Arī Latvijā var gaidīt tornado kā Polijā
Virpuļviesuļi, kas svētdien ievainoja Polijas ziemeļus, atklāj ne vien dabas fantastisko spēku, bet arī cilvēku paviršību.
Kvalitatīvi celtām ēkām tornado gāja pāri, nodarot minimālus postījumu, savukārt celtnieku haltūrām burtiski aizlidoja jumti un atdalījās sienas, vienā gadījumā arī izraisot letālas sekas. Savā vasarnīcā Vicinku ciemā bojā gājis sešdesmit gadus vecs vīrietis.
Divas dienas pirms ālēšanās Polijā virpuļviesulis manīts arī Latvijā – Kolkā. Aculieciniekam Uldim Krustiņam to paveicās nofilmēt: negaisa mākonis ar šņācošu cauruli iesūc ūdeni no jūras. Neparastā dabas parādība ilgusi 5 līdz 6 minūtes.
Polijā virpuļi bija daudz varenāki, aculiecinieki vēsta, ka to diametrs sasniedzis kilometru. Spēks tāds, ka gaisā cēlis mašīnas un māju jumtus.
Vējš plēsis elektrības līnijas un nopostījis prāvas meža platības. Kāds neliels furgons parauts augšā un burtiski sašķaidīts pret zemi, taču, par laimi, visi trīs braucēji tikuši cauri sveikā, ziņo aģentūra Reuters.
Latvijā kaut kas līdzīgs pēdējo reizi notika 2008. gada 8. augustā. Iedzīvotāji to atminas kā Lielo vētru.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa skaidro, ka starp pagājušo brīvdienu notikumiem Latvijā un Polijā pastāv vien netieša saistība un arī izpausmju ziņā tie, protams, nav salīdzināmi. Kolkas ūdensstabs veidojies aukstā gaisa masā: «Vizuālais efekts iespaidīgs, turpretim spēks samērā neliels.» Satiekoties ar krastu, tas parasti izplēn pavisam. Citādi ir, ja virpulis veidojas karstajās gaisa masās – spēks ir noturīgs un graujošs. «Tie arī ir tie īstie tornado, kas bieži tiek novēroti Amerikā. Eiropā retāk, taču arī pietiekami sistemātiski.» Šoreiz virpuļviesulis tā sāpīgāk trāpīja Polijai, tomēr, pēc pētnieces domām, nav nekāda pamata to saistīt ar kādām globālām klimatiskām parādībām, kā labpatīk darīt sasilšanas fanātiķiem. Arī pie mums virpuļviesuļi – lielāki vai mazāki – tiek novēroti ik gadu. Liepājā, Rojā, Ventspilī. Reizēm arī nodara postījumus. Vienīgā atšķirība, ka pagājušajā gadsimtā cilvēkiem par šādām dabas parādībām bija mazāk iespēju uzzināt, mūsdienās informācijas apmaiņa ir zibenīga, un tikpat ātri izplatītās arī dažādas spekulācijas par tēmu. «Taču dabas parādības nenotiek biežāk nekā agrāk,» oficiālos laika novērojumus rezumē L. Krūmiņa.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/latvija/laika-apstakli/75887-ari-latvija-var-gaidit-tornado-ka-polija.htm
