Imantas hakera neizdošana atmaksājas
Deniss Čalovskis, kuru par mata tiesu no izdošanas ASV pasargāja Eiropas Cilvēktiesību tiesa, nu pierāda, ka savai valstij ikviens pilsonis var būt noderīgs. Lai vai kādi grēki aiz okeāna viņam tiktu piedēvēti, šeit – mājās – viņš dara labu darbu.
Par Imantas hakeri dēvētais datorspeciālists pašlaik strādā pie aplikācijas, kas ļaus efektīvāk cīnīties ar bedrēm Latvijas pilsētu ielās, bet pēc laika arī – jebkādām citām komunālām nebūšanām. Atliks vien nofotografēt pilsētnieku ikdienu traumējošo ķibeli, augšupielādēt Čalovska izveidotajā portālā stopbedres.lv, un tālāk ziņojums automātiski nonāks Rīgas domes vai kādas citas pašvaldības Satiksmes departamentā. Ideālā variantā – pēc laika portālā būtu jāparādās fotogrāfijai, kas apliecina bedres aizlāpīšanu vai kādu citu darbu veikšanu. Vai iecere izdosies, rādīs laiks. Taču portāla nosaukums un adrese ir atmiņā paliekoši. Atliek vien latviešu versijā izravēt gramatikas un stila kļūdas, un Deniss pie tā jau strādā. Top arī aplikācija mobilajiem telefoniem. Tad paziņot par nebūšanām varēs ar pāris klikšķiem.
Rīgas domes Satiksmes departaments par viņa aktivitātēm izsakās atzinīgi. Preses sekretāre Ilze Dišlere apstiprina, ka visa informācija tikšot pieņemta, bedres lāpītas, bet par atgriezenisko informatīvo saiti vēl runāt pāragri. Ielu uzturētājiem līgumos nav iekļauts pienākums iemūžināt savus darbus, turklāt svešā interneta platformā. Taču komunikācija varētu mainīties līdz ar departamenta mājaslapas jaunās versijas ieviešanu. Deniss stāsta, ka savas idejas aprakstu izsūtījis vairākām Latvijas pašvaldībām un cer uz atsaucību, jo «bedrēm taču nav ne nacionalitātes, ne politiskās piederības. Tās ir vienkārši jālāpa ciet neatkarīgi no tā, kurš ir pie varas». Bedru dēļ mašīnas bojā piekares, motociklisti mēdz krist, un arī Deniss pats aizraujas ar motobraukšanu. Turklāt neviens taču negrib, lai mamma, ejot mājās, salauž kāju, iekrītot kaut kādā caurumā. Šīs pārdomas tad arī mudinājušas puisi pievērsties bedru apkarošanai. Tvitersabiedrībā vēlīgi ironizē, ka Imantas hakeris tagad sāk «atmaksāt» sabiedrībai par tās sniegto atbalstu grūtā brīdī. Varbūt arī tā. Viņš apzinās, ka nepiedāvā neko superģeniālu, jo līdzīgi projekti citās valstīs jau sen ir pazīstami. Taču nav iemesla, lai tādu neieviestu pie mums. Iedzīvotājiem taču ir nepieciešama atgriezeniskā saite ar savu pašvaldību.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/latvija/riga/116134-imantas-hakera-neizdosana-atmaksajas.htm
