Kultūras pieminekļi rodas un zūd
Kādreiz lepnajam restorānam Sēnīte varētu atrasties vieta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pēdējos pāris gados tajā jau iekļauta degvielas uzpildes stacija Ogrē, Asaru senkapi, Sabiles sinagoga, Radio un televīzijas tornis, Slutišķu sādža un citi objekti.
Ir kultūras pieminekļi, kurus no saraksta izslēdz - vai nu izrādījušies mazvērtīgāki nekā sākotnēji nospriests, vai arī tiem ļauts sabrukt vai kā citādi aiziet bojā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) gan veic 3D skenēšanu un modelēšanu vairāku valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu esošā stāvokļa fiksēšanai. Ar cerību, ka tos varēs atjaunot, izmantojot precīzas ziņas par apjomiem un detaļām.
Degvielas uzpildes stacijas iekļaušana sarakstā ir izraisījusi izbrīnu un neizpratni. Kas var būt īpašs vietā, kur tikai iebrauc un uzpilda degvielu? Pēc igauņu arhitektes Jutas Krusmegi projekta būvētā degvielas uzpildes stacija Ogrē ir, iespējams, vienīgā, kas neizmainītā veidolā saglabājusies Baltijā. Šāda degvielas uzpildes stacija tika uzbūvēta Tallinā, bet vēlāk tipveida projekts pielāgots īstenošanai Latvijā. Degvielas uzpildes stacija Ogrē uzbūvēta 1966. gadā un atzīta par aizsargājamu un savam laikam modernu un inovatīvu pēckara modernās arhitektūras projektu. Īpašniekam, ja turklāt viņš nav vēlējies to panākt, tāds statuss, visticamāk, ir apgrūtinājums, jo par savu naudu jāveic kultūras pieminekļa konservācija, remonts, uzturēšana, bet visi darbi, pat remonts, jāsaskaņo ar VKPAI.
Cits stāsts ir par robežzīmju Rīga iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pirms diviem gadiem izvērtās karstas diskusijas par dizainera Valda Celma darinātajām četrām baltajām robežzīmēm. Rīgas dome uzrakstā Rīga garumzīmes vietā novietoja zili baltu sirsniņu, un tas izprovocēja protestu vētru. Rezultātā robežzīmes Rīga tika iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un jebkāda to pārveidošana vai pārvietošana ir pieļaujama tikai ar VKPAI atļauju. Robežzīmes ir pilnībā saglabājušās kopš to uzstādīšanas 1980. gadā.
Nu tiek vērtēts, vai valsts ir gatava aizsargāt arī kādreizējo restorānu Sēnīte Vidzemes šosejas malā. Tagad tas ir vairāk grausts nekā restorāns, un īpašuma privatizētāji tajā savu naudu nav varējuši vai gribējuši ieguldīt, bet citu maksātāju arī nav atraduši.
Sarakstā ik gadu iekļauj vairāk kultūras pieminekļu nekā no tā izslēdz. Sarakstā nav vietas, ja aizsargājamā pieminekļa vērtība ir zaudēta - būve nodegusi, nolaista līdz kliņķim, mākslas darbi vai vērtības nav saglabātas utt. Šogad no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta izslēgti trīs objekti - par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļiem atzītās savrupmājas Rīgā, Visbijas prospektā 26 un Zalkšu ielā 7, jo viena vairs nepastāv, otra ir tā pārbūvēta, ka pilnībā zaudējusi kultūras pieminekļa vērtību, kā arī vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Kalpu māja Kazdangā, kas ir izdegusi, sabrukusi un aizsargājams objekts vairs nav.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/181765-kulturas-pieminekli-rodas-un-zud.htm
