Brāķis maksātnespējas likumā liek kreditoriem pievērst īpašu uzmanību
Egons Mudulis, 2012. gada 18. janvāris
Komersantam, kurš saņem kreditora brīdinājumu par tā nodomu iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ir jāizturas augstākā mērā atbildīgi, uzsver zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Jānis Jurkāns.
«Īpaši, ja runa ir par tādu parādu, kurš komersanta ieskatā vispār nepastāv, ir ticis samaksāts vai citādā veidā izpildīts, vai arī ir vērtējams vismaz kā strīdīgs,» tā viņš, piebilstot, ka tādos gadījumos nekavējoties ir jāveic nepieciešamās darbības savu tiesisko interešu aizsardzībai. SIA Palink lieta parāda, ka pēc jaunā Maksātnespējas likuma normām, kurš ir spēkā no 2010. gada 1. novembra, pat uzņēmums ar miljoniem latu apgrozījumu var tik atzīts par maksātnespējīgu.
Komersantam triju nedēļu laikā pēc tā, kā kreditora brīdinājums ir ticis nodots pastā, ir jāceļ pret tajā norādīto prasījumu pamatoti iebildumi vai parāds jāsamaksā, skaidro zvērināts advokāts. Katrs gadījums gan ir individuāls, tomēr jāņem vērā, ka strīdīgā situācijā ar vienkāršu rakstveida iebildumu nosūtīšanu attiecīgajam kreditoram var nepietikt. Tāpat šādā situācijā nav nekādas nozīmes tam, cik labi ir attiecīgā komersanta kopējie finanšu rādītāji.
«Ja gadījumā tiek pieprasīts samaksāt jau faktiski izpildītu saistību, tad tas ir jāapstiprina ar attiecīgo saistību izpildi apliecinošiem dokumentiem, vai arī jāapsver citas savu likumisko interešu aizsardzības iespējas,» tā viņš. Savukārt, ja tiek pieprasīts samaksāt patiesībā neeksistējošu parādu vai parādu, par kuru pastāv civiltiesisks strīds (piemēram, ja pats kreditors no savas puses saistību nav izpildījis vai nav izpildījis pienācīgā kārtā), tad arī šis fakts ir jāpierāda ar attiecīgiem dokumentiem un jāveic pasākumi savu tiesību aizsardzībai.
Viens no iespējamajiem rīcības variantiem, ja vien tas nav bijis izdarīts līdz brīdinājuma saņemšanai, ir konkrētajam tiesiskajam gadījumam atbilstošas prasības celšana tiesā, skaidro J. Jurkāns. «Katrā ziņā pamats kreditora iesniegta maksātnespējas pieteikuma noraidīšanai var būt tādi parādnieka iesniegti pamatoti un neapšaubāmi pierādījumi, kas apstiprina vai nu parāda samaksu vai tā neesamību, vai, kā izriet no Civilprocesa likuma, norāda uz to, ka lietā pastāv strīds par tiesībām,» viņš secina.
Savukārt ar likuma formulējumu «strīds par tiesībām» jāsaprot, ka, piemēram, starp kreditoru un parādnieku pastāv civiltiesisks strīds tieši un konkrēti tā kreditora prasījuma vai kreditora prasījuma pamatā esošā darījuma (piemēram, līguma) sakarā, kas ir norādīts kā parāda pamats maksātnespējas pieteikumā tiesai, norāda zvērināts advokāts. Respektīvi, runa ir par tādu strīdu, līdz kura izšķiršanai ārpustiesas, tiesas vai šķīrējtiesas ceļā nav iespējams viennozīmīgi atzīt, vai no vienas puses kreditoram pret parādnieku vispār pastāv tāds tiesisks prasījums, un no otras puses – vai parādniekam ir radies viennozīmīgs prasījuma pamatā esošās saistības izpildes pienākums.
Par brāķi Maksātnespējas likumā un nepieciešamību to labot lasiet šodienas Dienas biznesā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/citas-zinas/brakis-maksatnespejas-likuma-liek-kreditoriem-pieverst-ipasu-uzmanibu-250946
