Lielākos dzīvokļus Baltijā var atļauties igauņi
Lelde Petrāne, 2012. gada 12. jūnijs
SEB bankas veiktais Mājokļu pieejamības indeksa pētījums Baltijas valstīs apliecina, ka viens strādājošais par vidējiem ikmēneša ienākumiem Rīgā šā gada 1. ceturksnī varētu iegādāties aptuveni 43,5 m² lielu īpašumu. Starp trim Baltijas valstīm, Igaunijas iedzīvotāji galvaspilsētā Tallinā var iegādāties platības ziņā vislielākos dzīvokļus – 50,5 m², savukārt Viļņā Mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir viszemākā – tikai 34,9 m².
Salīdzinot ar 2011. gada 1. ceturksni, mājokļu pieejamība ir palielinājusies Rīgā par 0,8 m² un Viļņā par 3,4 m², bet Tallinā – sarukusi par 3 m².
Gada laikā visās Baltijas valstīs pozitīva ietekme uz mājokļu pieejamību bijusi kredītu likmju kritumam – īpaši Lietuvā un Igaunijā. Savukārt atšķirīgu ietekmi uz pieejamību ir atstājuši tādi faktori kā strādājošo vidējās neto algas izmaiņas, kā arī sērijveida dzīvokļa cenas un patēriņa cenu palielināšanās. Ja Latvijā un Igaunijā gada laikā strādājošo reālie ienākumi (neto alga, kas koriģēta ar patēriņu cenu izmaiņām) ir palielinājušies, tad Lietuvā – tie ir samazinājušies. Savukārt tipveida dzīvokļu cenas Viļņā un Rīgā ir kritušās, bet Tallinā dzīvokļu vidējās cenas uzrādījušas pieaugumu.
Neskatoties uz šīm izmaiņām, Igaunijas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem, neuzņemoties pārlieku lielas kredītsaistības, var atļauties iegādāties platības ziņā lielākus dzīvokļus nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda: «Lielāka mājokļu pieejamības rādītāja vērtība Igaunijā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm skaidrojama ar augstāku ienākumu līmeni, pārējiem mājokļa pieejamību ietekmējošajiem rādītājiem tik būtiski neatšķiroties. Savukārt Lietuvā mājokļu pieejamības rādītājs ir mazāks nekā Igaunijā un arī Latvijā, jo tipveida dzīvokļu vidējās cenas Viļņā šobrīd ir visaugstākās Baltijas valstīs.»
SEB Mājokļu pieejamības indekss attēlo maksimālo m² skaitu, ko var iegādāties viens strādājošais ar vidējiem ienākumiem, izmantojot bankas kredītu un neuzņemoties pārlieku lielu risku. Indeksa aprēķinā ņemtas vērā četru mājokļu tirgus ietekmējošo faktoru – nekustamā īpašuma (sērijveida dzīvokļu) cenu, ienākumu (darba samaksas), patēriņa cenu un procentu likmju – izmaiņas.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/lielakos-dzivoklus-baltija-var-atlauties-igauni-372573
