Banku glābšanai Kipra lūgs Grieķijas palīdzību
Jānis Rancāns, 2013. gada 11. marts
Finanšu nedienu piemeklētā Kipra lūgs palīdzību divu miljardu eiro apmērā ekonomiskās krīzes nomocītajai Grieķijai. Naudu iecerēts izmantot to Kipras banku atbalstam, kuras strādā Grieķijā.
«Mēs darām visu, lai Kipru no krīzes «izvilktu» cik vien ātri iespējams. Tomēr tas nenozīmē to, ka ceļš uz priekšu būs klāts rozēm,» Kipras prezidenta Nikos Anastasides sacīto, citē Financial Times. Tāpat Kipras prezidents kārtējo reizi uzsvēra, ka viņa valsts nekad nepiekritīs noguldīto depozītu samazināšanai, kā ekonomiskās krīzes risināšanas veidam.
Lai gan Grieķija iespējamo palīdzību Kiprai nav komentējusi, analītiķi norāda, ka šāda iespēja, visticamāk, būs grūti attaisnojama, jo Atēnām pašām naudas tikko pietiek savu banku noturēšanai virs ūdens. Grieķijas starptautiskās glābšanas programmas ietvaros valsts bankas saņems 50 miljardus eiro, kas paredzēts kredītiestāžu rekapitalizācijai.
Kiprai nepieciešami 17 miljardi eiro – gandrīz tik pat daudz, cik tās iekšzemes kopprodukts, galvenokārt, lai glābtu tās finanšu sektoru, kuru sāpīgi ietekmēja Grieķijas parādu krīze. Aizvadītājā nedēļā izskanēja ziņas, ka starptautiskie aizdevēji, kuri izvērtē stāvokli Kiprā, varētu likt valstij palielināt uzņēmumu ienākumu nodokli, ieviest kapitāla pieauguma nodokli, un finanšu transakciju nodokli, lai nodrošinātu to, ka valsts spēj atmaksāt aizdevumu, vēsta Reuters.
Izskanējušas arī radikālākas idejas – noguldītājiem, kuriem Kipras bankās ir par 100 tūkstošiem eiro lielāki depozīti, vajadzētu piekrist savu noguldījumu samazināšanai, lai ierobežotu uzblīdušo Kipras finanšu sektoru. Nesen atklātībā parādījās ziņojums, ka Kipra ir pārpludināta ar Krievijas organizētās noziedzības naudu. Vācijas politiķi izteikušies, ka Kipras ekonomika ir balstīta uz «Krievijas oligarhiem, serbu mafiju un nodokļu nemaksātājiem» un banku sabrukuma gadījumā eirozona neciestu. Šādu iespēju Kipra pilnībā noraidījusi un norādījusi, ka neiespējamu.
Starptautiskie aizdevēji – Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija – norāda, ka līdz šim nekādi lēmum šajos jautājumos nav pieņemti, tomēr izslēgts nav neviens no tiem, vēsta Reuters. Saskaņā ar aprēķiniem, ja Kipra ieviestu kapitāla pieauguma nodokli, valdība gada laikā papildus spētu iegūt 200 līdz 300 miljonus eiro gadā. Paredzams, ka šāds risinājums darbotos īslaicīgi – ne ilgāk kā trīs gadus.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/pasaule/banku-glabsanai-kipra-lugs-griekijas-palidzibu-389625
