ID kartes radīs jaunu vilni
www.varianti.lv
Latvijas uzturēšanās atļaujas (apmaiņā pret investīcijām) ir saņēmuši jau vairāk nekā divdesmit valstu pārstāvji. Vispopulārākais uzturēšanās atļaujas saņemšanas veids ir nekustamā īpašuma iegāde. Imigrācijas likuma labojumu ietvaros ir nopirkti gandrīz viens tūkstotis Latvijas nekustamā īpašuma objektu. Taču jau šoruden šo praksi varētu mainīt.
Šādu notikumu pavērsienu intervijā žurnālam m2 un portālam varianti.lv neizslēdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.
Popularitātes līderis
- Pēdējo divu gadu laikā Imigrācijas likuma labojumi ir iedvesuši dzīvību daudzos mūsu nekustamo īpašumu tirgus segmentos (Atgādinājumam: Imigrācijas likuma labojumi stājās spēkā 2010. gada 1. jūlijā, un saskaņā ar tiem ārzemju investori var pretendēt uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu.). Cik populārs ir šis, tā teikt, produkts - investoru uzturēšanās atļauja?
- Ļoti populārs. Uz nekustamā īpašuma iegādes pamata tikai 2011. gadā vien Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas saņēma 1 263 cilvēki (ārzemju investori un līdz ar to arī viņu љimenes locekļi). 322 uzturēšanās atļaujas noformētas ģimenēm, kuru pārstāvji bija ieguldījuši 200 000 latu mūsu banku subordinētajā kapitālā. Turklāt 89 uzturēšanās atļaujas ir ielīmētas ārzemnieku pasēs, ņemot vērā to, ka viņi ir investējuši finanšu līdzekļus vietējo uzņēmumu kapitālā.
Tādējādi pagājušajā gadā šīs programmas ietvaros ir izsniegtas 1 674 uzturēšanās atļaujas. Salīdzinājumam var minēt, ka pagājušajā gadā Latvijā 4 824 personām uzturēšanās atļauja izsniegta pirmo reizi. Ja no šī skaitļa atskaita to uzturēšanās atļauju skaitu, kuras izsniegtas eiropiešiem, kas ir atbraukuši pie mums strādāt un mācīties, skaidri redzams, ka, salīdzinot ar citiem pamatojumiem, Latvijas uzturēšanās atļauju izsniegšanas ārzemju investoriem programma ir bijusi vispieprasītākā.
Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā uzturēšanās atļauju iesniegumu skaits bija salīdzināms ar 2007. un 2008. gada rādītājiem, kad uz Latviju brauca strādāt daudzi ārzemnieki. Lai arī tagad ārzemnieki pie mums brauc strādāt mazāk, uzturēšanās atļauju iesniegumu skaits pamazām aug. Tagad favorīts numur viens ir tāda nekustamā īpašuma iegāde, kura vērtība saskaņā ar Imigrācijas likumu pārsniedz 100 000 latu, ja runa ir par objektiem Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā un Latvijas septiņās lielākajās pilsētās, un 50 000 latu - pārējās Latvijas vietās. Sākot ar 2010. gada jūliju, ārzemnieki, kas vēlāk lūdza piešķirt uzturēšanās atļauju, jau ir nopirkuši 977 nekustamā īpašuma objektus (līdz marta beigām - m2).
Ap galvaspilsētu
- Kas tie ir par nekustamajiem īpašumiem?
- To vidējā vērtība ir nedaudz lielāka par 148 000 latu (211 000 eiro). Īpašumi pirkti galvenokārt Rīgā un Jūrmalā - notikuši attiecīgi 477 un 328 darījumi. Babītes pagastā - notikuši 40, Mārupē - 14 šādu darījumu. Pagaidām vispieprasītākais no tām Latvijas vietām, kur uzturēšanās atļauju saņemšanai noteiktā nekustamo īpašumu vērtība ir, sākot no 50 000 latu, ir Ozolnieku pagasts, kur notikuši 16 darījumi. Savukārt tādās pilsētās kā Liepāja, Ventspils, Daugavpils un Rēzekne katrā ir reģistrēts ne vairāk par trim darījumiem, kuru mērķis bija iegūt uzturēšanās atļauju. Apgalvojumam, ka ārzemniekus interesē tikai galvaspilsēta un tās tuvākā apkaime, ir savs pamats.
Pamatojoties uz dokumentiem, vislielākā cena, ko uzturēšanās atļaujas pretendents ir samaksājis par nekustamo īpašumu, ir 1,194 miljoni latu. Šāda veida darījumi pavisam ir bijuši trīs, un tie visi ir notikuši Jūrmalā.
- Kuru valstu pārstāvji visbiežāk saņem Latvijas uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām?
- Tie, pirmkārt, ir Krievijas pilsoņi. Šīs programmas ietvaros gandrīz 75% iesniegumu par uzturēšanās atļauju izsniegšanu ir viņu iesniegumi. Divas nākamās lielākās grupas ir Ukrainas un Kazahstānas pilsoņi. Kopumā to ārzemnieku sarakstā, kuri ir izmantojuši Imigrācijas likuma labojumus (tie stājās spēkā kopš 2010. gada vasaras), ir vairāk nekā divdesmit valstu pārstāvju. Kā jau minēju, lielākā daļa ir postpadomju telpas valstu pilsoņi. Taču Latvijas uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām valsts ekonomikā ir saņēmuši arī tādu mums zināmā mērā eksotisku valstu kā Korejas, Sīrijas un Afganistānas pilsoņi Uzturēšanās atļauja ir izsniegta arī 13 Ķīnas pilsoņiem.
Taču vispārībā interese par finanšu investēšanu Latvijā ir lielāka par manis minētajiem skaitļiem. Ne visi, kuri atved naudu uz mūsu valsti, tūlīt pat arī lūdz uzturēšanās atļauju. Tā es spriežu pēc sarunām ar mākleriem. Ir arī tādi ārzemnieki, kuriem pietiek ar parasto Šengenas vīzu. To saņemt ir pat vieglāk, un nav jāvāc tik daudz dokumentu, kā tas jādara uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Uzturēšanās atļauja, manuprāt, vairāk interesē to valstu cilvēkus, kuras nav Eiropas Savienībā. Viņi domā ne tikai par ceļošanu Eiropā atvaļinājuma laikā, bet arī par ilgtermiņa plānu īstenošanu.
Statusa elements
- Vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atseko, vai uzturēšanās atļauju saņēmušie investori dzīvo Latvijā, vai arī viņi šeit tikai laiku pa laikam parādās?
- Tie, kuri ir saņēmusi uzturēšanās atļauju, investējot vietējo uzņēmumu kapitālā, nereti paliek šeit dzīvot vai arī bieži brauc uz šejieni. Nekustamā īpašuma pircēji ierodas atpūsties. Savukārt tie, kuri finanšu līdzekļus ir investējuši banku kapitālā, ierodas Latvijā retāk. Jāsaka, ka lielākā daļa ārzemnieku vēlas saņemt Latvijas uzturēšanās atļauju, lai iegūtu Eiropas Savienībā oficiālu statusu, un nevis tādēļ, lai visu laiku dzīvotu mūsu valstī.
Starp citu, pagājušā gada rudenī notikušais Latvijas Krājbankas krahs nepatīkami sabojāja to uzturēšanās atļauju tēlu, kuras izsniedz uz investīciju Latvijas banku subordinētajā kapitālā pamata. Cilvēki bija ieguldījuši 200 000 latu (285 000 eiro - m2), bet Eiropas likumdošana garantē tikai 100 000 eiro kompensāciju. Taču mēs mēģinām labot situāciju. Nākotnē mēs, visticamāk, atļausim investoriem diferencēt riskus un ieguldīt naudu vairākās bankās, sadalot prasītos 200 000 latus trijās vai četrās daļās.
- Un kā ir ar tiem uzturēšanās atļauju īpašniekiem, kuri, lai saņemtu šo atļauju, bija investējuši naudu Latvijas Krājbankā? Banka taču ir bankrotējusi! Līdz ar to cilvēki, zaudējot savu naudu, ir zaudējuši arī pamatu uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, jo viņiem katru gadu, pārreģistrējot uzturēšanās atļauju, ir jāie-sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē uzziņa, ka nauda joprojām ir bankā. Vai ir daudz cietušo? Ir dzirdētas runas par pusotra desmita investoru.
- Mūsu rīcībā esošā informācija saka, ka Latvijas Krājbankā bija tikai trīs 200 000 latu noguldījumi, ko bija veikuši ārvalstu pilsoņi, kas pēc tam kopā ar saviem ģimenes locekļiem saņēma Latvijas uzturēšanās atļaujas. Pilsonības un migrācijas pārvalde pieņēma lēmumu nodrošināt šiem cilvēkiem uzturēšanās atļaujas pārreģistrāciju visus piecus gadus, ja viņi savu naudu nav saņēmuši no bankas atpakaļ. Attiecīgo informāciju katru gadu, pārreģistrējot uzturēšanās atļaujas, mēs pieprasīsim no bankas administratora. Ja naudu viņi būs saņēmuši, pat ja tā nebūs pilna summa, bet tikai ar likumu garantētie 100 000 eiro, tad pamata turpmākai uzturēšanās atļaujas pagarināšanai nebūs.
Gaidāms karsts rudens
- Vai uzturēšanās atļauju izsniegšanas investoriem programmu ir nodomāts slēgt? Šis temats laiku pa laikam parādās parlamentā.
- Uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām vai, precīzāk, likuma pants, kas atrunā nekustamos īpašumus, ir nepopulārs iepriekšējās Saeimas lēmums. Latvijas parlamentā bija un joprojām ir partijas, kas labprāt svītrotu šo Imigrācijas likuma pantu. Tās par to atgādina, kad vien ir tāda iespēja. Un tiklīdz likumu atkal atvērs, šis jautājums būs ietverts dienas kartībā.
- Un kad tas ir gaidāms?
- Pašlaik Imigrācijas likumā ir jāievieš grozījumi, kas atvieglos vīzu izsniegšanu ārzemju kravu pārvadātājiem. Tādēļ jau šoruden Imigrācijas likumu noteikti atvērs. Domājams, ka tad vairākas partijas atkal ierosinās svītrot Imigrācijas likuma normas par uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret investīcijām. Ar ko tas beigsies? Tā nav mana kompetence. Tas būs politisks lēmums.
Latvijas labumam
- Es labi saprotu, ka esat valsts amatpersona. Tomēr gribētu uzzināt Jūsu personisko viedokli par šo jautājumu.
- Svītrot vai nesvītrot no likuma pantu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu uz nekustamā īpašuma iegādes pamata? Teikšu tā - pirms diviem gadiem tas nebija slikts lēmums. Nauda, kas kopā ar ārzemniekiem atnāk uz mūsu valsti, palīdz mūsu iedzīvotājiem risināt savas finanšu problēmas sarežģītā ekonomikas situācijā. Daudziem izdevās dzēst kredītsaistības, jo bija iespēja pārdot dzīvokli vai māju. Tā kā tam ir arī sava pozitīva puse. Ja mēs konstatēsim, ka ārzemnieki izpērk pārāk daudz nekustamo īpašumu, uzturēšanās atļauju izsniegšanai uz nekustamā īpašuma iegādes pamata, iespējams, ieviesīs kādu kvotu. Vai arī ieviesīs jaunas prasības, lai ārzemnieks ne tikai nopirktu māju vai dzīvokli un būtu saistīts ar Latviju vienīgi ar šo nekustamo īpašumu, bet arī ar kaut ko vairāk.
- Šim nolūkam taču ir paredzēts Imigrācijas likuma pants, kas paredz iespēju saņemt uzturēšanās atļauju, investējot Latvijas kompāniju kapitālā vairāk nekā 25 000 latu.
- Tas tā ir. Tomēr šajā pantā ir vēl viena norma: nepieciešamība samaksāt ne mazāk par 20 000 latu nodokļos no firmas darbības rezultātiem. Tādēļ nekustamā īpašuma iegāde ir vienkāršāks un līdz ar to arī populārāks ceļš. Atkrīt nepieciešamība pierādīt, ka valstij no ārzemnieka ir kāds labums. Pietiek nopirkt dzīvokli, samaksāt vienreizēju valsts nodevu Zemesgrāmatai - un viss! Gribētos taču, lai valstij labums no Imigrācijas likuma grozījumiem būtu lielāks.
- Vai politiku attiecībā pret ārzemniekiem diktē Eiropas Savienība? Vai no Briseles puses nav bijis pretenziju par to, ka Latvija izsniedz uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi? Vecā Eiropa tā taču nedara.
- Eiropas Savienība var prasīt tikai jau spēkā esošu direktīvu ievērošanu, piemēram, saistībā ar ģimeņu apvienošanos, studentiem, zinātniekiem utt. Tiek gatavota direktīva par sezonas strādniekiem. Bet visas pārējās sfēras, ko Brisele nereglamentē, ir mūsu valsts iekšēja lieta. Kad mēs pieņēmām Imigrācijas likuma labojumus, kas dod iespēju saņemt uzturēšanās atļauju uz nekustamā īpašuma iegādes pamata, paši izstrādājām visas tā normas. Mūs virzīja vēlēšanās atrast mūsu valstij labumu. Tie 200 miljoni eiro (pēc stāvokļa 27. martā summa bija 140,9 miljoni latu - m2), ko uzturēšanās atļauju saņēmēji iztērēja nekustamo īpašumu iegādei, ir labs rezultāts.
Atteikums
- Bet ir taču bijuši arī uzturēšanās atļaujas atteikumi. Visskaļākais bija bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova gadījums. Vai ir pieejama atteikumu statistika? Kas ir galvenie atteikuma iemesli?
- Jurija Lužkova gadījumu es nekomentēšu - pārāk skaļš vārds. Un tāda veida atteikums ir bijis tikai viens, šķiet, tādēļ arī to bieži piemin prese. Kopš Imigrācijas likuma labojumu stāšanās spēkā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzturēšanās atļauju izsniegšanu investoriem ir atteikusi 18 reižu. 16 gadījumos tas ir bijis saistīts ar nekustamo īpašumu izsniegšanu. Cilvēki mēģināja, tā teikt, piekrāpt valsti. Zināmākais gadījums, par kuru daudz rakstīja, bija gadījums, kad kāds ārzemnieks par 100 000 latiem it kā pārdeva savas ģimenes loceklim 3 m2 liela dzīvokļa platību. Tagad tas nav iespējams, jo Imigrācijas likums šādus gadījumus izslēdz. Cilvēks uzturēšanās atļaujas pārreģistrāciju nesaņēma, un, spriežot pēc tā, ka mūsu lēmums netika pārsūdzēts, pats labi saprata, kāpēc tas tā notika.
Kopš pagājušā gada nekustamā īpašuma pirkšanai mēs esam noteikuši papildu prasību: tā kadastra vērtībai Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā un valsts lielākajās pilsētās jābūt ne mazākai par 30 000 latu. Ja redzam, ka iesniegumā norādītā dzīvokļa vērtība ir 100 000 latu, bet patiesībā tā «nevelk» pat līdz 30 000 latu, ko apstiprina objekta kadastra vērtība, mēs atsakām.
Vēl viena kļūdu grupa ir saistīta ar nekustamo īpašumu pirkšanu no ārzemju kompānijām. Likums skaidri nosaka, ka pirkt var tikai no mūsu valsts pilsoņiem un nepilsoņiem, kam jau ir Latvijas uzturēšanās atļauja, vai no Latvijā reģistrēta uzņēmuma. Ja nekustamais īpašums pieder, piemēram, norvēģu uzņēmumam un nauda pēc darījuma noslēgšanas aizplūst uz Skandināviju, tad Latvijai no tā nav nekāda labuma.
Ja ne uzturēšanās atļauja, tad vīza
- Ja paraugāmies uz nekustamo īpašumu cenu robežām, kas ļauj ārzemniekiem pretendēt uz Latvijas uzturēšanās atļaujas saņemšanu, tad konstatējams, ka Imigrācijas likums stimulē tikai dārgo nekustamo īpašumu segmentu. Bet kā ir ar citiem segmentiem? Vai, piemēram, Liepājā vienistabas dzīvokļa iegāde, kas tagad maksā nieka četrus vai piecus tūkstošus latu, dod kaut kādus bonusus?
- Jā, Latvijas vēstniecībā noformētā Šengenas vīza ir bonuss. Tomēr tas nevar būt vienīgais iemesls ieceļošanai Latvijā, to var tikai izmantot kā labu pamatojumu, lai apstiprinātu, kur ārzemnieks dzīvo, ko viņš dara un kā ir saistīts ar šo valsti. Pirmajā gadā šādam pircējam noformē vienreizēju vai divreizēju ieceļošanas vīzu. Pēc tam, ja nav nekādu pārkāpumu, viņam var izsniega daudzkārtēju vīzu gadam, diviem vai pieciem gadiem. Lēmumu pieņem Latvijas vēstniecības Konsulārās daļas pārstāvis. Apdrošināšana ir, naudas pietiek - brauc uz Latviju un ceļo Šengenas valstīs, nepārsniedzot 90 dienu pusgada laikā. Taču nevar teikt, ka ārzemniekus īpaši interesētu Liepājas vai Ventspils lētie nekustamie īpašumi. Un es saprotu, kāpēc viņi izšķiras par labu dārgākai uzturēšanās atļaujai. Tas ir prestižāks un solīdāks produkts. Pats formulējums «uzturēšanās atļauja Eiropas Savienībā» iepriecina Krievijas vai Kazahstānas pilsoņus. Jo vairāk tāpēc, ka, sākot ar 2012. gada 1. aprīli, Latvijas uzturēšanās atļauja būs nevis pases ielīme, bet gan pilnvērtīga Eiropas Savienības parauga identifikācijas (ID) karte. Ar to ir atvērtas visas Šengenas līguma valstis. Domāju, ka šajā sakarībā var gaidīt postpadomju telpas ārzemnieku intereses palielināšanos par mūsu valsts uzturēšanās atļaujas iegūšanu apmaiņā pret investīcijām.
Maira Roze: «Ārzemnieki, kas iegādājas Latvijas nekustamos īpašumus, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, manuprāt, nerada briesmas mūsu valstij. Absolūtajā vairākumā gadījumu viņi ir ļoti izglītoti, likumpaklausīgi un inteliģenti cilvēki.»
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.varianti.lv/sakums/articles/show/2234
