Db viedoklis: Mūžīgā problēma ar ārvalstu investīciju piesaisti Latvijā
Dienas Bizness, 2012. gada 27. aprīlis
Lielākā daļa ārvalstu investoru ir apmierināti ar Latvijā notiekošajiem procesiem, un kopumā arī potenciālo ieguldītāju iespaids par mūsu valsti un tās investīciju vidi ir labs - šāds uzskats pēdējā laikā tiek proponēts publiskajā telpā.
Tomēr realitāte ir salīdzinoši skaudrāka - ne viens vien šeit strādājošais ārvalstu uzņēmums skatās kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas virzienā, bet kompānijas, kam vēl nav sava biznesa Latvijā, nebūt neraujas šeit tādu veidot, priekšroku dodot kādai citai valstij.
Iemesls tam ir vienkāršs - nesenā pagātnē tieši Latvijas investīciju vidē ir noticis šis tas tāds, kas gan esošajiem, gan potenciālajiem investoriem liek skatīties uz mūsu valsti ar zināmām bažām. Piemēram, krahu piedzīvojušo Latvijas krājbanku tika nolemts likvidēt, kā arī ar valdības lēmumu tika pārņemtas privātajam akcionāram piederošās aviokompānijas airBaltic kapitāldaļas, vēstures mēslainē aizslaukot tās ilggadējo šefu, starp citu, vācieti, Bertoltu Fliku. Nav runa par to, ka šajos un droši vien arī vairākos citos gadījumos valdība būtu pieņēmusi nepareizu izšķirošo lēmumu. Problēmas sakne ir meklējama divos galvenajos virzienos.
Pirmkārt, Latvija allaž ir izturējusies pret investoriem ļoti nekritiski. Pasaulē, it īpaši ekonomiski attīstītajās valstīs, pilnīgi normāla ir prakse, ka valsts pirms līguma slēgšanas ar investoru par kāda uzņēmuma pārdošanu vispirms rūpīgi izpēta viņa reputāciju, paturot iespēju tieši konkrētajai personai atteikt darījumu. Mūsu valsts šajā jomā ir bijusi ļoti nekritiska, un rezultātā jau minētā banka nonāca tāda cilvēka ietekmes sfērā, kurš nekādi nevar lepoties ar labu reputāciju starptautiskā līmenī. Rezultāts tam jau ir labi zināms - joprojām tiek mēģināts novērst Krājbankas kraha sekas. Otrkārt, uzņēmumos, kuros kapitāldaļu vai akciju kontrolpakete ir valsts īpašumā, jābūt profesionālai padomei, kam tad arī jāuzrauga, kādi procesi notiek attiecīgajā uzņēmumā, jau pašā saknē novēršot iespējamo problēmu veidošanos. Piemēram, ka valdes priekšsēdētājs var uzvesties kā ķeizars savā ciemā, pat it kā neinformējot padomi, ka gatavojas pārdot uzņēmuma zīmolu. Ielaižot šādas problēmas, jārēķinās ar to, ka vēlāk, kad jautājumus jau nāksies risināt ar radikālākām metodēm, kādam būs dota iespēja staigāt apkārt pa pasauli, kladzinot, cik slikta Latvijā ir investīciju vide. Lai to panāktu, beidzot jāpārstāj par lielākajiem profesionāļiem teju jebkurā jomā saukt politielikteņus, kuru iemīļotākā profesija ir «būt par deputātu» vai vismaz ierakstīties kādas lielas kompānijas padomē.
Latvijai nenoliedzami ir jāveic nopietns darbs, lai arī turpmāk piesaistītu ārvalstu investīcijas, radot tam labākos nosacījumus, taču tas jādara, formulējot un arī ievērojot konkrētus spēles noteikumus, kas būstu saprotami un pieņemami visām pusēm. Pretējā gadījumā arī turpmāk būs jārēķinās ar gadījumiem, kad Latvijas valdība attiecībā uz kāda nestora darbību ir spiesta dzēst ugunsgrēku, bet tas nekautrēsies apgalvot, ka ir «uzmests».
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-muziga-problema-ar-arvalstu-investiciju-piesaisti-latvija-370796
