Lai mākleri nebūtu jāieraksta Sarkanajā grāmatā
Lai mākleri nebūtu jāieraksta Sarkanajā grāmatā
Romāns Golubevs
17.04.2009
Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir nonācis neapskaužamā situācijā. Un, līdz ar to, - arī profesionālie mākleri. Ja vēl pirms kādiem diviem-trim gadiem ar nekustamo īpašumu darījumiem sev iztiku pelnīja ap 4 500- 5 000 Latvijas iedzīvotāju, tad tagad šajā sfērā nodarbināto skaits pat nesasniedz 700-800 cilvēkus.
Tomēr mākleri nav nokāruši galvu, jo uzskata, ka krīze vienkārši ir atsijājusi tirgus diletantus, bet augstas raudzes profesionāļi savus klientus nav zaudējuši.
Parādu piedziņas kompāniju speciālisti atklāj, ka pēdējā laikā tiem lielas grūtības sagādā parādnieku-mākleru atrašana. Arī no skatuves nozudušo starpniekfirmu patreizējās atrašanās vietas noskaidrošanas ceļš nav rozēm kaisīts: Ar nolūku noskaidrot šo firmu juridisko adresi parādu piedzinēji dodas uz Uzņēmumu reģistru, bet tā darbinieki rokas vien noplāta: firma kā akā iekritusi. Arī sazvanīt šos bezgožus nekādi nav iespējams, jo visi viņu telefoni ir atslēgti. Par to, ka mākleri masveidā pamet šo biznesu, varam pārliecināties, arī ielūkojoties portālā varianti.lv. Šī portāla speciālisti atklāj, ka viņi ik nedēļu saņem no dažādām firmām kādus10 lūgumus par vienu vai otru personu izslēgšanu no saitā izvietotā mākleru saraksta. Turklāt runa ir tikai par šajā sfērā oficiāli nodarbinātajiem speciālistiem.
Latvijas nekustamā īpašuma tirgus attīstības „treknajos” gados par vidutāju nekustamā īpašuma darījumu sfērā varēja kļūt jebkurš interesents. Ārsti, juristi, taksisti, celtnieki... Cilvēki iegādājās uz kredīta objektus cerībā tos pēc pusgada vai gada pārdot tālāk, nu jau par augstāku cenu, tādējādi gūstot sev zināmu peļņu. Kāds vienkārši mēģināja iegūt savu procentu par pārdevēja veiksmīgu iepazīstināšanu ar pircēju, nodarbojoties ar to no darba brīvajā laikā. Toreiz tūkstošiem cilvēku sevi pamatoti vai nepamatoti dēvēja par mākleriem. Nosaukt precīzus datus par nekustamā īpašuma tirgū strādājošo starpnieku skaitu nebija iespējams, jo trūka likuma par viņu obligāto reģistrāciju. Pēc lielāko nekustamā īpašuma kompāniju aplēsēm, šajā tirgū „apgrozījās” ap 4 500 – 5 000 starpnieku. Legāļu (tas ir, nekustamā īpašuma kompānijās strādājošo vai individuālā komersanta statusā reģistrēto) skaits diez vai pārsniedza 1 000 cilvēkus.
„Bet vai varētu dēvēt par mākleriem tos, kas uz kādu laiku bija ienākuši nekustamā īpašuma tirgū, tam atrodoties zenītā – 2004.-2006.gados, un mēģināja nodarboties ar starpniecību amatu apvienošanas kārtībā. Es uzskatu, ka nekādā ziņā! Tāpēc arī visas šīs runas par it kā 5 000 mākleru izvērstajām aktivitātēm, maigi izsakoties, neatspoguļoja reālos skaitļus. Tie, kuri prata atrast pircēju vienam vai diviem saviem objektiem (bet to toreiz varēja pavisam vienkārši izdarīt), bija nejauši iekļuvuši mūsu biznesā. Māklerim ir jābūt augstas raudzes profesionālim. Ja cilvēks izvēlas savu turpmāko likteni saistīt ar darbu nekustamā īpašuma tirgū, tad viņš izvērtē savas darbības perspektīvas tālākajā nākotnē, nevis aprobežojas ar diviem-trim darījumiem. Viņš cenšas iegūt profesionālās kompetences sertifikātu (pat ja to nepieprasa likumdošana), iestājas profesionālajā apvienībā, apdrošina savu profesionālo darbību, savas kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkā apmeklē konferences un seminārus,” tā uzskata Latvijas nekustamā īpašuma asociācijas LANĪDA izpildu direktore Irina Sjarki.
Patreiz mūsu nelielajā valstī darbojas 4 sabiedriskās organizācijas, kuras ir nekustamā ipašuma tirgū strādājošo starpnieku apvienības.. Izņemot augstākminēto asociāciju LANĪDA, savu darbību izvērsušas vēl trīs šādas organizācijas – Latvijas mākleru un nekustamā īpašuma aģentu korporācija (NĪMA), tai radniecīgā Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība (NĪSA) (abas struktūras reģistrētas pēc vienas adreses), kā arī Nekustamā īpašuma sfēras profesionāļu asociācija ASPRO.
Visu asociāciju pārstāvji, viesojoties „m2” redakcijā, aplūkoja pašreizējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū. Viņu viedokļi viens no otra gandrīz neatšķīrās: jau trešo gadu turpinās cenu korekcija nekustamā īpašuma tirgū, un tā praktiski ir piespiedusi diletantus pamest šo tirgu. Bet to cilvēku skaits, kuri vēl turpina pelnīt sev iztikas līdzekļus, darbojoties starpnieka statusā Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, diez vai pārsniedz tūkstoti. Šādu ciparu minēja gan ASPRO valdes loceklis Fjodors Gubins, gan arī NĪMA valdes priekšsēdētāja Svetlana Sokolova. Bet Irinas Sjarki nosauktais cipars – 700-800 cilvēku – mazliet pieplacināja kolēģu optimistisko prognozi.
Tātad, ja par orientieri ņemam agrākos 4 500 – 5 000 tirgus dalībniekus, iznāk, ka no tiem, labākajā gadījumā, izvēlēto profesiju nav pametuši tikai kādi 20-25%. Un aizgājušo vairākums patiesībā ir tie, kuri ierindoti diletantu kategorijā. “Godīgi sakot, pēdējo mēnešu laikā, slēdzot nekustamā īpašuma darījumus, ne reizi nav gadījies saskarties ar tā saucamajiem pelēkajiem mākleriem. Visi starpnieki ir tikai oficiāli reģistrētu firmu darbinieki,” savus komentārus izsaka Fjodors Gubins.
Taču vēlreiz atzīmēsim, ka nekustamā īpašuma tirgū strādājošo starpnieku skaita vispārējās izmaiņas atspoguļo subjektīvi skaitļi. Ar šo rādītāju precīzas statistikas apkopošanu neviena instance nav nodarbojusies. Ievērojami vienkāršāk ir izsekot līdzi rādītāju dinamikai, par pamatu izvēloties profesionālo asociāciju biedru skaitu. Lielākā no tām, gan tajā pārstāvēto kompāniju, gan arī biedru skaita ziņā, ir LANĪDA. Tās labākajos gados, bet savas slavas zenītā šī organizācija atradās 2007.gada sākumā, tajā bija apvienoti 300 sertificēto mākleru un 45 kompānijas. Juridiskās personas varēja kļūt par asociācijas LANĪDA biedriem tikai pie viena noteikuma izpildes – ja tajās strādāja vismaz viens sertificēts speciālists – asociācijas biedrs.
“Bija arī tādas kompānijas, kurās mūsu asociācijas māklera sertifikātu saņēma direktori, kas uzskatīja, ka ierindas darbinieki var bez tā iztikt. Tas bija jāsaprot tā, ka sertifikātu ieguvušais mākleris jūtas vairāk aizsargāts, tāpēc ka tam ir vieglāk atrast jaunu darbu, bet nesertificētais mākleris visiem spēkiem cīnīsies par sertificētās firmas siltās pajumtes pēc iespējas ilgāku saglabāšanu,” stāsta Irina Sjarki.
Viņasprāt, pirmās problēmas mākleriem radās 2007.gada otrajā pusē. Pēc pretinflācijas plāna pieņemšanas 2007.gada pavasarī, nekustamā īpašuma tirgus spēcīgi nobruka. Daudzi mākleri, pēc inerces, cerēja, ka „tas nav uz palikšanu”, un gaidīja strauju tirgus atveseļošanos. Taču viņu cerībām nebija lemts piepildīties. Kā pirmie tirgu pameta tā saucamie pagaidu starpnieki, kuru darbība aprobežojās ar klasiskajām īstermiņa spekulācijām, tas ir, ar objektu pirkšanu un atkalpārdošanu. Kādā brīdī, nopirkuši īpašumu, cenai atrodoties zenītā, viņi saprata, ka to vairs nevarēs realizēt, taču paņemtais kredīts bija jāatmaksā. Cilvēki sāka strauji pazemināt spekulācijai iegādāto īpašumu cenas, un tās tik neapturami ripoja no kalna lejā, ka pārvērtās īstā sniega lavīnā. Tomēr daudzus tas neglāba, jo pircējs gaidīja to brīdi, kad īpašumu varēs sev iegūt par smieklīgi zemu cenu. Īpaši spilgti šī tendence lika par sevi manīt zemes tirgū, kur cenas kritums notika visstraujāk. Nākamajā stadijā šo „mākleru” kategoriju pameta tie darboņi, kuri varēja atgriezties darbā pēc savas iepriekšējās specialitātes. Pēc tam pārstāja eksistēt mazās kompānijas, kurās darbinieku skaits nepārsniedza 5 līdz 8 cilvēkus, un darbinieki tika atlaisti.Dārgās biroju telpas tika nomainītas pret krietni pieticīgākām. Un tā, jau 2008.gada otrajā pusē savu reorganizāciju uzsāka ievērojami lielās kompānijas, kas parasti nodarbojās ar attīstības projektu realizāciju.Par šo spēlētāju bankrotiem, maksātnespēju un tiesas prāvām pret nepielūdzamajiem kreditoriem pēdējā laikā mēs daudz lasām presē.
„Vispirms mēs piedāvājām asociācijas biedriem, kuri sūdzējās par darba trūkumu, izmainīt savu statusu - no „aktīvā” uz ‘darbības pagaidu apturēšanas” statusu. Tomēr 2008.gada beigās asociācijas LANĪDA vadība pieņēma lēmumu par šī statusa atcelšanu, jo, tam pastāvot, tiktu apdraudēta reāli strādājošo mākleru eksistence, kuru varētu izrādīties ievērojami mazāk nekā savas darbības pagaidu apturētāju. Šādi jautājums tika precīzi formulēts – vai nu tu pildi māklera funkcijas, vai atbrīvo savu tirgus nišu,” tā strikti savu viedokli izsaka asociācijas LANĪDA izpildu direktore. Rezultātā, uz 2009.gada sākumu asociācijas LANĪDA biedru skaitu sastāda tikai190 fiziskās un 28 juridiskās personas. Ja par orientieri izvēlamies privātpersonu skaitu, tad konstatējam, ka pēdējo divu gadu laikā asociācijas biedru skaits ir sarucis par 37%.
Bet NĪMA direktore uz jautājumu, kā ir samazinājies viņu asociācijas biedru skaits, atbild, ka viņi no savām rindām nevienu neizslēdz sakarā ar maksājumu saistību nepildīšanu, jo ir atteikušies no sabiedriskās organizācijas statusa, kļūstot par apvienību. „Mēs par saviem biedriem uzskatām visus tos, kuri ir beiguši mūsu mācību kursus un ir piereģistrēti. Bet to ir vairāk kā 500 cilvēku,” šo viņas skaidrojumu „m2” redakcija saņēmusi pa telefonu. Cita starpā, būtu jāatzīmē, ka daudzi no tiem, kuri 90.gados bija asociācijas NĪMA organizēto kursu klausītāji, pašlaik ir citu profesionālo asociāciju biedri. NĪMA mājaslapā iedaļā „ NĪMA un NĪSA biedri” lasām 151 uzvārdu. Tomēr tas neapstiprina faktu, ka visi no tiem turpinātu piekopt māklerdarbību, jo par daudziem šeit trūkst kontaktinformācijas.
„No nekustamo īpašumu biznesa aiziet galvenokārt tiе, kuri tajā ienāca pirms 3-4 gadiem. Turpretī tajā paliek speciālisti, kas šim darbam veltījuši 10 un vairāk gadus no sava mūža. Viņu kontā jau uzkrāta bagāta izdzīvošanas pieredze, ir sava klientu bāze, un tie turpina strādāt,” tā saka Fjodors Gubins. ASPRO mājaslapā iekļauti 30 mākleri no 7 kompānijām. Tie ir 55% no tā individuālo biedru skaita, kuri šajā organizācijā savu darbību izvērsa „treknā” tirgus gados.
„Manuprāt, šodien nekustamā īpašuma tirgū diez vai ir atlicis vairāk kā 10-15% no to mākleru skaita, kuriem tajā bija sava niša vēl pirms 3 gadiem,” tā mūsu veiktā pētījuma ieguvumus rezumē FIABCI-Latvija (Starptautiskās nekustamā īpašuma federācijas Latvijas pārstāvniecības) vadītāja Milāna Skumbiņa.
Taču sava pētījuma rezultātu izklāstu mēs gribētu pabeigt ar nelielu optimisma piedevu. 2009.gada pirmajos mēnešos asociācijas LANĪDA biedru pulkā jau redzamas 6 jaunas sejas - šīs organizācijas biedru rindas ir papildinājuši divi individuālie komersanti un četri firmu darbinieki. Tie jau ir jaunās paaudzes pārstāvji, kuri, strādājot nekustamā īpašuma tirgū tā „krišanas laikmetā”, apliecinājuši savu varēšanas spēju un ir sapratuši, ka tie šajā sfērā veiksmīgi strādās arī savus turpmākos dzīves gadus. Šo jaunu biedru parādīšanās tendenci apliecināja arī Fjodors Gubins: „Šodien nekustamā īpašuma kompānijās sevi piesaka labu izglītību ieguvušie augstas kvalifikācijas speciālisti, kuri ienāk šeit no citām darbības sfērām. Ja šāda tendence saglabāsies, tad pēc dažiem gadiem Latvijas nekustamo īpašumu tirgū strādās tikai visaugstākās raudzes speciālisti.”
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/818
