Ēku energoefektīvitāte -iespēja uzlabot savu dzīvojamo vidi un samazināt maksājumus
Ēku energoefektīvitāte -iespēja uzlabot savu dzīvojamo vidi un samazināt maksājumus
«Enerģija un pasaule»
04.05.2005
Ja vēl pirms trim četriem gadiem par energoefektivitāti bija dzirdējis tikai retais Latvijas iedzīvotājs, tad šobrīd par to, kā padarīt efektīvākas dzīvojamo un privātmāju ekspluatācijas izmaksas, domā aizvien vairāk namīpašnieku un namapsaimniekotāju. Tomēr, ja salīdzinām Latvijas aktivitāti un paveikto māju renovācijas jomā ar citam Eiropas valstīm, esam krietni atpalikuši. Šobrīd mūsu valstī ir daudzi desmiti tūkstoši ēku, kas celtas 20. gs. 50.-90. gados un kurām būtu nepieciešami renovācijas pasākumi.
Cilvēkiem būtu jāapzinās, ka māju energoefektivitātes pasākumiem ir virkne būtisku priekšrocību.
- Tiek samazināti izdevumi par siltumu, elektroenerģiju.
- Ēka iegūst jaunu, pievilcīgu izskatu, tās vērtība tirgū paaugstinās.
- Tiek pagarināta mājas ekspluatācija.
Kāpēc nepieciešams veikt ēku renovāciju pēc iespējas ātrāk?
- Ik gadu, līdz ar mājas novecošanu, palielinās nepieciešamo ieguldījumu apjoms.
- Šobrīd būvniecības darbi izmaksās krietni mazāk nekā iepriekš.
- Siltumenerģijas tarifu pieaugums būs vērojams arī turpmāk.
Lai renovācijas pasākumi dotu gaidīto rezultātu,
- ieteicams veikt ēkas energoauditu, lai noteiktu konkrētai mājai veicamo darbu apjomu un pieņemtu pārdomātus lēmumus efektīvu ieguldījumu veikšanai. Bet, lai saņemtu kredītu, energoaudits nav obligāts;
- svarīgi izvēlēties celtniecības darbu veicējus! Lētāk ne vienmēr nozīmē labāk;
- jāizvērtē iespēja piesaistīt būvuzraugu;
- ieteicams veikt celtniecības darbu apdrošināšanu;
- nepieciešams saskaņot aizdevuma līguma un celtniecības darbu apmaksas nosacījumus.
Šobrīd, kad ekonomiskā situācija neļauj daļai Latvijas iedzīvotāju iegādāties jaunu mājokli, ēku renovācijas jeb energoefektivitātes pasākumi ir laba iespēja, kā uzlabot savus dzīves apstākļus un pagarināt ēkas dzīvi. Šeit gan jānorāda, ka vēl joprojām aktuāls ir jautājums, vai iedzīvotāji ir/būs gatavi ņemt kredītus māju siltināšanai? Lai arī siltumenerģijas tarifs pēdējo trīs gadu laikā palielinājies vairāk nekā 2 reizes un ar mājokļu siltināšanu iespējams samazināt siltumenerģijas izdevumus par 30-40%, tomēr iedzīvotājiem jārēķinās, ka sākotnēji varētu pieaugt kopējie izdevumi par mājokli saistībā ar renovācijai ņemto kredītu. Tāpat joprojām vislielākais šķērslis iedzīvotāju vienotai rīcībai ir savas un «ne savas» teritorijas dalīšana — savā dzīvoklī ikviens ir gatavs uzturēt tīrību, taupīt siltumu, veikt remontdarbus, taču, izejot pa sava dzīvokļa durvīm, cilvēkiem nerūp ne koplietošanas telpu tīrība, ne siltums utt. Cilvēkiem vēl joprojām trūkst apziņas, ka māja, kurā dzīvo, pieder visiem tās iedzīvotājiem un kopīgi par to arī jārūpējas. Tieši tāpēc māju apsaimniekotājiem vai māju vecākajiem ir tik grūti saņemt māju iedzīvotāju nepieciešamo atbalstu, lai uzsāktu renovācijas darbus.
Jāuzsver arī, - lai iedzīvotāju aktivitātes energoefektivitātes jomā notiktu daudz intensīvāk, neiztikt arī bez valsts atbalsta, jo:
- vēl joprojām kopīpašums netiek uztverts kā īpašums, daudzos gadījumos izpratne par īpašumu beidzas aiz sava dzīvokļa durvīm;
- daļai iedzīvotāju ir kredītsaistības un lielāki komunālie rēķini sagādātu galvassāpes;
- 25% no visām ir pensionāru mājsaimniecības, kuru rocība nav liela, un mājas energoefektivitāte noteikti nav viņu prioritāte.
Lai veicinātu energoefektivitātes pasākumus Latvijā, jau šā gada trešajā ceturksnī iedzīvotājiem būs pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi daudzdzīvokļu māju siltināšanai programmā «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi». Kopējais pieejamais finansējums būs 16,6 miljonu latu apjomā. Šī summa būs pietiekama daļai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes pasākumiem, tāpēc nepieciešams papildus valsts finansiāls atbalsts, kas tādējādi dotu arī lielāku labumu Latvijas ekonomikai. Tiktu nodrošināts darbs vietējiem būvniekiem, mazāk būtu jāimportē dabasgāze, un Latvijā tiktu sakārtota vide un liels skaits mājokļu.
Maldīgs ir priekšstats, ka bankas ir pārstājušas kreditēt un nepiešķir finansējumu arī ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. SEB banka turpina sadarbību, kreditējot gan uzņēmējus, gan privātpersonas un, protams, piešķiram kredītus mājas renovācijai līdz pat 100% no projekta kopējās summas. Renovācijas kredīta gadījumā tiek vērtēta konkrētās mājas maksātspēja, esošās parādsaistības par elektrību, siltumu, ūdeni u.c. komunālajiem pakalpojumiem, kopējā mājas platība, kāda veida energoefektivitātes pasākumus paredzēts veikt, kā arī projekta kopējās izmaksas.
Nosacījumi SEB bankas finansējuma saņemšanai energoefektivitātes pasākumu veikšanai
-Nepieciešama vismaz 75% mājas iedzīvotāju piekrišana energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kredīta ņemšanai un nepieciešamības gadījumā apsaimniekošanas maksas paaugstināšanai.
-Jābūt apzinātam nepieciešamo veicamo darbu plānam, kas dos vislielāko atdevi ilgtermiņā - nav vienas receptes, kas derētu katrai mājai. Vienai mājai pietiks ar to, ka iedzīvotāji neatstās kāpņutelpas un pagraba logus vaļā, aizvērs durvis,— citai mājai nepieciešams savest kārtībā komunikācijas sistēmu un noregulēt siltuma padeves sistēmu, vēl citai ir nepieciešams nosiltinat sienas un nomainīt jumtu.
-Parādu apjoms par apsaimniekošanu, siltumu un ūdeni nedrīkst pārsniegt 15% no kopējiem piestādītiem rēķiniem vidēji gadā. Kredīta atmaksas avots ir dzīvokļu īpašnieku maksājumi par apsaimniekošanu.
-Ja no līdzšinējās apsaimniekošanas maksas nav iespējams segt kredīta maksājumu, kredīta atmaksa iespējama, palielinot apsaimniekošanas maksu par m2 atbilstoši aizdevuma summai, procentiem un termiņam.
- Kredīta nodrošinājums ir nākotnes naudas plūsma (debitoru parādi) un depozīts vismaz viena kredīta maksājuma apmērā.
-Svarīgi, ka nav nepieciešama dzīvokļu ieķīlāšana un dzīvokļu īpašnieku personīgais galvojums.
Būtiski, ka 2009. gada 10. februāri Ministru Kabinets apstiprinājis MK noteikumu projektu par aktivitāti «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi». Kopējais aktivitātes finansējums 16, 6 miljoni latu. Aktivitātes ietvaros tiks segti līdz 50% no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas. Vienas mājas siltināšanai maksimāli pieļaujamais atbalsta apjoms plānots līdz 100 000 latiem, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.
Ja māja ir skaista, sakopta, silta, tad kāpēc meklēt dzīvokli jaunceltnē, kur maksājumi būs vēl lielāki un māja būs pustukša? Tāpat brīdī, kad būs vēlme ko mainīt, nekustamā īpašuma vērtība renovētā mājā ir krietni augstāka.
Ir virkne jau pozitīvu piemēru vairākās Latvijas pilsētās, kur ēku energoefektivitātes pasākumi jau notikuši un iedzīvotāji jau gūst labumu. Tāpēc gribam iedrošināt ikvienu daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju vēlēties dzīvot labāk!
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/161050
