ZEME ĀRZEMNIEKIEM: Eiropas un OECD likumu apies ar līkumu
Apzinoties, ka likumā iestrādāt aizliegumu citu valstu pilsoņiem iegādāties zemi nevarēs, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konceptuāli vienojās saistības ar Eiropas Savienību un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju apiet ar līkumu.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien turpināja izvērtēt Ministru prezidenta tagadējā parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes iniciatīvu ar likumu noteikt, ka zemi Latvijā var iegādāties tikai tās pilsoņi.
Taču šī iecere ir pretrunā ar iestāšanās līgumu Eiropas Savienībā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tie paredz, ka jebkuram šo organizāciju dalībvalstu pilsonim ir brīvas tiesības iegādāties zemi.
Attiecībā pret OECD šī norma stāsies spēkā 2019. gadā, tādējādi paplašinot to valstu skaitu, kuru pilsoņi var veikt šādus darījumus, piemēram, Turcija, Jaunzēlande un Japāna. Attiecībā uz ES dalībvalstu pilsoņiem šī norma jau stājusies spēkā, tāpēc Eiropas Komisija jau uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju, kas, ierobežojot to personu loku, kuram ir tiesības iegādāties zemi Latvijā, citu ierobežojumu starpā noteikusi arī to, ka zemi var iegādāties tikai tāda persona, kura ieguvusi ar lauksaimniecību saistītu izglītību.
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis komisijas sēdē uzsvēra, ka Latvija, iestājoties ES un OECD, apņēmusies nelikt šķēršļus brīvai kapitāla apritei, tāpēc, pretēji A. Krauzes iecerei, iecere grozīt iestāšanās līgumus nav aktuāla.
Tā vietā, lai jauktu esošo kārtību, R. Arnītis rosināja mainīt cilvēku uztveri. «Ar likumu vien nevar panākt, ka zeme netiek pārdota ārzemniekiem. Vajag kopēju pārliecību, bez tās mēs neko nepanāksim. Ir jārada sajūta cilvēkos, ka zemei jāpieder tiem, kam pieder šī valsts,» saka Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Edgars Treibergs atzīst, ka pieņemt ar iestāšanās līgumiem konfliktējošos likumus nevajadzētu un zemes nonākšanu citu valstu pilsoņu īpašumā varētu ierobežot citiem līdzekļiem. Piemēram, Francijā, kurā formāli likums zemi atļauj iegādāties jebkuras ES dalībvalsts pilsonim, to izdarīt, piemēram, Latvijas valstspiederīgajam, nav iespējams, jo normatīvajos aktos iebūvēti citi šķēršļi un Francijas zemnieki esot vienojušies par to, ka zemi ārvalstniekiem nepārdos.
Vienlaikus E. Treibergs pauda neizpratni par EK pret Latviju uzsākto pārkāpumu procedūru, jo viņš skaidri zina, ka Dānijā pat zemnieku saimniecības īpašnieka bērni nevar mantot zemi, ja tiem nav atbilstošas izglītības.
Tādēļ LOSP un Zemkopības ministrija mudina izstrādāt jaunus ierobežojumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas, nekonfliktējot ar ES un OECD iestāšanās līgumiem, tomēr samazinātu iespēju, ka pie lauksaimniecības zemes Latvijā var tikt arī ārvalstnieki. Šo uzdevumu uzticēs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kura jau strādā pie atvērtā likuma.
Par nepieciešamību ārzemniekiem ierobežot iespēju iegādāties Latvijas lauksaimniecības zemes norādīja arī Zemnieku Saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons. Viņš informēja, ka ir grūti noteikt, vai zeme pieder ārvalstu pilsonim, jo šie darījumi bieži slēpjas aiz Latvijā dibinātiem uzņēmumiem, taču aplēses liecinot, ka līdz pat 15% lauksaimniecības zemju pieder ārvalstniekiem, bet dažos novados šis īpatsvars sasniedzot pat 35 procentus.
Raksta pilno versiju var aplūkot: http://nra.lv/politika/179259-zeme-arzemniekiem-eiropas-un-oecd-likumu-apies-ar-likumu.htm
