Andrejsalu novērtē ne tikai mākslinieki
Anda Asere, 2012. gada 10. augusts
Skaists skats, ūdens tuvums, dinamiska vide un radoši cilvēki apkārt – šie ir lielākie plusi, kas uzņēmējus piesaista Andrejsalai
Andrejsala bija viena no pirmajām vietām Rīgā, kuru sāka apdzīvot dažādu nozaru radošo nozaru pārstāvji. Nomnieki ik pa laikam mainās un pēdējā laikā novērota redzamāka kustība – šo vietu pie ūdens papildina kafejnīcas un restorāni, kas agrāk bija reta parādība.
Par to, ka šī Rīgas daļa ir atbilstoša mākslai, liecina fakts, ka pēc starptautiskā arhitektu plenēra ieteikumiem par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja mājvietu izraudzījās kādreizējo termoelektrocentrāles ēku Andrejsalā, taču pagaidām projekts ir atlikts.
Aptaujātie Andrejsalas iemītnieki saka, ka te ir jūtama īpaša aura, kuru nevar atrast citās vietās. «Man ļoti patīk Andrejsala. Aura un skati te ir fantastiski. Liekas, ka mēs šeit iederamies,» saka Gita Pabērza, lietotu mēbeļu veikala Viss antīkais valdes locekle. Viņa uzskata, ka Andrejsala vēl ir pašā sava attīstības ceļa sākumā.
«Te ir kaut kas ārpus ikdienišķības, arī pusdienotāji lielākoties ir ar māksliniecisku dvēseli,» saka Liene Jansone, Bufete īpašniece. Pēdējā laikā te atvērti atsevišķi restorāni, ko viņa skaidro ar ekskluzīvu skatu – nav daudz vietu Rīgā, kas būtu tik tuvu ūdenim. Mainoties videi un «iemītniekiem», nedaudz atšķirīga kļūst arī Andrejsalas noskaņa. Inga Ludzeniece, piedzīvojumu organizācijas Lūzumpunkts projektu koordinatore, pieļauj, ka ar laiku maksātspējīgāku nomnieku īpatsvara pieaugums var laupīt daļu Andrejsalas šarma. Taču SIA Riga Spirits & Wine Outlet valdes priekšsēdētājs Andris Lūkins uzskata, ka, jo vairāk vietām būs saimnieki, jo vairāk viss sakārtosies un tiks risinātas kopējās problēmas. I. Ludzeniece piekrīt, ka pat pa logu ir redzams tas, ka apkārtne kļuvusi daudz tīrāka – agrāk tā bijusi daudz piegružotāka.
Edgaru Spridzānu, vienu no apvienības Apokalipses jātnieki dibinātājiem, Andrejsalā piesaista brīvība un nepiespiestība, taču traucē jaunieši, kas te mēdz lietot alkoholu un sadauza pudeles, kas riteņbraucējiem var būt visai nepatīkams pārsteigums. «Kad mēs ienācām, te bija brīvā vide, tagad tā vairāk ir komercvide, nevis kultūras. Žēl, ka dēļ komercijas iznīkst kultūra, bet varbūt ar restorāniem tā atnāks atpakaļ,» spriež E. Spridzāns. Viens no kultūras jomas «aizgājējiem» ir Latvijas Naivās mākslas muzejs. Tagad tā vietā ir Oskuro Outlet.
Raksta pilno versiju var aplūkot:
http://www.db.lv/foto-video/foto/andrejsalu-noverte-ne-tikai-makslinieki-376678
