Arhitektu birojs: VNĪ grasās izšķērdēt 18 miljonus latu, būvējot muzejiem nepiemērotu krātuvi
«Apollo»Otrdiena, 2013. gada 8. oktobris
Atkārtoti izsludinātais konkurss par Muzeju krātuves tehniskā projekta izstrādi rada bažas, ka VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) grasās izšķērdēt 18 miljonus latu muzejiem nepiemērota kompleksa būvniecībā, sacīts vēstulē, ko Finanšu ministram Andrim Vilkam un virknei citu institūciju ir nosūtījis arhitektu birojs «5.IELA», portālu «Apollo» informēja Tija Ezeriņa, «Public ID group» projektu direktore.
«Esam konstatējuši vairākus iespējamus pārkāpumus, nesaimniecisku un neracionālu rīcību 2013.gada 20.maijā VNĪ atkārtoti izsludinātajā atkārtotajā konkursā par Muzeju krātuvju kompleksa rekonstrukcijas skiču un tehniskā projekta izstrādi Pārdaugavā, Pulka ielā 8,» vēstulē ministram paskaidroja arhitektu birojs.
Pēc biroja ekspertu minētā, VNĪ jau ir iztērējusi būtiskus līdzekļus saistībā ar Muzeju krātuvju kompleksa konkursu organizēšanu, bet tagad vēl grasās izlietot desmitiem miljonus latu, lai uzbūvētu objektu, kurš var izrādīties pilnīgi nepiemērots Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabāšanai.
«Atbilstoši jaunā konkursa nosacījumiem VNĪ ir paredzējis projektā integrēt padomju laikā celtās kazarmas, lai gan šo ideju noraidīja jau 2008.gadā kā neatbilstošu plānotajam kompleksa statusam. Tolaik projektā iesaistītie atzina, ka Latvijas nacionālos dārgumus, mūsu tautas kultūrvēsturisko mantojumu, nedrīkst glabāt okupācijas varas karaspēkam domātās ēkās. Turklāt šīs celtnes ir nepieņemamā stāvoklī - tajās ir konstatētas baktērijas un infekcijas, kas nekādā veidā nesekmēs Latvijas kultūras vērtību saglabāšanu ilgtermiņā,» skaidroja arhitekts Ints Pujāts.
Arhitektu birojs vēstulē vērš uzmanību, ka VNĪ šo jauno konkursu nav saskaņojis ar potenciālajiem telpu lietotājiem - Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Tajā pašā laikā muzeji būs spiesti īrēt pagaidu telpas par vairāk nekā 300 tūkstošiem latu gadā.
Vairāku Latvijas muzeju pārstāves atzina, ka ir neizpratnē par atkārtota konkursa rīkošanu, jo tas aizkavē pārcelšanās procesu.
«Sarunas ar VNĪ mūs pilnībā neapmierina, jo nav saprotams, kāpēc nevarēja turpināt attīstīt projektu, kuru muzeju pārstāvji bija akceptējuši,» sacīja Latvijas Valsts mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja galvenā krājuma glabātāja Anna Egliena pastāstīja, ka VNĪ pārstāvji gan sanāksmēs, gan publiski esot skaidrojuši, ka 2008.gadā izstrādātais tehniskais projekts ir «trekno» gadu produkts, tāpēc pārāk dārgs, lai to īstenotu. Vienlaicīgi VNĪ apgalvoja, ka sarunu procedūra par esošā projekta pārskatīšanu neesot iespējama. Saskaņā ar atkārtotā konkursa darba uzdevumu Pulka ielas kompleksa būvniecība ir plānota divās kārtās, no kurām pirmā varētu izmaksāt ap 20 miljoniem latu, un otrā arī nebūs bezmaksas pakalpojums. Turklāt daļu no pirmajā kārtā izvietotajiem krājumiem pēcāk būs jāpārvieto uz otro kārtu, savukārt atlikušos pirmās kārtas krājumus nāksies turpat daļēji pārgrupēt.
«Tādējādi nekāda naudas ekonomija tur nesanāks, izmaksas būs aptuveni tādas pašas. Un cik reizes šo nacionālo mantojumu var stumdīt un grūstīt kā lego klucīšus? Viss process ir ačgārns, ir zaudēts laiks, darbs, nauda, un galvenais cietējs ir krājuma vērtības, kuras pašas sevi aizstāvēt nevar,» teica muzeja pārstāve.
Kompleksa projektēšanas darbi ir sākti 2002.gadā un līdz šim valstij ir maksājuši vairāk nekā vienu miljonu latu. SIA «5.IELA» atgādina, ka vairākkārt ir piedāvājusi VNĪ ietaupīt valsts līdzekļus vairāk nekā 100 tūkstošu latu apmērā un laiku, kas nepieciešams jauna tehniskā projekta izstrādei un saskaņošanai. Tas būtu iespējams, ja SIA «5.IELA» tiktu piešķirtas tiesības pārstrādāt un pārskaņot jau izstrādāto tehnisko projektu Muzeju krātuvju kompleksam Rīgā, Pulka ielā 6, 8, 12, 16.
SIA «5.IELA» lūdz Finanšu ministriju kā 100% VNĪ akciju turētāju izvērtēt radušos situāciju un uzdot VNĪ pārtraukt līguma slēgšanas procesu ar atkārtotajā konkursā izvēlēto uzvarētāju un īstenot jau izstrādāto kompleksa būvniecības tehnisko projektu, kas balstīts uz iepriekš ar muzejiem saskaņoto programmu, pielāgojot šo projektu mūsdienu vajadzībām un finansiālajām iespējām.
Muzeju krātuvju jautājums ir aktualizējies vairakkārt, bet it sevišķi pēc ugunsgrēka Rīgas pilī, kurā cieta muzeju telpas un Nacionālā vēstures muzeja un Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumi.
Pielikumā pievienota Finanšu ministram Andrim Vilkam adresētā vēstule, kuras kopijas nosūtītas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Kultūras ministra pienākumu izpildītājam Jānim Bordānam un VNĪ valdes priekšsēdētājai Baibai Strautmanei.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/arhitektu-birojs-vni-grasas-izskerdet-18-miljonus-latu-buvejot-muzejiem-nepiemerotu-kratuvi/615182
