Ja vairāk melosim, tad ātrāk tiksim pie eiro
5. septembra agrā rītā Latvijas Radio tiešraidē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste deklarēja Latvijas Bankas vīziju par Latvijas iecerēto pāreju uz vienoto Eiropas valūtu.
Kādi tad ir lielie labumi, ko dos pievienošanās eiro? Uldis Rutkaste atbild: «Eiro, pirmkārt, uzlabos valsts kredītreitingus. Eiro... palielina eksportu, palielina ražošanu...»
To nesaka kaut kāds autodidakts, kurš savas sazvērestības teorijas konstruē uz nekompetentiem avotiem, bet gan cilvēks, kas Latvijas Bankas vārdā izklāsta šīs valsts galvenās finanšu iestādes vīziju, kas iegūta pēc «rūpīgas analīzes».
Sāksim ar jautājumu: vai patiešām pāreja uz eiro uzlabo valstu kredītreitingus?
Kā uz šo jautājumu atbild Moody’s Investors Service? Moody’s piešķirtais kredītreitings Latvijai ir tāds pats kā eirozonas valstij Spānijai – Baa3. Jaunajām eirozonas valstīm Slovākijai un Slovēnijai kredītreitings (Baa2) ir zemāks nekā ārpus eirozonas esošajai Lietuvai (Baa1). Savukārt Moody’s versijā ārpus eirozonas esošo valstu – Zviedrijas un Šveices – reitings ir tikpat augsts kā eirozonas līderim Vācijai – Aaa. Tikai Moody’s versijā Zviedrijai un Šveicei prognoze ir stabila, bet Vācijai prognoze ir negatīva. Eirozonā esošās Grieķijas kredītreitinga novērtējumu pārspēj pat uz eirozonu tuvākajā laikā necerošā Baltkrievija.
Labi, pieņemsim – Moody’s ir slikts, jo 3. septembrī pazemināja Eiropas Savienības ilgtermiņa kredītreitinga nākotnes prognozi no stabilas uz negatīvu. Atveram Standard & Poor’s kredītreitingu. Augstākais kredītreitings Standard & Poor’s versijā (AAA) ir visām vecajām ES dalībvalstīm, kas izvairījās no dalības eirozonā, – Dānijai, Lielbritānijai un Zviedrijai.
Vai no tā ir jāizdara secinājums, ka tieši tās ES valstis, kuras nepievienosies eirozonai, tiks pie visaugstākā kredītreitinga?
Vai cilvēks, kurš apgalvo, ka ar dalību eirozonā var tikt pie augstāka kredītreitinga, vispār zina, kādi šobrīd ir kredītreitingi valstīm, kas ir iestājušās un kas izvairījās iestāties eirozonā?
Kritiķi var iebilst, ka lielos kredītreitingus mums nodrošinās Rutkastes piesolītais eksporta un ražošanas kāpums pēc pievienošanās vienotajai valūtai: «Eiro... palielina eksportu, palielina ražošanu...»
Atšķiram jaunāko Eurostat ziņojumu par Eiropas valstu eksporta salīdzinājumiem (nr. 121/2012 ), kas datēts ar 2012. gada 17. augustu.
Šā gada pirmajā pusgadā, vērtējot kopējo valsts eksportu (arī uz citām ES dalībvalstīm), tas visvairāk palielinājās Grieķijai (17%), kas ir eirozonā, un Latvijai (+14%), kas nav eirozonā. Igaunija ar savu straujo pievienošanos eiro spēja palielināt eksportu tikai par 2%. Eksports visvairāk samazinājās Īrijai (–2%), kas ir eirozonā, un Ungārijai (–1%), kas nav eirozonā.
Tālāk! Kā dalība eirozonā ietekmē eksportu uz trešajām valstīm? Eurostat ziņojums vēsta, kā šā gada pirmajā pusgadā mainījās valstu eksports ārpus ES: eksports visvairāk palielinājās Lietuvai (11,3%), kas nav eirozonā, un Grieķijai (+7,3%), kas ir eirozonā. Pēc šā rādītāja vislielākais eksporta kritums ir divām valstīm, kuras abas ir eirozonā, – Maltai (–18,2%) un Kiprai (–9,2%).
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/79204-ja-vairak-melosim-tad-atrak-tiksim-pie-eiro.htm
