Baltijas valstīs aktualizēs jautājumu par piļu un muižu nozīmīgumu
Pirmajā Baltijas valstu piļu un muižu asociāciju delegāciju tikšanās reizē parakstīts Saprašanās memorands par sadarbību kultūras mantojuma jomā, informē Latvijas Piļu un muižu asociācijā.
Visu Baltijas valstu piļu un muižu asociāciju vadmotīvs ir vēlme aktualizēt jautājumus par piļu un muižu kā nozīmīgas kultūras mantojuma sastāvdaļas vērtību saglabāšanu Baltijas valstu, Baltijas jūras reģiona un Eiropas mērogā, atzīstot to lielo ieguldījumu valstu un reģionu ekonomiskajā, kultūras un sociālajā dzīvē agrāk un tagad, kā arī joprojām pilnībā nenovērtēto potenciālu.
Delegāciju pārstāvji, vienojoties, ka, ikdienas darbā veicot kultūras mantojuma atjaunošanu, apsaimniekošanu un uzturēšanu, iznāk saskarties ar līdzīgām problēmām un izaicinājumiem, nolēma, ka kopīgiem spēkiem būs lielāka iespēja rast daudzu problēmu risinājumu un nodrošināt turpmāku attīstību.
Saprašanās memorandā paredzēts veicināt draudzīgas saites starp asociācijām un to dalībniekiem, nosakot daudzpusīgas sadarbības jomas kopīgo interešu jautājumos - iesaistē politikas plānošanā, kultūras mantojuma izpētē un saglabāšanā, tūrismā, izglītībā, sabiedrības izpratnes veidošanā, finanšu piesaistē un citās ar kultūras mantojumu saistītās jomās. Tās varētu realizēties pētījumu un publikāciju izstrādē, konsultācijās par saglabāšanas un atjaunošanas metodēm, personāla un ekspertu apmaiņā, kopīgā produktu izveidē un to tirgvedībā, projektu pieteikumu izstrādē u.c.
Memorandu parakstīja visu asociāciju prezidenti - Igaunijas Muižu asociācijas prezidents Teniss Kāziks, Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidente Baiba Dūda un Lietuvas Piļu un muižu asociācijas prezidents Arūns Svitojs.
Jau pirmajā tikšanās reizē visu trīs valstu asociāciju delegāciju pārstāvji vienojās par aktuālākajiem jautājumiem un izveidoja divas darba grupas, kas turpmāk strādās starptautisku projektu pieteikumu sagatavošanā un priekšlikumu izstrādē politikas noteicējiem.
Asociācijas pārstāv dažādu muižu īpašnieku - valsts un pašvaldību, komersantu, bezpeļņas organizāciju un fizisku personu - intereses. Igaunijas Muižu asociācijā, kura dibināta 2003.gadā, pašlaik darbojas 36 biedri. 2000.gadā veidotā Latvijas Piļu un muižu asociācija savā darbībā pārstāv 92 biedrus, savukārt Lietuvas Piļu un muižu asociācija, kura dibināta 2005.gadā, apvieno 50 biedrus.
Raksa pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/izklaide/turisms/118344-baltijas-valstis-aktualizes-jautajumu-par-pilu-un-muizu-nozimigumu.htm
