Intervija: Pārstāt barot nelegālo būvgružu biznesu
Sandris Točs, speciāli DB, 2015. gada 24. augusts
«Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja jūs izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus,» teic SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.
Ja sabiedrība vienmēr būtu tik apzinīga kā talku un spodrības dienu laikā, jums laikam būtu mazāk darba?
Tīrs ir nevis tur, kur ik pa laikam sakopj, bet tur, kur nemēslo. Ja cilvēki ikdienā rūpējas par savu apkārtni, tad tur nav vajadzīga talka. Kā tautas saliedēšanas pasākums talka ir pozitīva lieta, diemžēl ir daļa cilvēku, kuri talkas izmanto, lai bez maksas atbrīvotos no saviem atkritumiem un gružiem uz citu rēķina. Mēs to ļoti labi redzam, apsekojot punktu pirms un pēc talkas. Piemēram, ja vieta atrodas tuvu garāžu kooperatīvam, tad mēs zinām, ka talkā vāksim riepas un vecu šīferi no tuvējām garāžām.
Jūs runājat par privātajiem, spontānajiem «cūkotājiem». Bet publiski pieejama tāda šokējoša informācija, ka Rīgā katru gadu atklāj 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Tas nav brīnums, jo kādā visiem zināmā sludinājumu portālā intervijas dienā varēja aplūkot 449 sludinājumus par atkritumu izvešanu. Arī ar darba laiku 00 – 24, kas laikam ir būtiski, ja atkritumus tumsā pa taisno ved uz mežu. Te laikam ir runa par veselu nelegālu jeb ēnu rūpalu, jo oficiālu atkritumu izvešanas firmu Latvijā tik daudz vispār nav.
Tieši tā. Viens ir tas, ko var piesārņot atsevišķas privātpersonas – to ir spiesti savākt sētnieki vai citi talkas dienās. Bet otra daļa ir atkritumu izvešanas pelēkais bizness, ar kuru atsevišķi cilvēki pelna. Praktiski viss, ko varam atrast reklāmas sludinājumos ar piezīmi «lēti un ātri izved atkritumus», ir nelegālais bizness. Ja mēs kā nozares vadošie speciālisti aplūkojam šos sludinājumus, tad redzam, ka tajos piedāvātais tarifs ir zem pašizmaksas un pat zem poligonu noglabāšanas tarifa. Likumsakarīgi rodas jautājums – kur nonāk šie atkritumi?
Nesen sabiedrība uzzināja par plašu nelegālo izgāztuvi Spilves lidlauka teritorijā.
Jā, arī šī bija viena no vietām, kur nonāca nelegālā biznesa atkritumi. Piecpadsmit dienu laikā no Spilves lidlauka izvedām vairāk nekā 4000 kubikmetru atkritumus. Mēs ļoti labi redzējām, ka tie nav privātpersonu sanesti. Pēc izvietojuma un apjoma bija saprotams, ka atkritumi izbērti no konteineriem. Arī sastāvs liecināja par to, ka tā bijusi ilglaicīgā procesā organizēta nelegāla darbība. Pēc atkritumiem varēja noteikt to piederību konkrētām fiziskajām personām un organizācijām.
Varbūt atbildība par šo nodarījumu ir pārāk maza, ja tas notiek tik plaši?
Neesmu drošs, ka var teikt, ka paredzēta jel kāda atbildība – neesmu dzirdējis, ka pēdējā laikā būtu pieķerts kāds uzņēmums vai uzņēmējs, kas būtu kaut ko nelikumīgi izgāzis, kaut sludinājumu portālos ir simtiem šādu piedāvājumu. Varbūt masu medijos to neatspoguļo, bet man tiešām nav tādas informācijas, ka kāds būtu pieķerts. Bet vajadzētu.
Atkritumu nozare par maz tiek kontrolēta. Jā, protams, uzņēmumam, kas nodarbojas ar atkritumu pārvadāšanu, ir jāsaņem atļauja. Bet tās saņemšana nav sarežģīts vai finansiāli ietilpīgs process. Būvgružiem ir brīvais tirgus, tie ir nedaudz nost no standarta atkritumu apsaimniekošanas nozares un, tā kā reālajā dzīvē tas netiek kontrolēts, ir uzņēmēji, kuri to izmanto.
No pieredzes spriežot, – mums ir teju 20 būvgružu atkritumu vedēju, un labi ja vienreiz mēnesī kādam no tiem kāds pārbauda dokumentus. Tātad, ja man autoparkā būtu divas vai trīs mašīnas un es pārvadātu būvgružus nelegāli, risks, ka mani noķers, būtu pavisam neliels.
Kam vajadzētu organizēti kontrolēt šo atkritumu un būvgružu izvešanas procesu?
Gribai un rīcībai jānāk no atbildīgajām institūcijām valsts, pašvaldību līmenī, un procesam jātiek reglamentētam. Piemēram, ja būvgružus izved no būvniecības sektora – kā izved. Kā izved, ja māja tiek būvēta vai nojaukta. Jābūt stingram regulējumam, kur nonāks būv- gruži, kas pēc tam ar tiem notiks, un tad stingrai kontrolei – vai tie tiešām tur ir nonākuši.
Nelegālie būvgružu izvedēji pilnīgi atklāti reklamējas sludinājumu portālos. Ja būtu valsts griba, tos taču nebūtu grūti izķert?
Tas, protams, prasītu resursus, bet būtu ievērojami vieglāk, ja sistēma būtu sakārtota. Par atkritumu neatbilstošu apsaimniekošanu būtu jābūt noteiktai bargai atbildībai, tādai, ko grūti apiet. Piemēram, ja noteikts, ka var tikt atņemts transporta līdzeklis, ar kuru pārkāpums veikts, tas situāciju neglābs. Pārsvarā šie komersanti strādā ar diezgan pavecu tehniku. Ņemot vērā viņu klientu bāzi, kas nedomā par vidi un likumīgu rīcību, viņiem tas atmaksājas pat tad, ja reizi gadā viņiem šo ļoti veco transporta līdzekli atņem. Es nemaz nerunāju par izmešu līmeni šīm mašīnām – tās ir aizvēsturiskas. Tāpēc vēlreiz jāakcentē, ka ir jābūt stingram regulējumam, sākot no sākumposma – no atkritumu radītāja. Tāpat jābūt sabiedrības izglītošanai, darbam ar klientu – jāpārliecina, ka nav iespējams darīt savādāk, ka nav iespējams darīt nelikumīgi. Un, ja viņš to dara, tad viņš apzinās atbildību, kas viņam par to būs. Šobrīd atkritumu radītājam nav nekādas atbildības. Ja es būvēju māju un izsaucu nelegālu izvedēju no portālu sludinājumiem, man par to nav nekādas atbildības. Viņš izved atkritumus nezināmā virzienā un pazūd.
Tātad, ja cilvēkam sirdsapziņa ļauj, lūdzu, viņš var ņemt šos sludinājumus un saukt vedējus. Vai mēs, to pasakot, vēl vairāk nemotivēsim izmantot šos nelegālos pasūtījumus?
Ne vairāk, ne mazāk – situāciju labi zina katrs, kurš kaut reizi saskāries ar attiecīgu nepieciešamību! Mēs aicinām cilvēkus, kuri šos atkritumus vēlas izvest, tomēr aizdomāties, kur tie nonāks. Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 24.augusta, laikrakstā Dienas Bizness (8.-9.lpp.)!
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://www.db.lv/sodien-laikraksta/intervija-parstat-barot-nelegalo-buvgruzu-biznesu-436960
