Arhitektūra bez pārmērībām
Noslēdzies Latvijas Arhitektu savienības (LAS) rīkotais konkurss, kurā ik gadu tiek noteikti labākie arhitektūras darbi Latvijā. Ja pērn, vērtējot 2010. gadā uzceltās ēkas, vēl varēja manīt trekno gadu atskaņas – vērienīgus, ambiciozus projektus, kas nereti ignorēja vides kontekstu, šogad jau tika izvērtēts pēckrīzes veikums – gaumīgāka arhitektūra ar uzsvaru uz detaļām.
Noteikti labākie
LAS gada balva tika pasniegta 17. reizi, par laureāti atzīstot atjaunoto noliktavas ēku Aldaru ielā Vecrīgā (Arhitektes Lienes Griezītes studija/Sudraba Arhitektūra), savukārt mazās balvas – bronzas ananasa šķēles – saņēma iepirkšanās centrs MAXIMA Zolitūdē (KUBS), brīvdienu māja Lapiņas Kaltenē (arhitekte Brigita Bula) un privātmāja Jūrmalā (SINTIJA VAIVADE_ ARHITEKTE u. c.). Pašmāju žūrija no 52 iesniegtajiem darbiem uz otro kārtu virzīja 24 darbus, no kuriem starptautiskā žūrija (Čalmeras Tehniskās universitātes profesors Ake Viklunds (Zviedrija), Lietuvas Arhitektu savienības Šauļu nodaļas vadītājs Saruns Sabaliausks (Lietuva), biroja Point Supreme Architects vadītājs Konstantinos Pantazis (Grieķija) un biroja Pluss OÜ vadītājs Indreks Almans (Igaunija)) izvēlējās desmit finālistus. Darbu izstāde apskatāma Arhitektu namā.
Kā uzsver arhitektūras platformas a4d redaktors Artis Zvirgzdiņš, konkurss ir gan ikgadēji profesijas svētki, gan iespēja pievērst plašākas publikas uzmanību arhitektūrai. «Tas varētu būt arī brīdis, kad ne tikai tiek sadalītas balvas labākajiem, bet vairāk tiek runāts arī par arhitektūras būtību, pašiem arhitektiem spējot nonākt pie kādas kopīgas izpratnes, kas ir laba arhitektūra un uz ko vajadzētu tiekties, – tad arī būtu lielāka jēga censties šīs vērtības skaidrot un rādīt sabiedrībai. Šobrīd šis aspekts vēl pietrūkst, taču soli pa solim LAS it kā virzās tā virzienā,» viņš skaidro.
Vērtēšanas kārtība
Kopš gada skates vērtēšanā ir mainīta kārtība, atsakoties no tipoloģiskām nominācijām, konkurss kļuvis pilnīgāks. Tomēr netrūkst arī pašreizējās vērtēšanas sistēmas pretinieku. Piemēram, diskusiju cikla Nākotnes Rīga jau top! pirmajā diskusijā godalgotais arhitekts Uldis Lukševics (NRJA) kritizēja konkursa objektivitātes trūkumu, jo vērtējums nodots dažu žūrijas locekļu rokās.
Dizaina un arhitektūras kritiķe Kristīne Budže, kura iniciējusi un sastādījusi arhitektūras grāmatu V*X, uzskata: «Tas, ka pašmāju arhitektūru vērtē ārzemju arhitekti, ir gada skates veiksme – tā nodrošina skatu no malas, kas mums pašiem dažkārt var būt arī nepatīkams. Uzvarētāja noteikšanā liela loma ir žūrijas neformālajam līderim, kura viedoklis un skats uz arhitektūru kļūst par dominējošu – tas ļauj uz Latvijas arhitektūru palūkoties no dažādiem skatuleņķiem un izcelt dažādus aspektus par kritērijiem.» Viņasprāt, vērtēšanā nav iespējams izvairīties no subjektīviem iespaidiem, taču tas nav slikti, jo «aktualitātes un skats uz arhitektūru mainās un līdz ar to mainās arī izcelšanas vērtais».
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/71643-arhitektura-bez-parmeribam.htm
