Klasicisma pērle Mežotnes pils
Mežotnes pils, mūsdienās saukta par Latvijas klasicisma pērli, vēstures liecībās pirmoreiz fiksēta jau 17. gadsimta vidū.
Savā vairākus gadsimtus garajā mūžā tā piedzīvojusi gan nežēlīgus karus un vietējo iedzīvotāju vandalismu, gan vairākas pamatīgas restaurācijas, pateicoties kurām pils ieguvusi aristokrātisku un neatkārtojamu interjeru un mierpilnu auru.
Sākotnēji cēlā pils, kas atrodas pašā Lielupes krastā rāmajos Zemgales līdzenumos, dēvēta par muižu. «1795. gadā to savā īpašumā ieguva Krievijas ķeizarienes Katrīnas II mazbērnu audzinātāja Šarlote fon Līvena, kura neilgi pēc tam saņēma arī grāfienes titulu,» stāsta pils darbinieki. Vēlāk, 1797. gadā, arhitekta Johana Georga Ādama Berlica vadībā sākta pils būvniecība, kura ilga līdz 1802. gadam. Mūsdienās dzirdēts, ka Mežotnes pils atgādina itāļu villu. Jāsaka, tas nemaz nav pārāk tālu no īstenības, jo, kā liecina vēstures dati, par pamatu J. G. Ā. Berlica organizētajiem būvdarbiem kalpoja itāļu izcelsmes arhitekta Džakomo Kvarengi projekts. Tiesa gan, pašai Šarlotei savā lauku muižā izdevās pabūt vien 14 stundas, kad 1818. gada 2. septembrī viņa tur ieradās pārnakšņot pa ceļam uz Vāciju. Vēl pēc desmit gadiem muižu mantoja grāfienes fon Līvenas dēls Johans. Muižas Bauskas pusē, arī Mežotnes pils, Līvenu dzimtai piederēja līdz pat 1939. gadam.
«Otrā pasaules kara laikā pils pilnībā nopostīta – tā palika bez sienām, bez jumta. Līdz ar to nekas no muižas toreizējā izskata nav saglabājies, turklāt pēckara gados ēka cieta arī no vandalisma – viss, kas bija palicis pāri, pārvērsts malkā, lai vietējie iedzīvotāji paši varētu izdzīvot,» vēstures faktus atklāj Mežotnes pils viesu uzņemšanas dienesta vadītāja Ilze Ramma un piebilst, ka vienīgās no Mežotnes muižas saglabājušās piemiņas lietas ir kādreizējo ar ādu apvilkto kolonnu ādas gabaliņš, kas glabājas Brīvdabas muzejā, un porcelāna vāze, kuru var redzēt netālajā Rundāles pilī.
Pirmās ieceres par pils atjaunošanu radās 1946. gadā, kad Mežotnē izveidota Latvijas lauksaimniecības selekcijas un izmēģinājumu stacija, bet nopostītajā muižā izmitināti darbinieki un ierīkotas administrācijas telpas. Pirmie lielie atjaunošanas darbi uzsākti 1959. gada beigās un ilgst vairākus gadu desmitus. «Pils atjaunošanu veica profesionāli arhitekti no Sanktpēterburgas, un tas bija sarežģīts un laikietilpīgs darbs tā iemesla dēļ, ka absolūti nekas nebija saglabājies un visu vajadzēja projektēt tā, lai tas izskatītos atbilstoši klasicisma laikmetam,» teic I. Ramma. Kā palīgs restaurācijas darbos kalpoja vien arhīvu fotogrāfijas un drupās palikušās stila liecības. Par īpašu meistarības piemēru esot uzskatāmi pilī izveidotie griestu zīmējumi, kuru radīšana prasījusi četrus mēnešus ilgu darbu.
1996. gadā jau atjaunotā un 19. gadsimta elpu dvesošā pils nonāk Valsts nekustamo īpašumu aģentūras pārraudzībā, un 2000. gadā uzsāk jaunas pārvērtības. «Šīs restaurācijas laikā pilnībā pārbūvēts pirmais stāvs, atjaunota pils apkures sistēma, logi un palodzes, kā arī ēkas 3. stāvā izbūvēta Latvijā vēl nebijusi viesnīca, kuras interjers ieturēts klasicisma stilā,» stāsta I. Ramma. Viesnīcas numuriņi vēstures un kultūras cienītājiem varētu būt īsts baudījums, jo katram no tiem dots savs īpašs nosaukums un tajos atrodamas stilam īpaši piemeklētas antīkas mēbeles un citi interjera elementi, par ko jāpateicas mākslas zinātniekam Dainim Bruģim.
Tagad Mežotnes pils specializējas tūrisma jomā, piedāvājot zāles prezentācijām, svētku banketiem un ceremonijām, kā arī laipni uzņem ekskursantu grupas. Īpašs ieguvums ir daba ap it kā ārēji vienkāršo, tomēr savā pieticībā cēlo ēku, jo ap to slejas krāšņi iekopts parks nesteidzīgām pastaigām un gleznains Lielupes krasts.
APAĻĀ ZĀLE. Kupola jeb apaļā zāle uzskatāma par Mežotnes pils centru, kas jaušams arī no ārpuses. «Centrālā vieta pilī tā bija jau Līvenu laikā, šeit bija izvietotas dārgas sarkankoka mēbeles un medību atribūtika. Tā bija viena no galvenajām parādes telpām, kur parasti tika sagaidīti viesi,» stāsta pils darbiniece. Mūsdienās kupola zāle ir īpaša ar to, ka tā ir vienīgā Latvijā sastopamā izcila klasicisma stila ikona, par ko liecina ar griestu zīmējumiem optiski paplašinātais telpiskums.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/maja/interjers/71678-klasicisma-perle-mezotnes-pils.htm
