Ārzemnieki vairāk izņem ārā nekā iegulda
Žanete Hāka, Māris Ķirsons, 2012. gada 27. aprīlis
Pirmo reizi pēdējo 15 gadu laikā ārvalstu investoru no Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāliem ceturksnī izņēmuši vairāk nekā ieguldījuši
To liecina SIA Lursoft pētījums. Tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās investīcijas, bet arī izejošās, jo tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts, tiek samazināts ārvalstu kapitāla apjoms vai arī ārvalstnieka kapitāla daļas pārpērk Latvijas rezidenti, un investīcijas aizplūst no valsts.
«Tas ir nebijis paradokss, kad kopējais ārvalstu investoru skaits kuri gada 1. ceturksnī ieguldījuši Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ievērojami pieaudzis par - gandrīz 660, bet pirmo reizi Latvijas vēsturē kopējā akumulēto tiešo investīciju bilance uzņēmumu pamatkapitālā ir negatīva- 5,6 milj. Ls,» iegūto rezultātu rāda SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka 20 gadu Latvijas pastāvēšanas vēsturē ir bijuši gadījumi, kad kādas konkrētas valsts investori kādā laikā periodā investīcijas izņem (vai pārdod kapitāldaļas vietējam kapitālam) un tādējādi savu „investīciju portfeli“ Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā samazina, piemēram, Igaunijas investori pērn savus ieguldījumus samazinājuši par 1,96 milj. Ls, taču līdz šim nekad nav tikusi uzrādīta negatīva investīciju bilance kopumā no visām valstīm. „Latvijā šodien (26/04/2012) ir reģistrēti 19237 investori 18136 kopuzņēmumos kopumā no 132 valstīm, un katru mēnesi notiek tūkstošiem kapitāldaļu pirkšanas / pārdošanas u.c. tranzakciju, un līdz šim tendence kopumā bijusi ar + zīmi“ atzīst. A. Brūvelis.
Viņš gan norāda, ka iepriekš, piemēram deviņdesmito gadu nogalē ārvalstu investciju atplūdums no uzņēmumu pamatkapitāla tika fiksēts vairāk juridisku faktoru dēļ,- gan savulaik prasības paaugstināt pamatkapitālu uz 2000 latiem, vai vēlāk pārreģistrācijas Komercreģistrā dēļ – daudzi nelielie investori, kuru darbība nebija aktīva uzņēmumus nepārreģistrēja un tie tika likvidēti. Tāpat – piemēram, savulaik,- Krievijas defolts un ar to saistītās kolīzijas, kamēr 2012. gada janvārī, nekādi juridiskie ekscesi nav novērojami. «Šie dati tā nav interpretējami,» tā uz jautājumu ārvalstu investīciju bilances sarukums uzņēmumu pamatkapitālā nav vērtējams kā investīciju aizplūšana vai pat bēgšana no Latvijas sakarā ar kādu politisko risku pieaugumu, atbild A. Brūvelis. Viņš norāda, ka faktiski Latvijā ienāk daudz investoru, kuri iegulda salīdzinoši mazākas naudas uzņēmumu pamatkapitālā, bet tie neesot miljoni latu, kamēr daži lielie investori vienkārši pārdod savas kapitāldaļas citiem vai arī nolemj Latvijā ar biznesu vispār nenodarboties.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/db-viedoklis-muziga-problema-ar-arvalstu-investiciju-piesaisti-latvija-370796
