņēmēji atkal sāks pirkt gruntsgabalus apbūvei. Pretējā gadījumā jauno projektu attīstītāju aktivitāte noplaks. Savukārt, raugoties no pircēju viedokļa, rodas iespaids, ka cenas Jūrmalā ir uzskrūvētas.
— Pēdējais jautājums par tēmu, ar kuru sākām sarunu. Imigrācijas likuma labojumi turpina darboties. Vai, jūsuprāt, pieprasījums pēc uzturēšanās atļaujām tuvākajā laikā pieaugs vai paliks stabils?
- Ja tas saglabāsies pašreizējā līmenī — aptuveni 700—800 investoru gadā — tas jau būs labi. Ja palielināsies — lieliski! Naudas plūsma 150—200 miljonu eiro gadā — tā ir gana laba nauda, lai saglabātu investīciju piesaistīšanas programmu.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2388
