Gudrona dīķu sarežģījumi noslepenoti
Kopš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs paziņoja, ka iestrēgušo Inčukalna gudrona dīķu projektu ņem savās rokās, informācija par Latvijas vienīgo patieso vides problēmu tiek slēpta.
Neatkarīgajai zināms, ka notikušas vairākas starptautiska līmeņa sanāksmes. Attiecībā uz gudrona pārstrādē izmantojamajām metodēm kaut kādas vienošanās it kā panāktas, taču par sadārdzinājumu un laika grafikiem – nē.
Padomju Latvija
Joprojām ticama ir versija, ka 14,26 miljonu lielais Eiropas Savienības līdzfinansējums nosvils, bet piķa melnais naftas atkritumu, sērskābes un šķīdinātāju sajaukums turpinās sūkties uz Gauju. Vienam no projekta līgumslēdzējiem – Valsts vides dienestam – par sarežģījumiem projektā ministrs aizliedza runāt jau vasaras sākumā, un tagad arī pati ministrija piekopj klusēšanas taktiku. Katrā ziņā pāris mēnešu vecas preses relīzes virsraksts «E. Sprūdžs: ir jāpanāk būtisks paātrinājums Gudrona dīķu projekta realizācijā» pēc būtības nepasaka neko jaunu un tikpat labi varētu būt rakstīts 1988. gadā. Arī toreiz padomju vides ierēdņi izteicās vēlējuma formā – solīja gudronu izmantot ceļu būvē, sapumpēt zemē, apbērt un apmežot, bet nenieka neizdarīja. Šos melus plaši aprakstīja laikraksts Padomju Jaunatne. Kādreizējā žurnāliste Ieva Rekšņa atminas: «Viņi solīja, ka likvidēs tos gudrona dīķus, taču sākās pārmaiņu laiks, un tad visiem kļuva svarīgs omons... nu kādi tur dīķi.» Padomju milicijas supervienība Latvijas brīvību neapdraud jau pāris gadu desmitus, bet dīķu problēma nav atrisināta.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/101664-gudrona-diku-sarezgijumi-noslepenoti.htm
