Ārzemnieki apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām Latvijā iegādājušies īpašumus par 171,3 miljoniem latu
Zanda Zablovska, [email protected], 2012. gada 4. septembris
Divu gadu laikā pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kas nosaka, ka ārzemnieki var prasīt termiņuzturēšanās atļaujas, ja Latvijā iegādāti īpašumi par noteiktu vērtību, iegādāto nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir 171,265 miljoni latu.
Kopumā ārzemnieki iegādājušies 1201 īpašumu, vidējā viena īpašuma vērtība ir 142,6 tūkstoši latu. Visvairāk ārzemnieki iecienījuši īpašumus Rīgā un Jūrmalā. Rīgā ārzemnieki iegādājušies 597 īpašumus par 79,138 miljoniem latu, bet Jūrmalā – 398 īpašumus par 69,393 miljoniem latu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums. Šodien to izskatīja valdība.
No 2011. gada 1. jūlija līdz šā gada jūnija beigām Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saņēmusi 870 uzturēšanās atļauju pieteikumus (2010./2011.gadā – 331) saskaņā ar šo Imigrācijas likuma normu. Pārskata periodā pieteikumos iekļauto personu skaits (ieskaitot galveno iesniedzēju ģimenes locekļus) ir 2017 (iepriekš 778). Kopējais investīciju apmērs veido 125,997 miljonus latu, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā iepriekš. Rīgā gada laikā iegādāti 429 īpašumi, Jūrmalā – 276, Babītes novadā – 35, Ozolnieku novadā – 23. Pa vienam īpašumam iegādāts tādās pilsētās kā Aizkraukle, Daugavpils, Kuldīga, Limbaži, Salaspils u.c.
Visvairāk uzturēšanās atļaujas pieprasījuši Krievijas pilsoņi – 1539 personas, Ukrainas pilsoņi – 164 personas un Kazahstānas pilsoņi – 101 persona. Tāpat atļaujas prasītas no tādām valstīm kā Baltkrievija – 53 personas, Uzbekistāna – 42 personas, Ķīna – 41 persona u.c.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka par 100 tūkstošiem latu, bet ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām – ne mazāka par 50 tūkstošiem latu. Vienlaikus jāizpilda vairāki citi nosacījumi, piemēram, kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa jāveic bezskaidras naudas norēķinu veidā, īpašuma kadastrālajai vērtībai iegādes brīdī jābūt ne mazākai attiecīgi par 30 tūkstošiem latu un 10 tūkstošiem latu u.c. Uzturēšanās atļaujas var saņemt, veicot ieguldījumus arī kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai investīcijas Latvijas kredītiestāžu subordinētajā kapitālā. Grozījumi likumā stājās spēkā 2010. gada 1.jūlijā.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/arzemnieki-apmaina-pret-uzturesanas-atlaujam-latvija-iegadajusies-ipasumus-par-171-3-miljoniem-latu-378030
