Komunālos parādus maksās dzīvokļa pircējs
Valdības apstiprinātie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz, ka iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka iekrātos komunālos parādus maksās dzīvokļa pircējs.
Protams, ar parādiem apkrautu dzīvokli var arī neiegādāties, jo pircējam jābūt informētam par parādu apmēru, kā arī pircējam ir tiesības prasīt par parāda summu samazināt pirkuma maksu.
Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tā šādus grozījumus ierosinājusi ar mērķi mazināt mājas kopējā parāda summu. «Lai izvairītos no tā, ka dzīvokļa īpašnieks atsavina savu īpašumu, nenokārtojis maksājumu saistības par pakalpojumiem, likumprojekts paredz turpmāk, īpašniekam atsavinot īpašumu, rast risinājumu iekrājušos parādu nomaksai. To īpašnieks var izdarīt no saviem līdzekļiem vai arī vienoties, ka to veic persona, kas vēlas attiecīgo dzīvokļa īpašumu iegādāties,» teikts EM skaidrojumā. Jāpaskaidro, ka sava īpašuma atsavināšana nozīmē to mainīt, pārdot vai dāvināt.
Parāda apmērs tiek fiksēts pārņemšanas aktā, kuru paraksta visas iesaistītās puses: iepriekšējais un jaunais dzīvokļa īpašnieks, mājas pārvaldnieks, ar dzīvokļa lietošanu saistītu pakalpojumu sniedzējs vai zemes īpašnieks, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes. Tāpēc ir rūpīgi jākontrolē, kas tiek ierakstīts aktā, jo tas būs pamats, lai liktu (vai neliktu) par kaut ko maksāt un pēc kāda laika neatklātos, ka īpašumam ir vēl kādas nenokārtotas finansiālas saistības. Līdz šim parādniekam bija iespēja dzīvokli ar komunālajiem parādiem, piemēram, uzdāvināt kādam radiniekam, kurš pateica – neko nezinu, kāpēc man jāmaksā svešs parāds? Grozījumi veikti ar mērķi pasargāt citus daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekus no situācijas, kad parādu dēļ visiem, arī godprātīgiem maksātājiem, tiek atslēgts vai netiek pieslēgts kāds pakalpojums. Tādējādi iedzīvotājiem būtu ja ne ticība, tad vismaz cerība, ka parāds netiek sadalīts uz galviņām.
Likumprojekts paredz vairākas citas izmaiņas. Piemēram, dzīvokļu īpašnieku kopsapulci varēs sasaukt ne tikai dzīvokļa īpašnieks vai īpašnieki un pārvaldnieks, bet arī pavisam cita persona. Tas attieksies uz gadījumiem, kad kopsapulces lēmums attieksies uz citu personu. Piemēram, ja ēkas tuvumā, blakus esošā teritorijā, kāds vēlēsies kaut ko būvēt vai ierīkot.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/100925-komunalos-paradus-maksas-dzivokla-pircejs.htm
