FKTK: lai uzsāktu Krājbankas bankrota procedūru, kreditoru sapulce nav jāsasauc
Jānis Rancāns, 2012. gada 17. februāris
Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG iesniegto maksātnespējas risinājumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinās vai noraidīs nākamajā nedēļā. FKTK uzsver, ka, lai uzsāktu bankrota procedūru, kreditoru sapulce nav jāsasauc.
Gadījumā, ja FKTK apstiprinās administratora lēmumu, tad maksātnespējas administrators sniegs pieteikumu tiesā, un tiesa lems par bankrota procedūras uzsākšanu. FKTK norāda, ka šādā gadījumā kreditoru sapulce nav jāsasauc. Ja administratora piedāvātais risinājums būtu bijusi bankas sanācija – tad saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 179. panta (1) prasībām sanācijas procesa sākšana būtu jāapstiprina gan komisijai, gan kreditoru sapulcei, norāda FKTK.
Bankrota procedūras gadījumā, pirmais prasītājs, kas saņems līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas, ir Noguldījumu garantiju fonds (NGF), skaidro komisija. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t. sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.
Šāds bankrota procedūras regulējums un minētā kreditoru rinda ir noteikta, lai NGF kā valsts garantiju mehānisms nodrošinātu finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazo noguldītāju intereses, garantējot tiem izmaksas līdz 100 tūkstošiem eiro, norāda FKTK.
Komisija uzsver, ka NGF ir veidots nevis kāda konkrēta indivīda, bet visas sabiedrības interešu aizsardzībai, jo valsts (nevis NGF) garantē ikvienam bankas klientam atlīdzību līdz 100 tūkstošiem eiro, neatkarīgi no tā, vai konkrētajā brīdī NGF ir pietiekami līdzekļu.
Gadījumos, kad fondā uzkrāto līdzekļu nepietiek, lai izmaksātu visiem noguldītājiem pienākušos garantēto atlīdzību, kā tas bija Krājbankas gadījumā, ar FKTK starpniecību tie tiek nodrošināti, aizņemoties no valsts, kas arī tika darīts, uzsver komisija.
Db.lv jau vēstīja, ka vairākas privātpersonas Satversmes tiesā iesnieguši sūdzību par Kredītiestāžu likuma vairāku normu, kā arī Civilprocesa likuma neatbilstību Satversmei.
«Kreditoru sapulce nav sasaukta, un personām, kuras Latvijas Krājbankas bankrota gadījumā zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, netiek dota iespēja lemt par to atgūšanas,» skaidro Satversmes tiesā iesniegušo vairāku privātpersonu pārstāvis – zvērināts advokāts Egils Radziņš. Viņš norāda, ka tādējādi tiek aizskartas personu tiesības uz savu īpašumu, kuras notiprinātas Satversmē.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/finanses/bankas/fktk-lai-uzsaktu-krajbankas-bankrota-proceduru-kreditoru-sapulce-nav-jasasauc-252278
