Igaunija no atkritumiem izvilina miljonus
Igaunijā iepakojumu depozītu sistēma darbojas jau astoņus gadus, Latvijā to, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Spūdža ieceres, varētu ieviest 2015. gada 1. janvārī.
Šīs sistēmas piekritēji apgalvo, ka Latvija kļūs tīrāka, jo patērētāji būs ekonomiski ieinteresēti paši savākt un nodot izlietoto iepakojumu, savukārt pretinieki ir pārliecināti, ka šīs sistēmas uzturēšana ir dārga, turklāt visas izmaksas gala rezultātā segs pircējs.
Igaunijā izlietotās pudeles var nodot 1300 vietās, turklāt lielākoties šis process ir automatizēts – valstī darbojas 935 pudeļu pieņemšanas automāti, kas izvietoti galvenokārt pie lielveikaliem. Neatkarīgā pārliecinājās, kā šāds automāts strādā Pērnavā pie veikala Selver. Turklāt pie šī veikala bija novietoti divi pudeļu pieņemšanas automāti, lai iedzīvotājiem nevajadzētu stāvēt rindā. Pēc pudeles ievietošanas automātā tiek izdrukāts čeks, kuru var izmantot norēķinos par pirkumiem. «Iepakojuma depozītu sistēma Igaunijā strādā ļoti labi,» ar lepnumu teic Igaunijas Vides ministrijas Atkritumu departamenta vadītājs Pēteris Eks. Igaunijā tiek savākti un pārstrādāti aptuveni 90% no visām izlietotām PET pudelēm.
Latvijā par nepieciešamību ieviest obligātu depozītu sistēmu runā jau vismaz desmit gadus. Pagājušā gada decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna projekts 2013.–2020. gadam, kurā paredzēta iepakojuma depozītu sistēmas ieviešana 2015. gadā. Ministru kabinetā šī plāna projektu varētu iesniegt februāra sākumā, Neatkarīgo informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Linda Tilta.
Depozītu sistēmas plusi un mīnusi
Igaunijā par vienas PET pudeles nodošanu atpakaļ var saņemt 0,08 eiro (par mazo pudeli 0,04 eiro). VARAM izstrādātajā atkritumu apsaimniekošanas plānā minēts, ka Latvijā depozīta likme tiktu noteikta 4 santīmi par vienu iepakojuma vienību neatkarīgi no pudeles lieluma.
Par katru nopirkto pudeli saņemt atpakaļ 4 santīmus šķiet vilinoši, tačuLatvijas zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis norāda, ka īstenībā depozītu sistēma ir dārga, jo pudeles cenai pieskaitīs ne tikai pašu depozītu, bet arī depozīta sistēmas uzturēšanas izdevumus, pudeļu automāta iegādes izmaksas (viens tāds maksājot aptuveni 30 000 eiro), savākšanas punktu apkopi, apstrādes centru, personāla al
gas – un šo daļu iedzīvotājs neatgūs. «Iepakojumu depozītu sistēma par mūsu pašu naudu piespiež sašķirot atkritumus,» secināja. K. Zakulis. Turklāt depozītu sistēmas ieviešanas gadījumā, visticamāk, celsies atsevišķu produktu cenas, kas savukārt var samazināt šo produktu patēriņu, dodot priekšroku tādiem produktu iepakojumu veidiem, kam netiks piemērota depozītu sistēma.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/pasaule/88160-igaunija-no-atkritumiem-izvilina-miljonus.htm
