Ar nelielām investīcijām Ķemeru sanatorija varētu atsākt darbu
LETA
Piektdiena, 2013. gada 1. februāris
Pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma secinu, ka ar nelielām investīcijām sanatorija darbu var atsākt, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» atzina Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.
Aicināts vērtēt PA atbildību Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā, Spridzāns norādīja, ka viņš laikā, kad tika slēgts līgums ar Ķemeru sanatorijas investoru SIA «Ominasis Latvia», aģentūrā nestrādāja. Taču, vērojot patlaban notiekošo, viņš pauž pārliecību, ka atsevišķus dokumentus par īpašuma privatizāciju ir izstrādājuši cilvēki, kas nav bijuši kompetenti konkrētajos jautājumos.
Spridzāns atzina, ka kopumā investīcijas objektā ir atzītas, jo ir ieguldīti desmit miljoni latu. Tajā pašā laikā PA vadītājs pauda nožēlu, ka projekts nav veiksmīgi īstenojies saskaņā ar to līgumu, kāds sākumā tika noslēgts, un kā sākumā bija iecerēts.
Viņš norādīja, ka PA bijusi tā, kas pievērsa valsts iestāžu uzmanību problēmai, kas saistīta ar Ķemeru sanatoriju. Rezultātā šī jautājuma risināšanu un juridiskā procesa virzību uzņēmās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Vaicāts, vai pastāv juridiska iespēja šo īpašumu atgriezt valsts īpašumā, Spridzāns stāstīja: ja investors ir iesaldējis remonta darbus un nav norēķinājies par tiem, pastāv iespēja, ka īpašums var tikt pārdots izsolē maksātnespējas rezultātā, bet tādā gadījumā izsoli organizēs tiesu izpildītājs.
Kā ziņots, Ķemeru sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no «Ķemeru» ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA «Ominasis Latvija», bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
Jūrmalas pašvaldības deputāti pērn 17.septembrī domes sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Jūrmalas dome jau nolēmusi lūgt valdību ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu un nosūtījusi attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam.
Tikmēr valsts akciju sabiedrība «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) iesaka nepārņemt valstij savā īpašumā kultūras pieminekli Ķemeru sanatorija. Ar šādu ierosinājumu nesen tika iepazīstināta valdība. Kā iepriekš pēc valdības sēdes žurnālistiem skaidroja VNĪ juridiskais direktors Ojārs Valkers, valsts interesēs ir sanatorijai atrast jaunu īpašnieku, nevis pašai to pārņemt savā īpašumā.
Savukārt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra varētu sagatavot piedāvājumu investoriem Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādei.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.apollo.lv/zinas/ar-nelielam-investicijam-kemeru-sanatorija-varetu-atsakt-darbu/551997
