Ķīnieši pēta Latviju
Par to, ka ķīnieši masveidā pirktu Latvijā nekustamos īpašumus, nav ne runas. Taču ķīnieši pamazām atklāj sev mūsu valsti. Augusta beigās uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos ir piešķirta četriem desmitiem ķīniešu. Eksperti prognozē, ka turpmāk situācija attīstīsies straujāk.
Mūsu zosis — glābējas
Daudzi kopš skolas droši vien atceras leģendu par zosīm, kas esot izglābušas Romu no iebrucējiem. Laikabiedri to parasti piemin, kad vēlas uzsvērt kāda nejauša rakstura notikumu, kas ļāvis izvairīties no lielām nepatikšanām. Rīgas centra un Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus vēsturē par šādām zosīm glābējām, kas nav ļāvušas nekustamajiem īpašumiem ilgi palikt pamirušā stāvoklī, var uzskatīt ārzemniekus (lūdzam ārzemniekus neapvainoties par šādu salīdzinājumu). Tiesa, par atsevišķu gadījumu nav runa: ārzemnieku interese par Latviju nebija spontāna — to veicināja 2010. gada 1. jūlijā likuma spēku ieguvušie Imigrācijas likuma labojumi. Saskaņā ar tiem ārzemnieki ieguva tiesības pretendēt uz mūsu valsts termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošās ziņas saka, ka šī gada augusta beigās programmas «Uzturēšanās atļaujas pret nekustamajiem īpašumiem» ietvaros 26 valstu pārstāvji Latvijā ir iegādājušies 1 350 dzīvojamus un komerciālus objektus. Šajā pircēju grupā dominējošo vietu ieņem Krievijas pilsoņi — ar viņiem slēgti gandrīz 74% darījumu. Tas gan nav nekas pārsteidzošs: krievi ir ne tikai mūsu kaimiņi — pēdējos gados viņi ir arī vieni no pasaulē aktīvākajiem ārvalstu nekustamo īpašumu pircējiem. 2011. gadā vien Krievijas iedzīvotāji ir nopirkuši ārpus savas valsts robežām dzīvokļus, mājas, birojus un veikalus par vairāk nekā 16 miljardiem (!) eiro. Ja ņem vērā, ka laikposmā no 2010. gada jūlija līdz 2012. gada augustam ārzemnieki, kas pretendē uz uzturēšanās atļauju piešķiršanu Latvijā, ir ieguldījuši vairāk nekā 246 miljonus eiro (pircēji no Krievijas ir investējuši turpat 180 miljonus eiro), ir skaidrs, ka mūsu Austrumu kaimiņi uz mūsu valsti ir novirzījuši mazāk par vienu procentu savu ārzemju investīciju. Un šis «mazāk par 1 procentu» koši liecina, cik apšaubāmi ir tie spriedelējumi par Krievijas kapitāla ekspansiju tieši Latvijā, kurus bārsta daži vietējie politikāņi. Jā, nauda plūst, bet tas notiek pašplūsmas ietvaros. Tiem, kuri satraucas par ārzemju finanšu ieplūšanu valstī, ir vērts atgādināt, ka nekustamie īpašumi tepat Latvijā vien paliek un nekur no Latvijas nevar izgaist. Krievijas un NVS valstu cilvēku aktivitāte ļauj šiem īpašumiem «elpot ar pilnu krūti», nevis nīkuļot krīzes bedrē. Vai tas ir slikti?
Ja jau amerikāņi nerauc degunu...
Tomēr, turpinot raksturot nekustamo īpašumu tirgus starptautisko investoru tematu, jāatzīmē, ka pēdējos gados tajā aizvien straujāk iemirdzas jauna zvaigzne — Ķīna. Šīs valsts pārstāvji aktivitātes ziņā ir Āzijas tirgus līdere. Viņu interešu ģeogrāfija aptver Āfrikas valstis, Austrāliju, Kanādu u.c. Pēdējā laikā ārzemnieku vidū ķīnieši ir sākuši noteikt toni arī Londonas tirgū. ASV jaunākā statistika atklāj, ka laikposmā no 2011. gada vasaras līdz 2012. gada vasarai Padebešu impērijas pārstāvji ir iegādājušies nekustamos īpašumus ASV par vairāk nekā deviņiem miljardiem dolāru. Viņiem pašlaik pienākas 55% (!) visu jauno ārzemju investīciju Amerikas nekustamajos īpašumos. Un, lūk, — lai arī nesalīdzināmi mazākos apmēros, ķīnieši sāk atklāt sev arī mūsu zemi.
«Tieši starptautiskā tirgus analīze bija tā, kas pamudināja mūs meklēt sadarbības iespējas ar …īnu. Mēs spriedām tā: ja jau amerikāņiem ir vajadzīga ķīniešu nauda, kāpēc lai mēs no tās atteiktos Latvijā?! Visai pasaulei ir zināms, ka Ķīnā ir nauda un ka viņi nebaidās to investēt citās valstīs. Bet mums ikurāt parādījās produkts — iespēja ārzemniekiem pretendēt uz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, iegādājoties nekustamo īpašumu. Tas varētu ieinteresēt ķīniešus, kas vēlas brīvi pārvietoties Eiropā. Tādēļ kopš 2011. gada sākām meklēt klientus ne tikai Krievijā un NVS valstīs, bet arī Ķīnā. Mēs droši vien bijām pirmā Latvijas mākleru kompānija, kas «izgāja uz šo valsti,»» stāsta kompānijas Latio Dzīvokļu un māju tirdzniecības daļas vadītāja Vija Gailīte.
Neiedziļinoties visos partneru atrašanas stratēģijas sīkumos, Vija Gailīte viņa akcentēja, ka ieguldītais darbs bija ļoti rūpīgs — līdz pat sīkumiem. Vispirms uz Ķīnu tika nosūtīti vairāki tūkstoši elektronisko vēstuļu. Ar tiem, kas atbildēja, tika uzsākta sarakste. Pēc tam bija personiskas vizītes. «Savus lēmumus ķīnieši pieņem nesteidzīgi. Viņi lieliski saprot, ka pasaulei ir vajadzīga nauda, un visu izvērtē piesardzīgi un apdomīgi,» papildina savu teikto Vija Gailīte. «Galu galā Latio izveidojās partneru attiecības ar desmit ķīniešu kompānijām, kas tagad piedāvā Latvijas nekustamos īpašumus pasaules visapdzīvotākajā valstī.»
Pavisam citādi «ķīniešu virziena» atklāšana notika kompānijai Riga Real Estate. «Mums pat domas nebija par ieiešanu Ķīnas tirgū,» godīgi atzīst šīs kompānijas īpašnieks Aivars Andersons. «Ārējos tirgos savu aktivitāti mēs saistījām ar Krieviju. Taču tā sagadījās, ka aizpagājušās ziemas beigās Rīgā iepazināmies ar kādas Kīnas kompānijas pārstāvi, kas nodarbojas ar finanšu investēšanu Eiropā. Šī kompānija nodarbojās ar Latvijas tirgus izpēti un meklēja vietējos partnerus turpmākai sadarbībai. Sākām satikties, sagatavojām cenu analīzi, paskaidrojām visas nianses, kas ir saistītas ar nekustamo īpašumu iegādi Latvijā, ja to vēlas darīt ārzemnieki... Izstrādājām iepriekšējos sadarbības līgumus. Pēc tam notika rūpīga visu reģistrācijas dokumentu pārbaude. Mūs pētīja gandrīz gadu. Ķīniešu partneris — tā ir biznesa struktūra ar valsts kapitāla klātbūtni. Viņiem ir ļoti svarīgi, lai darījumi notiktu neaizķeroties. Pie sevis, Ķīnā, viņi sniedz garantijas un, ja kaut kas notiek ne tā, kā ir plānots, viņu klienti var atnākt pieprasīt atpakaļ savu naudu. Reāli nekustamā īpašuma objektus mēs sākām piedāvāt ķīniešiem tikai kopš šī gada pavasara.»
Bez lieliem un liekiem izdevumiem
Abi iepriekš minētie runātāji žurnālam m2 un portālam varianti.lv uzsver, ka process no sarunu uzsākšanas līdz darījuma noslēgšanai ar ķīniešiem ir daudz ilgāks nekā ar pircējiem no Krievijas. Tādēļ var teikt, ka spararats tikai sāk uzņemt apgriezienus. Ķīniešu klienti, izmantojot mūsu līdzdalību, Latvijā ir iegājušies gandrīz 30 nekustamā īpašuma objektus. Visi darījumi ir veiksmīgi pabeigti. Uzturēšanās atļaujas atteikumu viņiem nebija. Iepriecina tas, ka pēdējā laikā Ķīnas pārstāvji «iziet uz mums» tieši, nevis ar jau esošo mūsu ķīnas partneru palīdzību. Tas nozīmē, ka šajā milzīgajā valstī aizvien vairāk uzzina par to nekustamo īpašumu jomas produktu, ko piedāvā mūsu valsts,» apmierināti konstatē kompānijas Latio pārstāve.
«Vai daudz ir tādu viesu, kuri atbrauc uz Latviju un neko nenopērk?» vaicājām Vijai Gailītei. «Nedaudz, bet ir,» viņa piekrīt un piebilst, tie galvenokārt vēlas gan atklāt sev Latviju, gan izveidot kādu savu biznesu, bet nav atraduši pievilcīgu nišu.»
Kādus objektus meklē pircēji no Padebešu impērijas? Pagaidām viņi cenšas izvairīties no ļoti lieliem tēriņiem. Visu izdevumu apmērs ir tuvu Imigrācijas likumā noteiktajiem Rīgai un Rīgas plānošanas reģionam uzturēšanās atļaujas izsniegšanai nepieciešamo 100 000 latu (143 000 eiro) robežai. Dzīvokļus un mājas, kas ir dārgāki par 150 000 eiro, viņi pat neskatās. Viņi neinteresējas par jūras un līča piekrasti un Jūrmalu. Puse no viņiem vēlas saņemt uzturēšanās atļauju, investējot 50 000 latu. Tas ir iespējams, ja objekts ir ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona un septiņām Latvijas lielākajām pilsētām.
Ozolnieku pagasts un Cēsis — lūk, divas galvenās apdzīvotās vietas, kur mājas un dzīvokļus pērk ķīnieši, kas nolēmuši investēt 50 000 latu. Vēlāk šie mājokļi tiek izīrēti. Tas viss liecina par to, ka viņiem pats svarīgākais ir uzturēšanās atļauja, bet ieguldījumi Eiropas Savienības valstī ir bonuss. «Atrast investīciju ziņā pievilcīgus un likvīdus objektus par 50 000 latu, lai pircējs varētu pretendēt uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, kļūst aizvien grūtāk,» brīdina Latio speciāliste. «…īnieši ir ļoti saprātīgi pircēji. Par savu naudu viņi vēlas saņemt labus un izremontētus mājokļus.»
Ķīniešiem ir pilnīgi atšķirīgs uzskats par attālumiem. 15-20 kilometri līdz Rīgas centram — tā nav problēma. Bet, kad, pastaigājoties Rīgas centrā pa Brīvības ielu, kādam pircējam tika pateikts, ka tā ir viena no trokšņainākajām Rīgas ielām, viņš smaidot sacīja: «Jūs nezināt, kas pa īstam ir trokšņainas ielas! Pastaigājiet pa jebkuras Ķīnas megapoles centru un tad sapratīsiet!»
Speciālisti, kas strādā ar klientiem no Padebešu impērijas, atzīmē viņu neviltoto un patieso laimi, kad viņi kļūst par tāda mājokļa īpašniekiem, kam ir zemesgabals — kaut vai pavisam neliels.
Ķīnā zeme pieder valstij, un pie mums viņi pirmo reizi savā dzīvē iegūst īpašumā paši savu stūrīti zemes. Arī pilnvērtīgas īpašuma tiesības uz savu mājokli viņi iegūst tikai ārzemēs: Ķīnā, pērkot dzīvokli, cilvēki patiesībā iegūst īres tiesības uz 75 gadiem, kuras pēc tam var pagarināt. Turklāt, vēršoties pret cenu burbuļa veidošanos valsts iekšējā tirgū, valsts ir aplikusi ar augstu nodokli katra nākamā mājokļa iegādi Ķīnā, un tādēļ tikai nedaudzi ķīnieši var nopirkt Ķīnā otru mājokli.
Labs potenciāls
«Vai Ķīnas iedzīvotājiem ir noteikti ierobežojumi iegādāties nekustamo īpašumu ārzemēs?» mēs vaicājām kompānijas Riga Real Estate Ķīnas partnera pārstāvei Annmarijai Ou (att.), kas piekrita sniegt ekspresinterviju žurnālam m2 un portālam varianti.lv.
«Nē, nav. Ja to ļauj cilvēka mantiskais stāvoklis, tad nav nekādu problēmu. Mūsu asociācija jau sen nodarbojas ar nekustamo īpašumu meklēšanu un palīdzības sniegšanu mūsu tautiešiem mājokļa meklējumos Francijā, Spānijā, Zviedrijā... Tieši Francijā es uzzināju, ka Latvija ir sākusi nekustamo īpašumu pircējiem piedāvāt iespēju saņemt uzturēšanās atļauju.»
«Kāds iespaids jums ir izveidojies par mūsu valsti?»
«Visnotaļ labvēlīgs. Mūsu klienti atbrauc pie mums un ir ļoti apmierināti ar redzēto. Rīga ir ļoti skaista, un cenas ir pilnīgi atbilstošas piedāvājamajiem nekustamajiem īpašumiem. ļoti pareizi, ka ir uzsākta uzturēšanās atļauju izsniegšana investoriem. Tas ir labs solis. Pašlaik kaut ko tādu mēģina atkārtot arī Ungārija, bet tur ārzemniekiem ir noteikti uzturēšanās ierobežojumi. Bet Rīga... Manuprāt, Latvijas galvaspilsētai ir liels potenciāls. Un man šķiet, ka mums Ķīnā jūsu valsts būtu jāreklamē vairāk, nekā mēs to darām pašlaik.
«Kādu gada rezultātu, pārdodot Latvijas nekustamos īpašumus saviem klientiem, Jūs uzskatītu par labu?»
(pasmaida — m2) Jo vairāk, jo labāk. Sākumā tie var būt daži desmiti darījumu. Taču atkārtošu vēlreiz: jums ir labs potenciāls.»
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2322
