Gada beigās sarūk Euribor likmes
Jānis Šķupelis, 2011. gada 27. decembris
Šodien Latvijas kredītņēmēju vidū populārās trīs mēnešu termiņa starpbanku likmes vērtība saruka līdz 1,396% atzīmei. Pēdējo reizi tik zema trīs mēnešu Euribor likme bija šā gada maija sākumā.
Euribor likmju vērtību došanos zemāk stimulējusi aktīva Eiropas Centrālās bankas darbība. Tā novembrī un decembrī samazinājusi eiro bāzes procentlikmi. Turklāt pagājušajā nedēļā ECB veica bezprecedenta pasākumu, ko atsevišķi eksperti jau nodēvējuši par kvantitatīvo mīkstināšanu ECB stilā. Proti, ECB eirozonas starpbanku tirgū izsolīja kredītlīdzekļus 489 miljardu eiro apmērā. Kredītlīdzekļu termiņš ir trīs gadi ar iespēju atmaksāt pēc viena gada. Procentu likme kredītiem būs vidējā ECB refinansēšanas likme periodā līdz kredītu dzēšanai. Pašlaik ECB bāzes likme ir 1%, un ir liela varbūtība, ka tā vismaz tuvākā gada laikā šo līmeni nepārsniegs.
ECB mērķis, aizdodot bankām šo naudu, ir stimulēt izsniegt kredītus biznesam un patērētājiem, atvieglot situāciju naudas tirgū, palielināt uzticību bankām un veicināt kredītiestādes par iegūto naudu iegādāties Spānijas un Itālijas parādzīmes, kas nomierinās finanšu tirgus (kaut kur šai milzīgajai naudas summai būs jānoguļas). Vai visi šie mērķi tiks sasniegti, skaidrības nav. Tiesa gan, šis ir nozīmīgs solis, lai nedaudz mazinātu neskaidrību un pierādītu, ka ECB gatava darīt daudz (jeb apgādāt bankas ar nepieciešamo likviditāti), lai saglabātu eirozonas stabilitāti.
«Ar šādu izsoli ECB pastarpināti atbalsta grūtībās nonākušās eirozonas valstis, tai pašā laikā ļaujot bankām nopelnīt. Proti, bankām ir iespēja aizņemties naudu no centrālās bankas par 1% gadā un tālāk caur parādzīmēm aizdot naudu valdībām jau par daudz augstākiem procentiem. Tādā veidā centrālā banka kārtējo reizi apiet aizliegumu sniegt tiešu atbalstu eirozonas valstu valdībām,» skaidro Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.
Tiesa gan, lielais pieprasījums pēc ECB līdzekļiem liecina par banku atkarību no ECB. Valdot šādam fonam, pati ECB norādījusi, ka šo atkarību būs grūti izārstēt. «Šāds liels pieprasījums pēc centrālās bankas finansējuma liecina gan par savstarpējo banku neuzticēšanos Eiropā, gan arī par investoru piesardzību, aizdodot naudu Eiropas bankām. Visi to lieliski redz, un, tā kā nākamgad Eiropas bankām saviem investoriem ir jāatmaksā parādi vairāk nekā 600 miljardu eiro apmērā, tad tās, iespējams, jau pašlaik uzkrāj līdzekļus šim mērķim. Pašreizējā situācijā ar aspirīnu vien neiztikt, un ir nepieciešamas kādas stiprākas zāles. Tādēļ ļoti pozitīvi, ka centrālā banka strādā, lai dažādos veidos atvieglotu iespējas bankām rast sev tik nepieciešamo finansējumu,» norāda P. Stepiņš.
Liela daļa ECB līdzekļu aizplūdusi uz Franciju – aptuveni 150 miljardi eiro. Gan Itālijas, gan Spānijas bankas ECB līdzekļus piesaistījušas aptuveni 100 miljardu eiro apmērā.
Šodien saruka arī garāka termiņa Euribor likmes. Tā sešu un gada termiņa Euribor likmes saruka attiecīgi līdz 1,648% un 1,979% atzīmēm.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/investors/banku-likmes/gada-beigas-saruk-euribor-likmes-250035
