Būtu tikai, kam dot
Latvijas bankas ar prieku kreditētu Latvijas iedzīvotāju mājokļu iegādi – ar finanšu resursiem tām nav nekādu problēmu. Vienīgā nelaime ir tā, ka valstī nav paradījušās iedzīvotāju grupas, kuru uzkrājumi un ienākumi ļautu pretendēt uz hipotēkas aizdevumu saņemšanu. Šādu viedokli konferencē " Kā attīstās Latvijas nekustamo īpašumu tirgus?" pauda Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts. Apstiprinot savus vārdus, viņš minēja šādus datus: 2011. gadā algu virs 500 latiem mēnesī saņēma tikai 28% Latvijas iedzīvotāju, bet virs 1 000 latiem mēnesī – tikai 6,6%. Jāņem vērā arī tas, ka lielākai daļai iedzīvotāju ar augstiem (pēc Latvijas mēriem) ienākumiem mājoklis jau ir, vai arī ir kredītsaistības. Tādēļ jauni potenciālie hipotēkas aizdevuma pretendenti, kas atbilstu visām banku prasībām, ir liels retums. Pēc Daiņa Stikuta vārdiem vidēji statistiskais ienākumu minimums, lai varētu pretendēt uz hipotēkas kredīta saņemšanu un lai banka to izskatīti pozitīvi, ir vismaz 500 lati mēnesī.
Tālāk analizējot Latvijas nekustamo īpašumu tirgus perspektīvas, Swedbank vecākais ekonomists ieteica pievērst lielu vērību demogrāfijas jautājumam. Laikā no 2001. līdz 2011. gadam gandrīz visos Latvijas reģionos ir samazinājies iedzīvotāju skaits. Vislielākais iedzīvotāju aizplūdums ir fiksēts Rīgā (–60 000 cilvēku) un Latgalē (–50 000 cilvēku). Un tas nozīmē, ka palielinās tukšojošā dzīvojamā fonda apjoms. Kā lai būvē, ja tepat līdzās daudzi dzīvokļi stāv tukši?!
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/269984
